Krīzes situācijā ir svarīgi saglabāt valdību, tāpēc iesaistītās puses ir spiestas būt mazāk agresīvas pret finanšu ministra Jāņa Reira (JV) virzīto nākamā gada valsts budžeta brāķi, vērtē Jaunās konservatīvās partijas (JKP) valdes loceklis Krišjānis Feldmans.
Vērtējot Valsts prezidenta Egila Levita kritiskos aizrādījumus par nākama gada budžeta likumprojektu paketē ietvertajām nodokļu politikas izmaiņām, Feldmans pagaidām neprognozēja, vai prezidents varētu izsludināt nākamā gada budžetu, ja tas tiks pieņemts Saeimā.
Feldmans akcentēja, ka Finanšu ministrijai (FM), visticamāk, šogad bijušas citas prioritātes, kas saistītas arī COVID-19 krīzi, kā dēļ nodokļu reforma palikusi novārtā. «JKP par nodokļu reformu un priekšlikumiem tai runā kopš 2019.gada vasaras, taču tas nerezultējās ar savlaicīgu piedāvājumu no FM,» teica politiķis, kritizējot FM ierēdniecības un vadības izpratni par nodokļu politiku Latvijā.
«Patlaban esam situācijā, kur valsti nedrīkstētu atstāt bez valdības. Tas liek visām iesaistītajām pusēm būt nedaudz piesardzīgākām un, iespējams, nedaudz mazāk agresīvām pret Reira budžeta brāķi,» skaidroja Feldmans, uzsverot, ka budžeta projektu mēģinās labot līdz pat pēdējam brīdim, kad to galīgajā lasījumā izskatīs Saeimā.
Patlaban budžeta projektu mēģina uzlabot ar dažādu priekšlikumu palīdzību, stāstīja deputāts, piebilstot, ka, novēršama, piemēram, muļķība, kas saistīta ar sociālo dienestu iesaisti nodokļu kontrolē. Feldmana ieskatā šādi priekšlikumi dod iespēju iedzīvotājiem apšaubīt budžeta projektu kopumā.
«Valstij ir ar labu ticību jāattiecas pret nodokļu maksātājiem. Ir par pašnodarbinātajiem, autoratlīdzībām diskusijas. Cīnāmies par pilnu spektru. JKP gan nav ilūziju, mūs koalīcijā necieš. Bet vai tad to nevarēja paredzēt? Budžeta projekts ir vājš,» uzsvēra Feldmans.
Deputāts pauda, ka ir viens no tiem, kuri uzskata, ka nodokļu politikai jābūt paredzamai, «un tas ir akmens FM lauciņā», piebilstot, ka uz piedāvāto nodokļu reformu viņš raugās kā ekonomists un grāmatvedis.
«Paredzu, ka vēl pēdējās dienās pirms otrā lasījuma budžeta komisija būs spiesta veidot visādus komisijas priekšlikumus un veikt vairākus vingrinājumus, lai budžetu saglābtu, jo ir skaidrs, ka tur ir daudz, maigi sakot, interesantu lietu,» prognozēja parlamentārietis.
Jautāts, kam būtu jānotiek, lai JKP izšķirtos par budžeta projekta neatbalstīšanu, Feldmans norādīja, ka par to nevēlas spekulēt, taču viņš paredz, ka «līdz pēdējai dienai pats premjers Krišjānis Kariņš (JV) nezinās, vai budžets tiks pieņemts – viņam svīdīs piere, un viņš staigās stresā līdz pēdējai dienai».
Kā ziņots, valsts budžeta likumprojektu pakete nav īstā vieta jēdzīgas nodokļu reformas veikšanai, uzskata Levits. Prezidents konceptuāli atbalsta nepieciešamību veikt nodokļu reformu, taču kopumā nav pieņemama steiga šīs reformas īstenošanā, neiedziļinoties daudzveidīgajā cilvēku darba mobilitātes un sociālās aprūpes sistēmas ikdienā.
Pēc Valsts prezidenta domām, budžeta likumprojektu pakete nebūtu īstā vieta jēdzīgas nodokļu reformas veikšanai. Iesniegtie likumprojekti līdz šim nav pienācīgi apspriesti ar likumu adresātiem, radījuši plašu neapmierinātību un uztraukumus sabiedrībā.
«Manī bažas rada arī atsevišķu projektu juridiskā kvalitāte un to autoru mazspēja jēdzīgi izskaidrot, ko īsti attiecīgie grozījumi nozīmēs konkrētām personām pēc to stāšanās spēkā. Pēdējā brīdī – jau pēc Saeimas balsojuma pirmajā lasījumā – veiktās korekcijas un uzlabojumi rāda, cik nepārdomāts bijis sākotnējais piedāvājums. Tā nav labas likumdošanas prakse,» uzskata Levits.