Zviedrija gada otrajā ceturksnī, neraugoties uz maigiem COVID-19 ierobežojumiem, piedzīvojusi ekonomisko lejupslīdi 8,6% apmērā, citējot valsts oficiālo statistiku, vēsta Zviedrijas ziņu portāls The Local.se.
Ja Zviedrijas 2020.gada otrā ceturkšņa iekšzemes kopproduktu (IKP) salīdzina ar šo rādītāju par attiecīgo periodu 2019.gadā, tad IKP sarucis par 8,2%.
«IKP lejupslīde viena ceturkšņa laikā ir lielākā, kāda bijusi periodā kopš 1980.gada,»
komentējuši Zviedrijas statistikas pārvaldes pārstāvji, norādot uz ekonomisko lejupslīdi, ja salīdzina divus secīgus trīs mēnešu periodus.
Salīdzinājumam – Latvija 2020.gada otrajā ceturksnī piedzīvoja ekonomisko lejupslīdi 9,8% apmērā, tātad par 1,2% lielāku nekā Zviedrijā, rāda Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Atšķirībā no citām Eiropas valstīm Zviedrija šopavasar neieviesa karantīnu vīrusa slimības COVID-19 izplatības ierobežošanai. Atšķirībā no Baltijas valstīm tajā netika slēgtas skolas un uzņēmumi, kuros pulcējas cilvēki, piemēram, bāri un ēdināšanas iestādes. Netika arī aizliegta cilvēku pulcēšanās grupās lielākās par divām personām.
Zviedrijā jaunais koronavīruss kopš pandēmijas sākuma ir laupījis kopumā 5 747 cilvēku dzīvības, kas ir piektais lielākais rādītājs ES, skaitot uz 100 000 iedzīvotāju.
Slimības izplatība valstī joprojām ir strauja, jo pēdējās 14 dienās līdz trešdienai, 5.augustam, inficēšanās apstiprināta 5 747 cilvēkiem, rāda Eiropas Slimību kontroles un profilakses centra apkopotie dati.