Aizvadītajā nedēļā Lietuvā zīmīgākie notikumi ziņās bija vietēja mēroga karantīnas ieviešana Raseiņu rajonā, valdošās koalīcijas ierosinājums izmaksāt pensionāriem 13.pensiju un Lietuvas vēstnieka atsaukšana no Baltkrievijas.
Pasta uzņēmumā paplašinās finanšu pakalpojumus
Lietuvas valdība ir apsvērusi iespēju izveidot banku, kas konkurētu ar komercbankām. Lietuvas valsts pasta uzņēmums Lietuvos Paštas, visticamāk, netiks pārveidots par specializētu banku, jo ekspertu vērtējumā tas būtu neizdevīgi, tomēr uzņēmumā varētu paplašināt esošos finanšu pakalpojumus, tā pirmdien, 5.oktobrī, norādīja Lietuvas satiksmes ministrs Jaroslavs Narkevičs (Jaroslav Narkevič). Trīs potenciālo alternatīvu analīze ir parādījusi, ka pasta uzņēmuma elektronisko finanšu pakalpojumu attīstīšana un specializētās bankas izveide nebūtu ekonomiski īstenojama, skaidroja ministrs. Narkevičs norādīja, ka izvēle ir izdarīta par labu trešajai iespējai, kas ir esošo Lietuvos Paštas tīklā sniegto finanšu pakalpojumu paplašināšana, jo tam būtu vajadzīgi vismazākie ieguldījumi.
Ekonomiskā situācija ļaujot pensionāriem izmaksāt 13.pensiju
Likumdevēji, kuri pagājušajā nedēļā nāca klajā ar priekšlikumu pieņemt tiesību aktu, lai izmaksātu tā saucamo «trīspadsmito pensiju» 200 eiro apmērā, pirmdien, 5.oktobrī, apgalvoja, ka pašreizējā ekonomiskā situācija pieļauj šāda sociālā pasākuma īstenošanu. Viena no priekšlikuma ierosinātājām, Seima deputāte Vanda Kravčjonoka (Vanda Kravčionok), kura pārstāv Lietuvas poļu vēlēšanu akciju–Kristīgo ģimeņu savienību, aplēsusi, ka, lai veiktu šādu papildu maksājumu vecuma pensiju saņēmējiem valstij būtu jātērē šim mērķim starp 120 un 180 miljoniem eiro. Likumdevēja ierosinājusi, ka šo summu varētu iekasēt no banku aktīvu nodokļa. Seims priekšlikumu, kas iesniegts nedēļu pirms Seima vēlēšanām, sāka izskatīt pagājušajā nedēļā un ir vienojies diskusijas turpināt 10.novembrī. Ieceri par papildu vecuma pensijas izmaksu atbalsta gan Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis (Saulius Skvernelis), gan valdošās Lietuvas Zemnieku un zaļo savienības līderis Ramūns Karbausks (Ramūnas Karbauskis).
Lietuva atsauc tās vēstnieku Minskā uz konsultācijām
Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs (Linas Linkevičius) otrdien, 6.oktobrī, paziņoja, ka Lietuva atsaukusi tās vēstnieku Baltkrievijā Andrju Puloku (Andrius Pulokas) uz konsultācijām. Linkevičs skaidroja paziņojumā presei, ka Ārlietu ministrija turpinot visu tās darbību saskaņošanu ar Poliju un citām ES dalībvalstīm. Lietuvas ārlietu ministrs piebildis, ka pēc Baltkrievijas valdošā režīma prasības šobrīd notiek aktīvas sarunas par Lietuvas un Polijas vēstniecību Baltkrievijā personāla samazināšanu. Linkevičs šo jautājumu ir apspriedis ar ES augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumus Žuzepu Borelu (Josep Borrell), kā arī ar Polijas un Vācijas ārlietu ministriem.
Izveido uzņēmējdarbības atbalstu fondu ar vienu miljardu eiro
Lietuva otrdien, 6.oktobrī, izveidoja uzņēmējdarbības atbalsta fondu, no kura vidējiem un lieliem uzņēmumiem, kuri cietuši jaunā koronavīrusa krīzē, būs pieejams kopumā vienu miljardu eiro liels finansējums. Fonda mērķi ir atbalstīt tās nozares, ko uzskata par sevišķi svarīgām valsts ekonomikai, un palīdzēt uzņēmumiem sagatavoties atgūties no krīzes, veicināt kapitāla tirgus apriti, mobilizēt institūciju sektora investorus un rūpēties par fonda veikto ieguldījumu atdevi.
