Epidemiologi iesaka COVID-19 ierobežojošos pasākumus ieviest vēl vairākās pašvaldībās

Epidemiologi iesaka COVID-19 ierobežojošos pasākumus, kādi jau ir spēkā Kuldīgas novadā un Daugavpilī, ieviest vēl vairākās pašvaldībās, piektdien, 9.oktobrī, žurnālistiem pastāstījis Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.

Speciālisti ierosinājuši papildu ierobežojošos pasākumus uz noteiktu laiku, lai preventīvi neļautu infekcijai izplatīties caur sociāliem kontaktiem.

«Mēs neuzskatām par pareizu attiecināt vienādus pasākumus uz visu Latvijas teritoriju, uz visām pilsētām un novadiem, un pagastiem, arī uz tiem, kur nav neviena saslimšanas gadījuma un varbūt arī nebūs tuvākajā laikā. Mēs pielietojam to stratēģiju, ko atbalsta Eiropas Savienībā,» sacīja SPKC pārstāvis.

Viņš skaidroja, ka mērķtiecīgi pasākumi nepieciešami tajās teritorijās, kur saslimstība pieaug un situācija ir apdraudoša. Patlaban šādi pasākumi ir spēkā Daugavpilī un Kuldīgas novadā, un epidemiologi iesaka paplašināt ierobežojošos pasākumus, ieskaitot arī interešu izglītības nodarbību ierobežošanu.

Vadoties pēc epidemiologa sacītā, Aizputes novadā saslimstība augusi sakarā ar gadījumiem, kas atklāti kādā izglītības iestādē, bet, ņemot vērā inficēto īpatsvaru šajā pašvaldībā, Perevoščikovs neizslēdz, ka infekcija ir izplatījusies arī ārpus izglītības iestādes apmēriem.

Augsts saslimstības līmenis joprojām tiek novērots arī Daugavpilī, kur inficēšanās ir saistīta ar iepriekš atklātu uzliesmojumu.

«Dundagā ir ārkārtīgi liels saslimušo skaits,» atklāja epidemiologs, komentējot, ka ir ļoti iespējams, ka pie tik liela saslimušo skaita, ir notikusi turpmāka izplatība. Perevoščikovs uzsvēra, ka tur vajadzētu reaģēt preventīvi.

Arī Kuldīgā un Olainē turpina novērot augstu saslimstības līmeni, bet abos gadījumos iepriekš jau tika atklāti uzliesmojumi saistībā ar uzņēmumiem.

Liels inficēto īpatsvars arī tiek novērots Talsos un Kuldīgā. Otrajā pašvaldībā, pēc epidemiologa paustā, infekcijas izplatība ir saistīta ar kādu izglītības iestādi.

Kā norādīja Perevoščikovs, vienlaikus arī Valmieras pilsētā novērots liels saslimušo skaits, bet «mēs turpinām monitorēt situāciju un neizskatās, ka slimība plaši izplatītos».

Valdība šodien lems par drošības pasākumu pastiprināšanu COVID-19 izplatības ierobežošanai.

Ministru kabinetam sagatavotajos dokumentos norādīts, ka 14 dienu kumulatīvais COVID-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju Aizputes novadā ir 537,1, Daugavpils pilsētā 205,8, Daugavpils novadā 94,3, Dundagas novadā 576,8, Kuldīgas novadā 380,9, Olaines novadā 164,1, Talsu novadā 126,2, Krāslavas novadā 148,4 un Valmieras pilsētā 77,8.

Ņemot to vērā, minētajos novados un lielajās pilsētās līdz 6.novembrim rosināts noteikt papildu īpašos epidemioloģiskās drošības pasākumus. Ņemot vērā, ka infekcijas izplatība šajos reģionos ir saistīta ar izplatību darba kolektīvos un izglītības iestādēs, ir jāierobežo cilvēku pulcēšanās ārpus darba laika citos kolektīvos, mākslinieciskajos kolektīvos, interešu un profesionālās ievirzes izglītības, kā arī amatieru sporta pasākumos, norāda Veselības ministrijā. 

Tādēļ minētajās teritorijās līdz 6.novembrim papildus valstī kopumā noteiktajiem ierobežojumiem rosināts aizliegt klātienes amatiermākslas un māksliniecisko kolektīvu nodarbības, kā arī amatieru sporta pasākumus un pasākumus interešu un profesionālās ievirzes izglītības apguvei. Ierobežojumi ir noteikti uz vienu mēnesi, kas atbilst diviem inkubācijas periodiem, kuru laikā ir iespējams panākt izmaiņas situācijā un objektīvi novērtēt ieviesto pasākumu efektivitāti.

Valdība šodien lems par drošības pasākumu pastiprināšanu COVID-19 izplatības ierobežošanai.

Jau ziņots, ka aizvadītajā diennaktī Latvijā reģistrēts līdz šim lielākais COVID-19 gadījumu skaits – kopumā 137 jauni saslimšanas gadījumi.

Vēl par šo tematu: Jaunie COVID-19 gadījumi Baltijā. Latvijā – 137, Lietuvā – 133, Igaunijā – 49

Pagājušajā diennaktī veikts 4 551 COVID-19 tests, bet pozitīvo testu īpatsvars sasniedzis 3%. SPKC iepriekš norādījis, ka šis rādītājs Eiropas Savienībā tiek uzskatīts par būtisku, jo, tam pārsniedzot 3% robežu, slimības izplatība uzskatāma par strauju un nekontrolētu.