Pirmajā nodokļu izmaiņu posmā, kas stāsies spēkā no 2021.gada, plānots iezīmēt veselības apdrošināšanas obligāto maksājumu 5 procentpunktu apmērā, nepalielinot kopējo darbaspēka nodokļu slogu, bet, pārdalot valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI), iedzīvotāju ienākuma nodokļa un solidaritātes nodokļa likmes, informē Finanšu ministrijā (FM).
Ministrijā atzīmē – lai risinātu identificētās problēmas saistībā ar sociālo un veselības nodrošinājuma nepietiekamību nodarbinātām personām, tiek plānots ieviest nodokļu izmaiņas trīs posmos, sākot no nākamā gada.
Lai minēto nodokļu likmju pārdales rezultātā novērstu darbaspēka nodokļu sloga palielinājumu personām ar zemiem un vidējiem ieņēmumiem, paredzēts arī palielināt diferencēto neapliekamo minimumu no līdzšinējiem 300 uz 350 eiro mēnesī. Tāpat plānots ieviest minimālo VSAOI objektu vispārējā nodokļu režīmā un alternatīvajos nodokļu režīmos nodarbinātajiem, kuru ienākumi mēnesī nesasniedz minimālās algas apmēru, kā arī reorganizēt mikrouzņēmuma nodokļa režīmu.
Otrajā nodokļu izmaiņu posmā, kas stāsies spēkā no 2022.gada, tiks veiktas izmaiņas, kas attiecas uz saimnieciskās darbības veicējiem – vispārējā režīmā, nosakot, ka par saimnieciskās darbības ienākumiem virs 20 004 eiro gadā (1 667 eiro mēnesī) veiks VSAOI no visa saimnieciskās darbības ienākuma.
Savukārt trešajā nodokļu izmaiņu posmā, kas stāsies spēkā no 2023.gada, plānots noteikt, ka visos saimnieciskās darbības ienākumu līmeņos VSAOI maksā pilnā apmērā no faktiskajiem ienākumiem, bet ne mazāk kā minimālo VSAOI.
Visos posmos notiks pakāpeniska akcīzes nodokļa likmju paaugstināšana tabakas produktiem.
Sekojot vides mērķiem, paredzētas izmaiņas arī transportlīdzekļu nodokļos un nodevās, norāda FM. Transportlīdzekļu ekspluatācijas nodoklis netiks palielināts, bet tiks piemērotas jaunas nodokļa aprēķina likmes tiem transportlīdzekļiem, kuriem CO2 izmeši ir noteikti atbilstoši jaunajai CO2 izmešu metodei. Uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likmes tiks indeksētas, ņemot vērā inflācijas pieauguma tempu no 2017.gada, un, lai novērstu vecu un nolietotu vieglo auto ievešanu un reģistrēšanu Latvijā no Rietumeiropas valstīm, paredzēts arī atjaunot vieglo automobiļu reģistrācijas nodokli.
Nodokļu politikas stratēģisko virzienu skaidrība un stabilitāte ir būtiska gan uzņēmējdarbības, gan sabiedrisko pakalpojumu un investīciju efektīvai plānošanai.
Trešdien, 12.augustā, par informatīvajā ziņojumā piedāvātajiem risinājumiem plānots diskutēt ar sociālajiem un sadarbības partneriem. Pirms diskusijas valdībā dokuments tiks izskatīts Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Budžeta un nodokļu apakšpadomes sēdē. Tāpat partneru iesaiste turpināsies, pārrunājot nodokļu politikas piedāvājumu valdībā. Ministru kabinetā ziņojumu plānots skatīt nākamajā nedēļā.