Strauji augošo rūpniecības nozaru kapacitāte bez jaunām investīcijām var tikt izsmelta dažu ceturkšņu laikā, bet jaudu paplašināšana prasīs laiku un finanšu resursus, tādēļ par to jādomā jau tagad, uzskata Latvijas Banka.
Pakāpeniski uzlabojoties situācijai ārējos tirgos un Latvijas uzņēmumu konkurētspējai, preču un pakalpojumu eksports turpina palielināties un nodrošina arvien lielāku reālā pieauguma tempu – otrajā ceturksnī gada izaugsme jau veidoja 9.2%.
Iekšzemes pieprasījums ir stabilizējies, bet joprojām vērtējams kā vājš. Arī investīciju līmenis turpina sarukt (par 37.4%) un var kļūt par būtisku šķērsli tālākai izaugsmei, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Bičevska.
Ražošanas izmaksu lejupslīde ir gandrīz beigusies, tādēļ konkurētspējas nostiprināšanai arvien svarīgāka kļūst ražīguma veicināšana līdz ar efektīvākām tehnoloģijām. Eksporta straujais kāpums var sākt apsīkt ražošanas jaudu augstās noslodzes dēļ, kas šobrīd palielinās ļoti straujiem soļiem.
Bez jaunām investīcijām strauji augošo rūpniecības nozaru kapacitāte var tikt izsmelta dažu ceturkšņu laikā, bet jaudu paplašināšana prasīs laiku un finanšu resursus, tādēļ par to jādomā jau tagad. Tas apliecina, cik izšķirīga nozīme šobrīd ir mērķtiecīgākai ES fondu līdzekļu apguvei un aktīvākai komercbanku kredītpolitikai.