D vitamīns – lietot papildus vai tomēr nav vajadzīgs? Farmaceita ieteikumi

Ceturtā daļa jeb 24% Latvijas iedzīvotāju D vitamīnu nelieto, secināts Mēness aptiekas un pētījumu aģentūras Norstat veiktajā aptaujā.

Visbiežāk to atzīst vīrieši – 33% vīriešu un 17% sieviešu D vitamīnu nelieto, jo uzskata, ka tas nav nepieciešams.

Lielākā daļa jeb 70% respondentu D vitamīnu lieto, iegādājoties to gan pēc ārsta izrakstītām receptēm, gan farmaceita ieteikumiem, gan pērkot lētāko. Visbiežāk jeb 34% respondentu D vitamīnu iegādājas ar ārsta izrakstītu recepti, savukārt 26%, pērkot D vitamīnu, uzticas farmaceita ieteikumam, kā arī 10% respondentu parasti iegādājas lētāko D vitamīnu.

«Aptauja apliecina, ka arvien vairāk iedzīvotāji apzinās D vitamīna nozīmi un to arī lieto. D vitamīnu dēvē par saules vitamīnu, un mūsu klimatiskajos apstākļos uzņemt organismam nepieciešamo devu dabiskos apstākļos ar sauli visbiežāk nevaram. D vitamīns ir nepieciešams kā zīdaiņiem, tā senioriem. Pirms uzsākt D vitamīna lietošanu, ieteicams veikt analīzes, lai pārbaudītu D vitamīna līmeni asinīs,» saka Mēness aptieka farmaceits Vadims Brižaņs.

Kā liecina aptauja, D vitamīnu ar ārsta izrakstītu recepti visbiežāk iegādājas iedzīvotāji vecumā virs 50 gadiem, savukārt farmaceita ieteikumam vienlīdz uzticas visus vecuma grupu iedzīvotāji. Jauni cilvēki vecumā līdz 29 gadiem vai vecuma posmā no 40 līdz 49 gadiem biežāk nekā citi norāda, ka izvēlas iegādāties lētāko.

Jo vecāks kļūst, jo vairāk apzinās D vitamīna lietošanas nozīmi un to iegādājas, rāda aptaujas rezultāti, iezīmējot kopsakarību – jo lielāks ir respondenta vecums, jo mazāks šīs grupas īpatsvars D vitamīnu nelieto. 32% vecumā līdz 29 gadiem un tikai 21% vecumā virs 60 gadiem atzīst, ka D vitamīnu nelieto, jo uzskata, ka nevajag.

Mēness aptieka un pētījumu aģentūras Norstat augustā veiktajā iedzīvotāju aptaujā piedalījās 1015 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 75 gadiem.

Speciālistu redzējums: D vitamīns – kad saule ir zemu

D vitamīnu nereti sauc par saules vitamīnu. Taisnība! Taču cerēt uz to, ka mūsu, Ziemeļu saule aplaimos ar pietiekamu D vitamīna devu būtu naivi – aptuveni 82% Latvijas iedzīvotāju tā trūkst. Kādēļ ir tik svarīgi sasniegt optimālo šī vitamīna līmeni un kur slēpjas lielā D spēks?

Saules peldes kā terapijas daļa dažādu slimību pieveikšanā bija zināmas jau sen un iespējams, tieši D vitamīns, ko var uzņemt, arī uzturoties saulē, palīdzēja atkopties daudziem sirgstošajiem.

«Jau spāņu gripas laikā 20.gadsimta sākumā bija konstatēts, ka atrašanās saules gaismā palīdzēja ātrāk izveseļoties. No helioterapijas bija pozitīvs efekts arī tuberkulozes ārstēšanā. Dāņu ārsts Nils Raibergs Finsens 1903.gadā saņēma Nobela prēmiju par UVS nozīmi autoimūnu slimību terapijā,» stāsta Maija Gureviča, Veselības centru apvienības poliklīnikas Aura endokrinoloģe un Latvijas Osteoporozes un kaulu metabolo slimību asociācijas valdes locekle.

Arī COVID-19 ir infekcijas slimība, kuras norise būs atkarīga no imūnās sistēmas atbildes: «Ja organismā ir optimāls D vitamīna līmenis (45–55 ng/mL), imūnā sistēma ir gatava pareizai un aktīvai rīcībai.»

Kas liecina par D vitamīna deficītu?

«D vitamīna deficītam nav specifisku pazīmju. Nav klīniskās ainas, pēc kuras to var konstatēt, un pazīmes ir nespecifiskas, tostarp, nogurums, samazināts muskuļu spēks, slikta imunitāte, kas izpaužas kā bieža saaukstēšanās, autoimūno slimību bieži un smagi uzliesmojumi, samazināts kaulu blīvums, trausli mati un nagi, depresīvs noskaņojums. Smags D vitamīna deficīts bērnu vecumā var izpausties ar rahītu,» skaidro Maija Gureviča.

«Mērķis ir novērst deficītu, bet jāņem vērā, ka daudzu slimību norisē D vitamīns palīdz labāk atveseļoties. Ir pierādīta D vitamīna pozitīva ietekme imunitātes pareizā darbībā. Tas nozīmē, ka D vitamīns samazina infekciju risku, atvieglo to gaitu, un tas ir svarīgs elements autoimūno slimību norisē. Piemēram, ir zināms, ka D vitamīna papildu lietošana cilvēkiem ar reimatoīdo artrītu, hronisku autoimūnu tireoidītu, Greivsa slimību paātrina remisijas iestāšanās laiku un samazina paasinājumu daudzumu un to izteiktību,» norāda ārste.

Ko izvelēties – uztura bagātinātāju vai zāles?

Ja ir konstatēts D vitamīna deficīts un cilvēks ir apņēmības pilns situāciju labot, visticamāk, radīsies jautājums, kuru preparātu būtu vērts izvelēties, lai maksimāli īsā laikā panāktu uzlabojumu. Centrālās laboratorijas galvenā speciāliste Jana Osīte saka, ka ātrums, kādā D vitamīnu var iegūt optimālā līmenī, galvenokārt ir atkarīgs no devas, ko ārsts izrakstījis, kā arī lietošanas veida. Iespējams, būs jāpārskata dzīvesveids – jāveic pozitīvas izmaiņas uzturā, jāpavada vairāk laika ārā. Jāsaprot arī, vai D vitamīna līmeni ietekmē ikdiena lietotie medikamenti.