Pasaules cenu ietekme uz Latvijas cenām šobrīd ir nedaudz mazinājusies, līdz ar to inflāciju balsta šogad veiktās nodokļu pārmaiņas, kā arī iepriekš vērotais straujais pasaules energoresursu un pārtikas cenu kāpums, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Krista Kalnbērziņa.
Viņa skaidro, ka pasaulē cenu stabilizēšanās atspoguļojas gan degvielas, gan arī pārtikas cenu rādītājos. Pasaules energoresursu sadārdzinājums šā gada sākumā gan joprojām turpinās ietekmēt dabasgāzes un tādējādi arī siltumenerģijas cenu attīstību Latvijā. Tomēr šī ietekme mazināšoties nākamā gada sākumā.
Cenu pieaugumu jūnijā pret maiju par 0,3% viņa skaidro ar nodokļu un siltumenerģijas cenu kāpumu. Augstākas akcīzes nodokļa likmes stājās spēkā alkoholam un degvielai. Nodokļa likmes radīto degvielas cenu kāpumu mazinājis naftas cenu kritums pasaulē.
Arī siltumenerģijas tarifi Latvijā pieauga, dabasgāzes tirdzniecības cenai sekojot naftas kāpumam šā gada sākumā.
Tomēr pirmo reizi jūnijā desmit mēnešu laikā samazinājušās pārtikas cenas – par 0,2%. Kritumu veidoja gan sezonāli faktori, gan arī dārzeņu cenu samazinājums, to patēriņam krītoties saistībā ar baktērijas izraisītajām saslimšanām ārvalstīs.
Kalnbērziņa gan uzsver, ka, neskatoties uz atsevišķām stabilizācijas pazīmēm, pasaules cenu attīstība joprojām ir saistīta ar nozīmīgu neskaidrību. Pasaules jēlnaftas eksportētājvalstis pēdējā sanāksmē pagaidām nespēja vienoties par ražošanas jaudas palielināšanu, kā tika prognozēts. Tas lika apstāties naftas cenu kritumam, kas sākās maijā. Pašlaik naftas cenas svārstās 105 -120 ASV dolāru (51 – 58 latu) robežās par barelu.
Arī vakar publicētais ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas pārtikas cenu indekss liecinot, ka pārtikas cenas turpina būt stabili augstas. Lai gan kopš gada sākuma izteiktu stabilizāciju pasaulē uzrāda gan graudaugu, gan piena, gan arī gaļas cenas, arī par pārtikas cenu attīstību nākotnē ir daudz neskaidrību, saka ekonomiste.
Pēc viņas teiktā, pārtikas cenu dinamiku noteiks gan attīstības valstu, īpaši Ķīnas, izaugsme, gan arī laika apstākļi, kas noteiks gaidāmās ražas.
Latvijas Banka sagaida, ka arī jūlijā Latvijā patēriņa cenu līmeņa kāpums mazināsies. Tomēr līdz gada beigām inflācijai būtiski krist neļaus galvenokārt nodokļu likmju kāpums dabasgāzei. Nākamgad tiek prognozēts jau nozīmīgāks inflācijas sarukums.
Zināmas bažas centrālās bankas ekspertiem rada fakts, ka, neskatoties uz zemo pieprasījuma līmeni, uzņēmumi izvēlējušies lielu daļu nesenā globālo cenu pārmaiņu radītā izmaksu pieauguma pārnest uz patērētājiem. Tas varētu liecināt par salīdzinoši zemu konkurences līmeni Latvijā, it īpaši tirgus segmentos, kuros vidējās cenas saglabājas augstākas nekā pārējās Baltijas valstīs.
Kalnbērziņa pieļauj, ka šādas norises rada pamatu rūpīgai situācijas izpētei konkurences jomā un atbilstošu risinājumu meklēšanai konkurences palielināšanai atsevišķos tirgus segmentos.