Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius) speciāli BNN
Lietuvā tika sagatavots un likumdevējiem piedāvāts regulējums, kas ļautu veidot valstij piederošas aptiekas. Šonedēļ iecerei «kāju priekšā aizlika» Seima opozīcijas deputāti. Notikušais izsauca dusmīgu reakciju no valdošās Zemnieku un zaļo savienības (ZZS), kas bija sagatavojusi attiecīgos grozījumus Lietuvas Aptieku likumā.
Nesaprot opozīcijas motivāciju
Lietuvas ZZS priekšsēdētājs Ramūns Karbausks (Ramūnas Karbauskis) ziņu portālam BNN atteicās komentēt likuma grozījumu projekta fiasko, ko tas cieta otrdien, 29.septembrī, bet norādīja uz to, ko paudis paziņojumā presei. «Valstij piederošas aptiekas slimnīcās un klīnikās noteikti būtu devušas pacientiem vairāk iespēju, un, galu galā, ieguvējs būtu medikamentu pircējs,» norādījis Karbausks.
Pēc ZZS līdera domām, valsts aptiekas atvieglotu iespējas iegādāties medikamentus ārpus pilsētām un radītu apstākļus sīvākai konkurencei, kas pazeminātu medikamentu cenas. «Mani nemaz nepārsteidz fakts, ka mūs neatbalstīja parlamenta konservatīvie un liberāļi. Abām partijām maz rūp mūsu tautas intereses, un viņi pārstāv farmācijas nozares intereses,» Karbausks bija kritisks par attiecīgi Tēvzemes savienības – Lietuvas Kristīgo demokrātu (TS–LKD) un Lietuvas Liberālās kustības (LLK) deputātu rīcību.
Īpašu izmanību viņš veltīja Lietuvas Sociāldemokrātiskās partijas (LSDP) deputātiem, kuri arī darbojas parlamenta opozīcijā. «Kādēļ [LSDP priekšsēdētājs] Gintauts Palucks melo saviem partijas biedriem un vēlētājiem? Viņa lēmums sadarboties ar opozīciju šajā jautājumā un balsojums kā opozīcijai ir pilnībā nekonsekvents ar sociāldemokrātisko ideoloģiju. Sociāldemokrāti atkal ir nodevuši savas vērtības, kuras, pēc viņu teiktā, viņi aizstāv, un atkal ir parādījuši savu uzticību konservatīvajiem un liberāļiem,» apgalvoja Karbausks.
Balsojums Seimā notika tā, ka grozījumu projektu atbalstīja 61 deputāts, proti, visi, kuri bija reģistrējušies balsošanai, tomēr, lai to pieņemtu, Lietuvas 141 deputāta lielajā parlamentā bija nepieciešams vismaz puses likumdevēju atbalsts.
Opozīcija aizstāv lēmumu
LLK deputāte Aušrine Armonaite (Aušrinė Armonaitė) oponēja, ka tā vietā, lai valdība būvētu «valsts vadītu monstru», tai būtu jāizmanto veselības aprūpes finansējums pacientu ārstēšanai un medikamentu subsidēšanai. Saistībā ar valsts aptieku ieceres virzīšanu opozīcija un privātās aptiekas iepriekš bija brīdinājušas, ka, ja grozījumu projekts tiktu pieņemts, tas tiktu apstrīdēts Lietuvas Konstitucionālā tiesā un Eiropas Komisijā.
Aprēķināts, ka pašlaik Lietuvā ir 48 aptiekas uz katriem 100 000 iedzīvotāju, kas ir būtiski vairāk par ES vidējo līmeni, proti, 26 aptiekām uz šādu skaitu iedzīvotāju. Lielajām aptieku ķēdēm šobrīd ir 233 aptiekas, kuras strādā medicīnas iestādēs. Zāļu mazumtirgotāji norāda, ka, izveidojot valstij piederošas aptiekas, visvairāk ciestu mazās aptiekas, kas atrodas ārpus lielajām pilsētām. Ieceres oponenti pieņem, ka valsts aptiekām nebūtu jāmaksā par telpām un aprīkojumu un ka darbinieku algas tiktu maksātas no valsts budžeta.