Lietuva ierobežo pašizolāciju ieceļotājiem no vairākām valstīm
Lietuvas valdība trešdien, 7.oktobrī, nolēma pašizolācijas prasību attiecināt tikai uz valstīm, kurās ir augsti COVID-19 inficēšanās rādītāji. Valdība grozīja esošo pašizolācijas kārtību, atsakoties no līdzšinējā rādītāja (25 saslimšanas gadījumi uz 100 000 cilvēku) un ieviešot jaunu rādītāju. Saskaņā ar to, divu nedēļu pašizolācija būs jāievēro personām, kuras ieceļo no valstīm, kur inficēšanās rādītājs pārsniedz Lietuvas inficēšanās rādītāju par vismaz 10%. Pašizolācijas perioda ilgums Lietuvā joprojām ir divas nedēļas.
Ievieš karantīnu Raseiņu rajonā
Lietuvas valdība trešdien, 7.oktobrī, lēma uz divām nedēļām ieviest vietēja mēroga karantīnu Raseiņu rajonā, valsts vidienē. Epidemioloģiskās drošības pasākumi, kas pašvaldībā bijuši spēkā līdz šim, proti, prasība nēsāt elpceļu maskas, strādāt un mācīties no mājām utt., tagad tiks papildināti ar darbalaika ierobežojumu ēdināšanas un izklaides vietās līdz pusnaktij un cilvēku skaita ierobežojumu veikalos. Lietuvas veselības ministrs Aurēlijs Verīga (Aurelijus Veryga) valdības sēdē informējis, ka Raseiņu rajonā COVID-19 izplatība pēdējās divās nedēļās ir sasniegusi 1 108 gadījumus uz 100 000 iedzīvotājiem, kā arī ka četras inficētās personas ir mirušas. Raseiņu rajonā konstatēti 17 vīrusa uzliesmojumi dažādās iestādēs un uzņēmumos, kā arī 25 uzliesmojumi mājsaimniecībās.
Lietuva aptur vērienīgus maksājumus Baltkrievijai ES programmu ietvaros
Lietuvas valdība ceturtdien, 8.septembrī, paziņoja, ka ir apturējusi 5,8 miljonus eiro lielus maksājumus Baltkrievijai, ko bijis paredzēts veikt ES dalībvalstu kopīgi finansētu programmu ietvaros. Lēmums pieņemts pēc Baltkrievijas drošībnieku vardarbīgas izrēķināšanās ar miermīlīgiem protestētājiem, kas savukārt notikusi pēc negodīgām prezidenta vēlēšanām, paziņojusi Lietuvas Iekšlietu ministrija. Lietuvas un ārvalstu mediji pēdējā laikā ziņojuši, ka Baltkrievija par ES finansējumu ir iegādājusies bezpilota lidaparātus un ka Lietuva ir bijusi iesaistīta šajā projektā.
Ignalinas AES meklē apakšuzņēmējus kodolatkritumu poligona izveidei
Tā kā Lietuva plāno būvēt pazemes ģeoloģisko poligonu, kur noglabāt slēgtās Ignalinas Atomelektrostacijas (AES) radioaktīvos atkritumus, aizvadītajā nedēļā tika sākta tādu apakšuzņēmēju meklēšana, kuriem tiks uzdots atrast un izvērtēt poligona iespējamās atrašanās vietas. Plānots, ka 2021.gada pirmajā ceturksnī tiks parakstīts līgums ar iepirkuma konkursa uzvarētāju par darbu veikšanu 12 mēnešu laikā.
Gaidāms liels budžeta deficīts, paredz prezidenta padomnieks
Lietuvas valsts budžeta deficīts 2020.gadā sasniegs no astoņiem līdz deviņiem procentiem no iekšzemes kopprodukta (IKP), taču, sākot no 2021.gada, tam būtu pakāpeniski jāsamazinās, lai vairāku gadu laikā tiktu sasniegts valsts ieņēmumu un izdevumu līdzsvars, tā ceturtdien, 9.oktobrī, norādīja Lietuvas prezidenta Gitana Nausēdas (Gitanas Nausėda) padomnieks Simons Krēpšta (Simonas Krėpšta). Viņaprāt, 2021.gadā valsts budžeta deficītam vajadzētu būt piecu līdz sešu procentu apmērā no IKP.
Zviedru datorspēļu uzņēmums atvērs filiāli Kauņā
Zviedrijas uzņēmums Evolution, kas ir līderis tiešsaistes datorspēļu informācijas tehnoloģiju risinājumu izveidē, paziņojis, ka oktobrī Kauņas pilsētā atvērs tā filiāli, kur līdz oktobra beigām plāno pieņemt darbā vairāk nekā 150 darbiniekus, tā piektdien, 9.oktobrī, vēstīja ziņu portāls Kaunas.Kasvyksta.lt. Uzņēmums plāno līdz 2021.gada beigām paplašināt tā darbinieku skaitu Lietuvā līdz 1 000 darbiniekiem.