«Iekšējā kopprodukta ceturkšņa precizētie dati faktisko situāciju nemaina, tomēr pastiprina ekonomikā vērojamo procesu gaitas vērtējumu,» uzskata SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.
Ekonomists uzskata, ka valsts pārvalde būs viens no sektoriem, kurā kritums saglabāsies ilgāk, to nosaka būvniecības nozares rādītāji un gaidāmais fiskālais konsolidācijas process. «Kritums tuvu nullei komercpakalpojumos norāda, ka kritums šajā nozarē ir beidzies un jau nākamajā ceturksnī šis sektors uzrādīs pieaugumu. Tāpat ekonomikas nostiprināšanās kaimiņvalstīs roku rokā ar veiksmīgu mārketingu var nodrošināt, ka arī tūrisma nozare var turpināt atkopties,» tā Gašpuitis.
Līdz ar privātā patēriņa stabilizāciju un tendenci uz pieaugumu, turpmākajos ceturkšņos tas gada griezumā situācija varētu uzlaboties. «Valdības patēriņa attīstību nākamajos ceturkšņos vēl pāragri prognozēt, jo to noteiks gan budžeta izpilde, kas astoņos mēnešos uzrāda plāna pārpildi par 1.5%, gan citi faktori. Ja budžets turpinās pildīties tikpat veiksmīgi, tad tas uz gada beigām var pastiprināt jaunās valdības vēlmi un iespējas palielināt valsts tēriņus, kas gan lielā mērā notiks šā vai tā,» domā Gašpuitis. Viņš arī norāda to, ka neskaidrība ap vēlēšanu rezultātiem un attiecīgi publisko finanšu stabilizācijas pasākumiem saglabās ietekmi arī uz investīciju un biznesa vides attīstību, tādēļ kritums bruto pamatkapitāla veidošanā turpmākajos ceturkšņos saglabāsies.
«Neskatoties uz to, ka Lietuva un Igaunija ir aizsteigušās pa priekšu un otrajā ceturksnī jau uzrāda pieaugumu, Latvija niecīgu pieaugumu, iespējams, varētu sagaidīt trešajā ceturksnī. Pārliecinošākus rādītājus redzēsim pēdējā ceturksnī. Tomēr kopumā attīstība nenotiks strauji un tas būs vairāku gadu jautājums līdz ekonomika sasniegs augstumus, no kuriem tā uzsāka lejupslīdi. Eksporta attīstība un attiecīgi tā spēja nodrošināt zudušo iekšējo patēriņu būs pakāpeniska un, sagaidāms, arī nevienmērīga,» atzīst SEB ekonomists.