Eksperts neizpratnē
Ir vairāki Lietuvas politikas komentētāji, kuru ieskatā konservatīvo un sociāldemokrātiski noskaņoto likumdevēju apvienošanās, lai noraidītu būtisko valsts aptieku ieceri, liecina, ka opozīcijas partijas varētu atrast kopīgu valodu sarunās par jaunās valdības izveidi. Lietuvā 11.oktobrī notiks parlamenta vēlēšanas.
«Es stingri uzskatu, ka trīs opozīcijas partijas – Tēvzemes savienība – Lietuvas Kristīgo demokrāti, Lietuvas Sociāldemokrātiskā partija un Lietuvas Liberālā kustība pēc vēlēšanām varētu izveidot jauno koalīciju. Ir svarīgi, lai tradicionālie, Eiropas partiju atbalstītie spēki nāktu kā spēcīga alternatīva neparedzamajai ZZS,» uzsvēra viens no LLK līderiem Eugenijs Gentvils (Eugenijus Gentvilas).
Savukārt Vītauts Dumbļausks (Vytautas Dumbliauskas), Viļņas Mikola Romera Universitātes asociētais profesors politoloģijā, norāda, ka opozīcijas partijām būtu «jāpārbīda kalni», lai atrastu vienotu pozīciju koalīcijas veidošanas sarunās. «Ideoloģiskās atšķirības vienkārši ir pārāk krasas, lai tās pārvarētu,» sarunā ar BNN sacīja politologs. «Taču fakts, ka gan TS–LKD un LSDP rīkojās vienoti balsojumā par valsts aptieku regulējumu, daudzējādā ziņā ir mulsinošs un raisa jaunas politiskas spekulācijas,» piebilda Dumbļausks.
Sabiedriskās domas aptauja, kuras rezultāti publicēti pagājušajā nedēļā, parādīja, ka Lietuvas ZZS un konservatīvo atbalsts sabiedrībā ir līdzīgs. Septembra vidū veiktajā aptaujā opozīcijas konservatīvo popularitātes reitings bija 15,3%, bet ZZS bija 13,7% liels atbalsts. Trešajā vietā ierindojās LSDP ar 8.9%.
Ekstrēms pasākums
Lietuvas Brīvā tirgus institūta analītiķe Gintare Deržanauskiene (Gintarė Deržanauskienė) uzskata, ka izveidot valsts uzņēmumus, kuri darbotos konkurences tirgū, ir ekstrēms pasākums, ko varētu apsvērt, ja visi pārējie līdzekļi būtu izrādījušies neefektīvi.
«Valsts aptieku aizstāvji nenorāda īstajām problēmām, kādas ir zāļu mazumtirdzniecībā, un tiem neizdodas pamatot savus argumentus, kuri būtu par labu šādām aptiekām. Kas būtu vēl sliktāk, valsts aptiekas tiktu finansētas par naudu, ko valsts piešķir veselības aprūpei, kur ievērojami trūkst līdzekļu,» portālam BNN sacīja Deržanauskiene. «Valsts aptiekas kropļotu konkurences tirgu, panākot mazo spēlētāju aiziešanu no tā,» prognozēja pētniece.
Kurš manipulē ar kuru?
Lietuvas Aptieku asociācijas priekšsēdētāja Danute Mikutiene (Danutė Mikutienė) savukārt vērtē, ka piedāvātie Aptieku likuma grozījumi ir pretrunā Lietuvas Konkurences likumam un ES likumiem. «Pietiek ar pakalpojumiem, ko sniedz privātās aptiekas. Valstij nevajadzētu sākt valsts uzņēmējdarbību,» Mikutiene sacīja portālam BNN. «Tā ir Veselības ministrija, kura nosaka kompensējamo medikamentu cenas. Pašas aptiekas nevar tās ne sadārdzināt, ne pazemināt. Zāļu ražotāji sarunas par zāļu cenām veic ar Veselības ministriju, nevis ar aptiekām, tādēļ valdošo likumdevēju argumenti ir skaidra manipulēšana ar cilvēku emocijām,» vērtēja Lietuvas Aptieku asociācijas priekšsēdētāja.
Zviedrija bija pēdējā ES dalībvalsts, kurai bija valstij piederoša aptieku ķēde Apoteksgruppen. Pirms gada to nopirka Viļņas uzņēmums, kas ietilps Vilniaus Prekyba – vienā no Lietuvas lielākajām uzņēmumu grupām.