Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius) speciāli BNN
Lietuvas aizejošā valdība apsver karantīnas režīma paildzināšanu. Skarbam situācijas turpinājumam gatavojas arī viesmīlības un tūrisma nozares, kas jau līdz šim ir smagi cietušas no vīrusa COVID-19 izplatības un ierobežojumiem.
Situācija dažāda, taču kopumā slikta
«Sekas jau šobrīd ir ļoti skarbas un situācija restorānu un viesnīcu biznesā jo dienas, jo pasliktinās. Lai vai tikai pasaku, ka aptuveni 30% no biznesa viesnīcām ir slēgtas kopš marta vidus, kad stājās spēkā COVID-19 ierobežojumi,» intervijā ziņu portālam BNN sacīja Lietuvas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) priekšsēdētāja Ēvalda Šiškauskiene (Evalda Šiškauskienė).
Lietuvas valdības novembra sākumā pieņemtais lēmums uz neierobežoti ilgu laiku apturēt ēdināšanas iestāžu darbību un ūdensprocedūru pakalpojumu sniegšanu viesnīcās var pilnībā iznīcināt tūrisma uzņēmējdarbību, uzskata organizācijas vadītāja. Restorāni, kafejnīcas un viesnīcas patlaban tomēr ir pakļautas dažāda līmeņa kaitējumam. Labāk iet kūrortpilsētu uzņēmumiem, kamēr daudzi citi, jo sevišķi, tie, kas strādā mazākās pilsētās, nespēj «savilkt galus» un slēdz durvis ciet.
200 eiro dāvana mediķiem
«Viesnīcas Palangā, Neringā un Druskininkos, kas valstī ir trīs iecienītākie tūrisma galamērķi, ļoti labi atguvās pēc pavasara karantīnas. Šīs vietas uzrādīja iespaidīgus rezultātus arī rudens karantīnas laikā. Tas notika lielākoties saistībā ar 200 eiro dāvanu kuponiem, ko Veselības ministrija piešķīra mediķiem, kuriem šādi tika izteikta pateicība par darbu cīņā ar koronavīrusu,» sacīja Šiškauskiene.
Lai arī Lietuvas valdība ir ieviesusi finanšu atbalsta programmu, lai palīdzētu smagi cietušām ekonomikas nozarēm ar izdevīgiem aizdevumiem un nodokļu maksājumu pārcelšanu, daļa ēdināšanas iestāžu un jo sevišķi viesnīcu ir izvēlējušās labāk slēgt durvis ciet un gaidīt, kad pienāks labāki laiki. «Par spīti tam, ka valdība ir apņēmusies cietušajos uzņēmumos segt no 60 līdz 90% no algām, kamēr karantīnas laikā pieprasījums ir mazs, daudzi viesmīlības uzņēmumi uzskata, ka atbalsta modelis ir nepietiekams, lai šobrīd turpinātu strādāt,» uzsvēra LVRA priekšsēdētāja.
COVID-19 atbalsta nauda
Ar ES atbalstu Lietuva vietējiem uzņēmumiem ir piešķīrusi vairāk nekā vienu miljardu eiro, lai tie pārvarētu COVID-19. Finansējums tiek piešķirts caur valsts uzņēmumu Invega, kura darbības virziens ir uzņēmējdarbības attīstības veicināšana. Algu subsidēšana no valsts budžeta ir prasījusi aptuveni 300 miljonus eiro. Otrā COVID-19 atbalsta programma bija pieejama tiem uzņēmumiem, kuriem bijis pilnībā jāaptur to darbība. Šajā gadījumā valsts sedz 90% no darbinieku algām. Abās reizēs algu subsīdiju griesti bijuši minimālā mēnešalga, kas Lietuvā šobrīd ir 607 eiro.
Bažas par 40 000 viesmīlībā nodarbināto
«Protams, mēs esam ļoti nobažījušies par tiem 40 000 viesnīcu, restorānu un kafejnīcu darbinieku, kuriem šobrīd ir ilgstoša neskaidrība par nodarbinātību un no kuriem daudzi devušies dīkstāves atvaļinājumā,» turpināja Šiškauskienė. «Tā kā galvenais aspekts uzņēmējdarbības saglabāšanā ir darbinieki, mēs lūdzam valdību palīdzēt ar augstākas kvalifikācijas darbinieku algu segšanu nevis 70% apmērā, kā tas ir šobrīd, bet vismaz 80% apmētā, jo šobrīd šie desmit vai 20% veido lielu atšķirību,» viņa skaidroja.
