Puse Latvijas iedzīvotāju medikamentus, kuri jālieto ilgstoši, iegādājas savlaicīgi – 23% no tiem uzreiz kā recepte izrakstīta, savukārt 27% respondentu – vismaz piecas dienas pirms iepriekš iegādātās zāles beigušās, liecina Mēness aptiekas un pētījumu aģentūras Norstat veiktā aptauja.
Savukārt no laukos dzīvojošiem respondentiem uzreiz pēc jaunās receptes izrakstīšanas zāles iegādājas teju trešdaļa jeb 28% iedzīvotāju.
Turpretim katrs desmitais jeb 10% aptaujāto atzīst, ka uz aptieku pēc nākamā regulāri lietojamo zāļu iepakojuma steidz vien tad, ka izlietota pēdējā deva no iepriekš pirktās zāļu paciņas. Savukārt 7% īpaši neseko līdzi regulāri lietojamo zāļu devu atlikumam un jaunu iepakojumu iegādājas tad, kad atceras, liecina aptauja.
Regulāri lietojamo medikamentu savlaicīgu iegādi biežāk plāno lauku iedzīvotāji – aptaujas dati rāda, ka teju trešdaļa jeb 28% no tiem respondentiem, kas dzīvo laukos, medikamentus izpērk, tiklīdz izrakstīta jaunā recepte.
Farmaceite Ieva Virza pamato savlaicīgu recepšu medikamentu iegādes nepieciešamību: «Ja pacientam ir kāda hroniska saslimšana, pat īslaicīgs medikamentu lietošanas pārtraukums var atstāt nopietnas sekas uz veselību un turpmāko ārstēšanos. Ikdienā esam novērojuši, ka seniori pret recepšu zāļu savlaicīgu iegādi izturas atbildīgāk nekā jaunieši. To pierāda arī aptaujas dati – 9% iedzīvotāju vecumā līdz 29 gadiem, kuri lieto regulāri lietojamos medikamentus, tos nopērk vien tad, kad atceras, savukārt šāda attieksme senioru līdz 74 gadiem vidū ir vien 4% aptaujāto.»
Vairāk nekā trešdaļa jeb 32% respondentu atklāj, ka viņiem nav nepieciešami regulāri lietojami medikamenti, tāpēc viņi tos neiegādājas vispār. Lielākoties tie ir iedzīvotāji vecumā no 30 līdz 39 gadiem (43%).