Aizvadītajā nedēļā zīmīgākie notikumi Lietuvā bija atkārtota karantīnas ieviešana saistībā ar strauju COVID-19 izplatību, elektroenerģijas tirdzniecības pārtraukšana ar Baltkrieviju un vienošanās panākšana par jaunas valdības koalīcijas izveidi.
Lokāla karantīna pārtop valsts mēroga karantīnā
Lietuvas valdība, vairoties no COVID-19 pandēmijas nekontrolētas izplatības valstī, ir lēmusi no sestdienas, 7.novembra, atkārtoti un vismaz uz trim nedēļām ieviest valsts mēroga karantīnu, nosakot ierobežojumus kā sabiedriskai, tā privātai dzīvei un arī uzņēmumu darbībai. Tie paredz ēdināšanas iestādēm pāriet uz ēdiena došanu līdzņemšanai vai tā piegādi klientam. Valdības lēmums par karantīnas ieviešanu arī paredz, ka Lietuvā vismaz līdz 29.novembrim tiks slēgtas sporta zāles, muzeji, kinoteātri un teātri. Darbu turpināt savukārt drīkstēs frizieri, skaistumkopšanas un tetovēšanas saloni ar nosacījumu, ka tie kontrolēs klientu plūsmu un pienācīgi vēdinās telpas.
Ierobežojumi nav noteikti lielveikaliem un aptiekām. Citiem mazumtirgotājiem ir jākontrolē klientu plūsmas, un jānodrošina, ka telpās uz vienu pircēju ir vismaz desmit kvadrātmetru liela platība. Sporta pasākumi ir atļauti, taču bez skatītāju klātbūtnes.
Vairāk nekā desmit tuvi ģimenes locekļi drīkstēs piedalīties tikai tādos notikumos kā kāzas un bēres. Lietuvā būs atkļauts pārvietoties pa valsti, taču cilvēkiem tiek ieteikts izvairīties no tādas ceļošanas, kas nav obligāti nepieciešama.
Pagaidām turpināt darbu klātienē drīkstēs Lietuvas bērnudārzi un pamatskolas, savukārt vidusskolām būs jānodrošina, ka vismaz 50% mācību stundu norisinās tiešsaistē. Attiecībā uz augstākās izglītības mācību iestādēm tām būs jāpāriet uz attālinātu mācību procesu. Veselības aprūpes iestādēm ir jāturpina sniegt nepieciešamo aprūpi, kamēr nebūtiskās procedūras var pārcelt, lai nodrošinātu pietiekami daudz resursu cīņai pret COVID-19 un neatliekamām medicīniskām procedūrām.
Prezidents nevērsīsies tiesā par vēlēšanu rezultātiem
Lietuvas prezidents Gitans Nausēda (Gitanas Nausėda) pirmdien, 2.novembrī, noraidīja partijas Lietuvas poļu vēlēšanu akcija–Kristīgo ģimeņu savienība lūgumu vērsties Konstitucionālajā tiesā saistībā ar neseno Seima vēlēšanu rezultātiem. Partija nav spējusi pamatot tās apgalvojumu, ka vēlēšanās bijuši nopietni vēlēšanu likuma pārkāpumi, tā norādīja prezidenta preses pārstāvis Antans Bubnelis (Antanas Bubnelis. Lietuvas poļu vēlēšanu akcija–Kristīgo ģimeņu savienība vēlēšanās vairāku kandidātu vēlēšanu apgabalā ieguva 4,8% balsu, un tai pietrūka aptuveni 2 000 balsu, lai pārvarētu piecu procentu slieksni, kas nepieciešams, lai iekļūtu Seimā.
Lietuva atļāvusi ieceļot 581 baltkrievam
Lietuvā ar humānās palīdzības pamatojumu ir ļauts ieceļot 581 Baltkrievijas pilsonim, tā otrdien, 3.novembrī, paziņoja Lietuvas Iekšlietu ministrija. No tiem Lietuvā jau ir ieradušies 188 cilvēki, un 38 pieteikušies uz patvēruma saņemšanu. Kopš 11.septembra Lietuva sākusi attiecināt humānās palīdzības izņēmumu uz tiem Baltkrievijas pilsoņiem, kuri cieš no represijām un vajāšanas, ko īsteno Aleksandra Lukašenko režīms, kā arī uz baltkrievu opozīcijas aktīvistiem. Baltkrievijas pilsoņiem, kuri vēlas ar šādu pamatojumu doties uz Lietuvu ir jāpiesakās uz Šengenas zonas vīzu un jāsniedz vajadzīgā informācija Lietuvas Vēstniecībā Baltkrievijā. Šengenas vīza ļauj to saņēmušai personai brīvi ceļot pa ES Šengenas bezrobežu zonu un uzturēties tajā uz laiku līdz 90 dienām.
