Latvijas iedzīvotāji veikuši darījumus ar Baltijas valstu uzņēmumu akcijām sešas reizes aktīvāk nekā pērn, liecina, Swedbank dati.
Aizvadītajos piecos mēnešos Latvijā visstraujāk ir palielinājies darījumu skaits tieši ar Baltijas valstīs esošo uzņēmumu akcijām – salīdzinot ar pērnā gada pirmajiem pieciem mēnešiem, šādu darījumu skaits ir pieaudzis par 500%, kamēr darījumu apjoms par 75%. Vērtējot pēc akciju darījumu skaita, lielākais tirdzniecības pieaugums ir noticis tieši Baltijas akciju tirgos. Piemēram, akcijām, kuras kotē ārpus Baltijas biržas, darījumu skaits, salīdzinājumā ar iepriekšēja gada pieciem mēnešiem, ir audzis «tikai» par 176%, bet darījumu apjoms par 115%.
Kā skaidro Swedbank Ieguldījumu daļas eksperts Rolands Zauls, «Baltijas akciju darījumu skaits ir ievērojami audzis, jo tirdzniecība ar šīm akcijām ir kļuvusi pieejamāka».
«Kopš pērnā gada nogales, kad Swedbank atcēla komisijas maksas par Baltijas akciju tirdzniecību un vērtspapīru konta uzturēšanu, vietējie investori ir vairāk uzmanības pievērsuši tieši ieguldījumiem Baltijas uzņēmumu akcijās. Savukārt darījumu apjomu salīdzinoši mazā atšķirība skaidrojama ar to, ka Baltijas uzņēmumu akcijas vēl joprojām ir ievērojami zemākā cenā, nekā tās, kuras tirgo globālajās akciju biržās».
Līdzīgi kā ar Baltijas akcijām vēl labāka situācija ir vērojama ar bankas piedāvātajiem gatavajiem investīciju risinājumiem – Swedbank Grupas fondiem. Darījumi ar šiem fondiem piecos mēnešos audzējuši popularitāti par 618%, kamēr darījumu apjoms audzis par 317%. «Aktivitāte saistībā ar Swedbank Grupas fondiem varētu liecināt, ka jaunie investori, kuri līdz šim ne reizi nebija investējuši, sākumā vairāk uzticas bankas piedāvātajiem gatavajiem risinājumiem. Tos izmanto kā starta punktu, lai spertu pirmos soļus investīciju pasaulē. Turklāt ir gadījumi, kad pirmā pieredze tiek gūta arī ar darījumiem 1 eiro apmērā,» saka Zauls.
Daļēji šo investoru aktivitātes pieaugumu var saistīti arī ar COVID-19 pandēmiju, kuras ietvaros akciju indeksi pasaules finanšu tirgos īsā laika periodā zaudēja vairāk nekā 30% no savas vērtības.
Šādu strauju pārmaiņu laikā daļa investoru steidz pārdot akcijas cerībā samazināt zaudējumu risku, kamēr citi atkal iegulda papildu līdzekļus, uzpērkot perspektīvas akcijas, kuras īstermiņā zaudējušas savu vērtību, skaidro bankā.
Tomēr līdz ar COVID–19 ierobežojošo pasākumu mazināšanu un valstu un centrālo banku ieviesto stimulu rezultātā, finanšu tirgos salīdzinoši ātri atgriezies optimistisks noskaņojums. Latvijas mērogā nenoliedzami savu pozitīvo ietekmi atstājusi arī Swedbank iniciatīva saviem privātajiem klientiem nodrošināt bezmaksas vērtspapīru tirdzniecību Baltijas akciju biržās, kā arī darījumos ar Swedbank Grupas fondiem, vērtē bankā.
Analizējot datus par šī gada investīciju tendencēm, Swedbank novērojusi, ka ieguldījumus galvenokārt veikuši investori, kuriem bija naudas uzkrājumi un kuri gaidīja piemērotu tirgus situāciju lielākām investīcijām. Tāpat īpaši arī jāizceļ 18–25 gadus vecie tirgus dalībnieki, kuri nolēmuši sākt uzkrāt pieredzi investīciju jomā. Šīs vecuma grupas klientu īpatsvars audzis īpaši strauji. Kopš pērnā gada novembra, kad Swedbank atviegloja investīciju nosacījumus jaunajiem investoriem, šīs grupas klientu skaits audzis par 41%, stāsta bankā.