Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius) speciāli BNN
Lietuva ir uzņēmusies vadību Baltkrievijas represīvā režīma nosodīšanā ārvalstīs un opozīcijas atbalstīšanā. Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko ir draudējis atbildēt ar baltkrievu kravu novirzīšanu uz Krieviju. Šis ekonomiskais risks radījis satraukumu Klaipēdas Ostā, kur kaimiņvalsts kravu aprite ir viens no ostas darbības stūrakmeņiem.
Nedroša gaisotne
«Ja nu viņš tur savu vārdu, un teiktais piepildās? Kā būs, ja kravas tiešām apies Klaipēdu? Bez darba paliks tūkstošiem cilvēku, kuri strādā Klaipēdas Ostā vai ar to saistītos uzņēmumos,» tā sarunā ar ziņu portālu BNN sacīja Igors, kurš Lietuvas lielākajā jūras ostā strādā ar tieši Baltkrievijas kravām. Viņš vēlējās, lai šajā rakstā viņa uzvārds netiktu nosaukts.
Lietuvas valdība tāpat kā Klaipēdas pašvaldība mierina bažīgos uzņēmumus un to darbiniekus, paužot uzskatu, ka kravu novirzīšana ir neiespējama, ja ņem vērā to, cik apjomīgas un daudzējādas ir Lietuvas un Baltkrievijas uzņēmējdarbības saiknes, kas savstarpēji caurvijušās Klaipēdā.
Pērn Klaipēdas Ostā tika pārkrauts 14,1 miljons tonnu Baltkrievijas kravu, veidojot vairāk nekā vienu trešdaļu no ostas kopējā kravu apjoma, kas bija 46,3 miljoni tonnu. Plaša spektra saimnieciskā darbība Klaipēdas ostā veido sešus procentus no visa Lietuvas iekšzemes kopprodukta. Patlaban aptuveni 60 000 darbavietu Klaipēdas Ostā, kuras pārstāvji to raksturo kā vistālāk uz ziemeļiem esošo, neaizsalstošo ostu Baltijas jūras austrumu krastā. Nebūs pārspīlēti teikt, ka Lietuvai tā ir svarīgākais un lielākais Lietuvas kravu transporta mezgls.
Monētas divas puses
«Jāteic, ka, iespējams, mēs samaksāsim par Baltkrievijas un tās topošās demokrātijas atbalstīšanu. Varbūt tas neizklausīsies politkorekti, taču ir divas lietas, kuras es gribu teikt skaidri: mēs varam maksāt par paši savu demokrātiju, bet es šaubos, vai mēs – es domāju mūsu vadošos politiķus – darām pareizi, jaukdamies Baltkrievijas lietās tādā apmērā, kā viņi to šobrīd dara, pieprasīdami prezidenta atkāpšanos un atbalstot opozīciju,» portālam BNN sacīja Lietuvas likumdevējs Daiņus Kepenis (Dainius Kepenis), kurš Seimā ievēlēts no Klaipēdas vēlēšanu apgabala.
«Lukašenko izteiktie draudi ir nekonkrēti attiecībā uz īstenošanu dzīvē, taču, ja viņš to izdarīs, sekas mums būs sāpīgas. Baltkrievija savukārt var nonākt ekonomiskā situācijā, kur kravas tiek sūtītas pa daudz dārgāku ceļu – uz Krieviju. Vienkāršoti izsakoties, Baltkrievijas ekonomika var sabrukt, kas būtu sliktākais scenārijs Aleksandram Lukašenko, kurš pašlaik pie varas turas bojāta mata galā,» vērtēja Seima deputāts.
Lietuvas parlamentā ceturtdien, 10.septembrī, tika sākta rudens sesija, un tā vai citādi Seimā parādīsies gan Klaipēdas Ostas, gan Baltkrievijas jautājums.
Izlems Putins
Kolēģim Kepenim piekrīt Seima deputāts no valdošās koalīcijas Naglis Puteiķis (Naglis Puteikis), norādot, ka Baltkrievijas kravu novirzīšana prom no Klaipēdas Ostas, viņaprāt, izklausās, visai reāla.
«Redziet, Putins jau ir darījis dažas trakas lietas, es domāju ekonomiskajā ziņā. Piemēram, anektēt Krimu, kurai kopš aneksijas ir atņemts dzeramais ūdens, vai būvēt par 3,7 miljardiem ASV dolāru 19 kilometrus garu tiltu no Krievijas uz Krimu,» Kremļa ārpolitikas soļus atgādināja Klaipēdā dzimušais Puteiķis.