Aptur elektrības tirdzniecību ar Baltkrieviju
Lietuva otrdien pavēstīja, ka ir apturējusi elektroenerģijas tirdzniecību ar Baltkrieviju pēc tam, kad kaimiņvalsts savam enerģētikas tīklam pieslēdza Astravjecas atomelektrostaciju (AES). Saskaņā ar Lietuvas likumu, kas vērsts pret jaunās kodolspēkstacijas darbību, ir aizliegts no Baltkrievijas iepirkt elektroenerģiju pēc tam, kad sākta ražošana Astravjecas AES. Otrdien Lietuvas sadales tīklu uzņēmums Litgrid noregulēja tirdzniecības elektroenerģijas plūsmas jaudu no kaimiņvalsts uz nulli.
Vienojas par jaunās koalīcijas līgumu
Lietuvas politiskās partijas, kuras iesaistījušās sarunās par jaunas centriski labējas valdības koalīcijas izveidi nākamajā Seima sasaukumā piektdien, 6.novembrī, paziņoja, ka ir vienojušās par savstarpēju līgumu, ar kuru apņemas tiekties uz noteiktām vērtībām un kur izklāstītas nākamās valdības darba prioritātes. Nacionālkonservatīvā Tēvzemes savienība–Lietuvas Kristīgie demokrāti, Liberālā kustība un Brīvības partija plāno līgumu parakstīt pirmdien, 9.novembrī. Starp koalīcijas nospraustajiem galvenajiem mērķiem ir nacionāla vienošanās par izglītību, zaļais kurss, sabiedrības neaizsargātāko grupu iespēju paplašināšana, veselības pakalpojumu kvalitātes un pieejamības nodrošināšana, iekļaujoša kultūra un tās pieejamība, pašvaldību neatkarības stiprināšana un kvalitatīva un efektīva valsts pārvalde. Partiju trijotnei Seimā būs 74 balsis no kopskaitā 141.
Sabiedriskā medija finansēšana nav pretrunā Konstitūcijai
Spēkā esošie noteikumi attiecībā uz Lietuvas Nacionālās un radio un televīzijas (LRT) finansēšanu nav pretrunā valsts pamatlikumam, otrdien nolēma Lietuvas Konstitucionālā tiesa. Tā secināja, ka LRT budžeta automātisks aprēķins, balstoties uz valsts iekasēto iedzīvotāju ienākuma nodokli un akcīzi, nodrošina, ka nacionālā raidsabiedrība nav pakļauta politiskam spiedienam par tās darbību. LRT budžets 2020.gadā ir 46,3 miljoni eiro un ir gaidāms, ka tas 2021.gadā augs līdz 53,8 miljoniem eiro. Lietuvas komercmediji iepriekš bija vērsušies ES Eiropas Komisijā ar sūdzību par LRT finansējumu.
ES piešķir 17,3 miljonus Klaipēdas ostas kanāla padziļināšanai
Klaipēdas osta trešdien, 4.novembrī, paziņoja, ka no ES fonda ir piešķirti 17,3 miljoni eiro ostas kanāla padziļināšanai. Darbu kopējā cena ir aptuveni 30 miljoni eiro. Kad šie darbi tiks pabeigti, būs pabeigta arī visa Klaipēdas iekšējā kanāla padziļināšana par 15 metriem. Plānots, ka darbi tiks pabeigti 2022.gada pavasarī.
Prezidentam operē polipu
Lietuvas prezidentam Gitanam Nausēdai oktobra beigās Viļņas Santaras Klīnikā izoperēts zarnu polips. Prezidents pēc operācijas jūtas labi un izmeklējumi rāda, ka procedūra veikta laikus, trešdien, 4.novembrī, paziņojis Nausēdas preses pārstāvis Antans Bubnelis.
Atlaiž infekciju slimību centra direktoru
Lietuvas veselības ministrs Aurēlijs Verīga (Aurelijus Veryga) ceturtdien, 5.novembrī, pavēstīja, ka ir atbrīvojis no amata Lietuvas Infekciju slimību un AIDS centra direktoru Sauļu Čaplinsku (Saulius Čaplinskas) par pienākumu neatbilstošu pildīšanu. Lietuvā saslimstība ar jauno koronavīrusu šobrīd ir straujākā Baltijas valstu vidū. Šobrīd valstī ar COVID-19 sirgst 13 557 cilvēki, bet slimību ir pārcietušas 5 285 personas. Pašizolācijā kā vīrusa pacientu kontaktpersonas šobrīd dzīvo aptuveni 36 160 Lietuvas iedzīvotāji.
Katrs par sevi.