Ķīna, kur aizsākās un netika apturēta jaunā koronavīrusa izplatība, šoruden reti parādās ziņu virsrakstos, jo COVID-19 pašreizējais vilnis saskaņā ar oficiāliem datiem valstī ir niecīgs. Tikmēr daudz cietusi citu valstu uzticēšanās Ķīnas sniegtajai informācijai ārvalstīs, vēsta britu ziņu portāls The Guardian un vācu raidsabiedrība DW.
Rudens mēnešos mēnešos Āzijas lielvalsts oficiālā informācija par vīrusa inficēšanās un nāves gadījumiem patiesi pārsteidz. Ķīnā, kur ir 1,4 miljardi iedzīvotāju, no kuriem daudzi dzīvo blīvās aglomerācijās, pēdējās divās nedēļās līdz trešdienai, 28.oktobrim, ir apstiprināti vien 359 inficēšanās gadījumi. Tas ir daudz mazāk nekā Latvijā.
Mirušo kopskaits par visu periodu kopš 2019.gada decembra, kad Uhaņas pilsētā sāka izplatīties bīstamais vīruss, ir 4 739. Salīdzinājumam – Zviedrijā no COVID-19 komplikācijām mirušo kopskaits ir 5 918. Minētos datus apkopojis ES Eiropas Slimību kontroles un profilakses centrs.
Vai Ķīnai uzticas?
Britu sabiedriskās domas aptauju projektā YouGov-Cambridge Globalism Project, kas īstenots sadarbībā ar respektēto ziņu portālu The Guardian, aptaujāti 26 000 cilvēku 25 pasaules valstīs.
Tiem cita starpā vaicāts, vai Ķīnas valdība varēja novērst pandēmiju, ja Pekina būtu ātrāk reaģējusi uz infekcijas izplatību valsts iekšienē. Piemēram, Lielbritānijā 67% respondentu uz šo jautājumu atbildējuši apstiprinoši.
Uz jautājumu, kura pasaules valsts ir bijusi līdere cīņā pret COVID-19, respondenti Ķīnu izcēluši reti. Zviedrijā un Lielbritānijā Ķīnu kā vadošo valsti šajā ziņā izcēlis viens procents aptaujāto, Vācijā un Austrālijā – divi procenti, bet Ķīnas kaimiņvalstī Japānā – trīs procenti, vēsta The Guardian.
Turpretim jāteic, ka liela daļa no epidemioloģiskās drošības līdzekļiem, kas iepirkti Eiropas un arī Baltijas valstu vajadzībām, tikuši straujā tempā saražoti Ķīnā.
Āzijas lielvalsts ir arī daudz darījusi virzībā uz vakcīnas izstrādi.
Šajā jomā demokrātisko valstu un komunistiskās Ķīnas speciālisti ir vairāk sadarbojušies, nekā norobežojušies viens no otra. Kā raidorganizācija DW citē laikraksta Frankfurter Allgemeine Zeitung vēstīto, vācu farmācijas milzis Merck norādījis, ka ir iesaistīts vairāk nekā 50 vakcīnas izstrādes projektos, «kas darbojas ārkārtīgi labi pasaules mēroga tīklos; amerikāņi, ķīnieši, eiropieši, japāņi un citi strādā kopīgi».
Attiecīgi var secināt, ka Ķīnas devums bijis gan COVID-19 izcelsmē, gan cīņā ar to, gan potenciāli – arī vakcīnas izstrādē.