Pēc Krimas zaudēšanas 2014.gadā Ukrainas varasiestādes ievērojami samazināja ūdens apjomu, kas Krimas pussalā ietek pa kanālu. Kijevas skaidrojums tolaik bija milzīgi parādi par ūdens piegādi, ko bija izaudzējusi Melnās jūras pussala.
«Krimas un Donbasa rēķinu maksāšana vēlreiz apliecina, ka Putins nerēķinās ar skaitļiem,» novēroto par Maskavas ārpolitiku skaidroja Puteiķis. «Tādēļ kravu novirzīšana būtu nieks tādam pārdrošam, viltīgam politiķim kā Putins,» tā Seima deputāts.
Likumdevējs dalījās savā pieņēmumā, ka par kravu likteni izlems Putins, nevis Lukašenko. «Ja Putins tam dos savu piekrišanu, Krievijas valdības grāmatveži savos pārskatos pat neskaitīs izdevumus [par kravu transporta ceļa maiņu],» vērtēja Puteiķis.
Viņaprāt, Lietuvas līderi šobrīd pārmērīgi izrāda savu rakstura stingrību Baltkrievijas jautājumā.
«Tā ir skaidra bijušās Lietuvas prezidentes Daļas Grībauskaites (Dalia Grybauskaitė) retorikas turpināšana,» tā parlamentārietis.
Viļņa – baltkrievu opozīcijas mājas
Puteiķis norādīja, ka Baltkrievijas opozīcijas atbalstīšana var beigties ar rikošetu, jo, pēc viņa domām, tas atvieglo Putina centienus reģionā, proti, Baltkrievijas integrēšanu Krievijā. Lietuvas medijos centrālu vietu turpina ieņemt notikumi Baltkrievijā, un Lietuvas politiskajā elitē lielākā mediju uzmanība, tuvojoties Seima vēlēšanām, ir ārlietu ministram Linam Linkevičam (Linas Linkevičius), apgalvoja koalīcijas deputāts. Linkevičs kandidēs uz vietu Seimā no miegainās Sociāldemokrātiskās Darba partijas laikā, kad partiju reitingi tai paredz mazas iespējas pārvarēt piecu procentu barjeru vairāku deputātu vēlēšanu apgabalā.
«[11.oktobra] Seima vēlēšanās Baltkrievija nešaubīgi nonāks galveno jautājumu vidū. Lietuvā ir arī daudz līdzīgi domājošu politiķu, kuri pirmajā vietā vēlas likt Lietuvas intereses,» akcentēja Puteiķis.
Viļņa ir izdevusi Baltkrievijas prezidenta amata kandidātei Svetlanai Tihanovskai vīzu dzīvošanai Viļņā, kas ir derīga vienu gadu. Lietuvas galvaspilsēta arī kļuvusi par mājvietu Baltkrievijas Koordinācijas padomei – 600 locekļu lielai opozīcijas organizācijai ar septiņu cilvēku lielu prezidiju, kura vadībā darbojas Tihanovska. Lukašenko ir nosaucis Koordinācijas padomes izveidi par valsts apvērsuma mēģinājumu. Baltijas valstis savukārt ieļāvušas pašu Lukašenko un vēl 29 citas amatpersonas «melnajā sarakstā» par saistību ar vardarbīgu vēršanos pret baltkrievu protestētājiem un opozīciju.
Ostas darbinieki uzmanīgi seko ziņām
Klaipēdas Ostas jaunais izpilddirektors Aļģis Lataks (Algis Latakas), uz ziņu portāla BNN jautājumu par Baltkrievijas kravu apjomu atbildēja ar preses sekretāres starpniecību. Viņa informēja, ka līdz šim ar kaimiņvalsti saistīto kravu apjoms saglabājies stabils.
Luminor bankas vecākais ekonomists Žigimants Maurics (Žygimantas Mauricas) uzskata, ka ostai vajadzīgs samazināt tās atkarību no austrumu-rietumu tranzīta. «Lukašenko draudiem būtu jākalpo kā pamudinājumam, lai osta pārdomā savu nākotni un iespējas nodrošināt savu konkurētspēju,» šādu nebūt ne vieglu uzdevumu nosauca ekonomists.
Tikmēr Igors, kurš Klaipēdas Ostā strādā Baltkrievijas kravu pārkraušanā, sacīja, ka sajūta par turpmāko ir nedroša.
«Godīgi sakot, es katru jaunu dienu sāku ar ziņu lasīšanu par Baltkrieviju. Tā šobrīd dara daudzi. Cerams, politiskās jukas aiz robežas nebeigsies ar kaut ko ļoti sliktu Klaipēdai,» ostas darbā iesaistītais Igors sacīja sarunā ar ziņu portālu BNN.