Laiks lietderīgām pārmaiņām
Kā skaidroja LVRA priekšsēdētāja, daļa viesnīcu Lietuvā izmanto šo laiku, lai remontētu telpas, vērtētu izmaksas un zināmā mērā pielāgotos šim taupības periodam. «Dažas viesnīcas, piemēram, pēta iespējas attīstīt digitalizāciju, apsver iespējas, kādas sniedz atjaunojamie energoresursi un tamlīdzīgi,» tā Šiškauskiene.
LVRA vadītāja norādīja, ka gaida šīs nedēļas valdības sēdi, kur, pēc viņas teiktā, ir iespējama karantīnas jauninājumu ieviešana dažādās nozarēs, tostarp viesnīcu un restorānu jomā. «Personīgi es uzskatu, ka lēmums uz neierobežoti ilgu laiku apturēt ēdināšanas iestāžu un SPA centru darbu viesnīcās ir lieks. Viesnīcas ūdensprocedūru centru nevar salīdzināt ar publisko pirti, jo SPA procedūrās vienmēr vienlaikus ir maz apmeklētāju,» pārliecību pauda Šiškauskienė.
Uzticēšanās zīme Drošs un tīrs
Lietuvas Ekonomikas ministrijas pakļautībā strādājošā Lietuvas Zinātnes, inovāciju un tehnoloģiju aģentūra vēsta, ka LVRA ir nākusi klajā ar jaunu preču zīmi Drošs un tīrs (lietuviešu val. – Saugu is švaru). Tā iecerēta, lai garantētu klientiem, ka attiecīgā viesnīca vai restorāns ievēro augstākās higiēnas un COVID-19 epidemioloģiskās prasības. «Ja uz durvīm būs uzlīme ar šādu tekstu, attiecīgā uzņēmuma viesi gūs pārliecību, ka uzņēmumā tiek ievēroti augstākie apkalpošanas un higiēnas standarti, un ka personāls ir rūpīgi iepazīstināts ar to, kā COVID-19 epidemioloģiskajā krīzē strādāt ir droši,» skaidroja LVRA priekšsēdētāja.
Mazās pilsētās viesnīcas slēdz
Kaut arī viesnīcas lielākajās pilsētās, piemēram, Viļņā, Kauņā un Klaipēdā, vai minētajās kūrortpilsētās spēj darbu turpināt, daudziem uzņēmējiem lauku reģionos ir nācies uz laiku apturēt darbību.
«Daudzas viesnīcas Alītas pilsētā ir atkarīgas no naktsmītņu pakalpojumiem, ko tās sniedz ārvalstniekiem un lietuviešiem, kuri strādā Alītas uzņēmumos. Tomēr pašlaik šādu darbinieku ir maz, un viesnīcas plāno apturēt saimniecisko darbību,» tā sarunā ar ziņu portālu BNN sacīja Alītas Tūrisma informācijas centra direktore Lena Valentaite-Gudzinevičiene (Lena Valentaitė-Gudzinevičienė). «Aizvadītajā vasarā ārvalstu tūristi, lielākoties poļu, skaits, bija par 90% mazāks nekā 2019.gada vasarā. Tikmēr vairāk bija vietējo tūristu, kuri vēlējās apmeklēt ekskursiju objektus, apskates vietas,» skaidroja ATIC direktore.
Karantīnā kopš 7.novembra
Straujas jaunā koronavīrusa izplatības dēļ Lietuva 7.novembrī ieviesa otro valsts mēroga karantīnu, jau otro 2020.gadā. Šī kārtība, kas ir spēkā līdz 29.novembrim, cita starpā uzliek obligātu pienākumu publiskās vietās nēsāt elpceļu maskas visiem iedzīvotājiem no sešu gadu vecuma, kā arī aizliegt visus pasākumus un pulcēšanās, izņemot profesionālā sporta sacensības, ja tās notiek pie tukšām skatītāju tribīnēm. Ēdināšanas iestādēs un bāros ļauts vienīgi pasniegt ēdienu līdzi ņemšanai vai gatavot ēdienu piegādei. Slēgtas ir sporta zāles, baseini, ūdensprocedūru centri, muzeji, kinoteātri un teātri. Zināmi ierobežojumi attiecas arī uz veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, mazumtirdzniecību, skolām un sabiedrisko transportu.