ASV ilgstoši bijusi valsts ar vislielāko COVID-19 nāves gadījumu skaitu pasaulē, kas novembra beigās sasniedzis 266 870. ASV Džonsa Hopkinsa Universitātē ir analizēta COVID-19 ietekme uz nāves gadījumiem valstī. Būtiski, ka mācību iestādes medijs, kur publicēts raksts par šo pētījumu, ir rakstu pēcāk izdzēsis, norādot, ka raksts ticis izmantots, lai pamatotu kļūdainas un bīstamas neprecizitātes par pandēmijas ietekmi.
ASV Slimību kontroles un profilakses centra (ASV SKPC) datu analīzi veikusi Džonsa Hopkinsa Universitātes Lietišķās ekonomikas maģistra mācību programmas direktores vietniece Dženevīva Braienda (Genevieve Briand), liecina universitātes studentu veidotais medijs The Johns Hopkins News-Letter.
Džonsa Hopkinsa Universitāte ir respektēta augstākās izglītības iestāde Baltimoras pilsētā, kurai ir augsts akadēmiskais un pētnieciskais prestižs, tomēr attiecībā uz COVID-19 visrespektētākie tās avoti ir Džonsa Hopkinsa Universitātes Medicīnas augstskola un Sabiedrības veselības augstskola. Dženevīva Braienda arī neietilpst to speciālistu vidū, kuri uztur Džonsa Hopkinsa Universitātes Koronavīrusa resursu centru, kas jau ilgstoši apkopo COVID-19 inficēšanās un nāves gadījumu skaitu gan ASV, gan citās valstīs, uzturot datu bāzi, ko regulāri citē vadoši starptautiskie mediji.
Raksts minētajā medijā tika publicēts 22.novembrī, taču izdzēsts 27.novembrī.
Ko pētījusi un secinājusi Braienda?
No 2020.gada marta vidus līdz septembra vidum ASV kopējais nāves gadījumu skaits bijis 1,7 miljoni, no kuriem ar COVID-19 bijuši saistīti 12%. Tā vietā, lai apskatītu COVID-19 nāves gadījumus, Braienda savā analīzē pievērsusies nāves gadījumu kopskaitam valstī pa vecuma grupām un dažādiem nāves cēloņiem.
Ieguvusi datus no ASV SKPC tīmekļa vietnes, pētniece izveidojusi grafiku ar kopējo nāves gadījumu skaitu pa vecuma grupām šogad, no februāra sākuma līdz septembra sākumam. Šajā laikā ietilpst periods no brīža, kad valstī tika konstatēta inficēšanās ar COVID-19, līdz brīdim, kad tika novērots straujš inficēšanās apjoma kāpums.
Lasiet arī: Sarkanais Krusts: Nevakcinēšanās pret vīrusu var izraisīt otru pandēmiju
Braiendu pārsteidzis viņas secinātais, ka vecāka gadagājuma amerikāņu nāves gadījumu skaits bijis tāds nemainīgs pirms un pēc COVID-19 pandēmijas sākšanās. Tā kā jaunā koronavīrusa ietekme visnopietnākā ir gados vecu cilvēku vidū, The Johns Hopkins News-Letter rakstā vārdos nenosaukti speciālisti gaidījuši nāves gadījumu procentuālo kāpumu senioru vecuma grupās. ASV SKPC dati šādu pieaugumu nav uzrādījuši. Nāves gadījumu procentuālais sadalījums saglabājies nosacīti nemainīgs, izpētījusi Braienda.
«Iemesls, kādēļ mums ir lielāks reģistrēto COVID-19 nāves gadījumu skaits vecāku, nevis jaunāku iedzīvotāju vidū, vienkārši ir tas, ka ASV vecāki iedzīvotāji katru dienu mirst vairāk nekā jauni cilvēki,» tā datus vērtējusi Braienda no ASV Džonsa Hopkinsa Universitātes.
Braienda arī norādījusi, ka ASV starp 50 000 un 70 000 nāves gadījumu ir novēroti pirms un pēc COVID-19 un vērtējusi, ka šāds nāves gadījumu skaits valstī bijis ierasts vēl krietni pirms COVID-19 parādīšanās. Pētniece apgalvo, ka ASV COVID-19 nav ietekmējis vecāka gadagājuma iedzīvotāju nāves gadījumu skaita īpatsvaru un ka tas nav palielinājis nāves gadījumu kopējo skaitu valstī.
Rakstā teikts, ka Braiendas veiktās datu analīzes liecinot, «ka pretēji vairuma cilvēku pieņēmumiem, COVID-19 nāves gadījumu skaits nav satraucošs» un ka «tam nosacīti nav bijis ietekmes uz nāves gadījumu skaitu ASV».
Lai izskaidrotu savu secinājumu, kas ir pretrunā iedzīvotāju pasargāšanai no pāragras nāves kā galvenajam pamatojumam, ar kuru ASV un lielākajā daļā pasaules valstu ir ieviesti epidemioloģiskie ierobežojumi, amerikāņu pētniece analizējusi arī nāves gadījumu skaitu valstī pēc slimību cēloņiem laika posmā no 2014. līdz 2020.gadam.
2020.gadā ASV ir reģistrēts straujš COVID-19 nāves gadījumu skaita pieaugums, kas ataino to, ka vīruss valsti sasniedzis šogad.
Nāves gadījumu analīze pa nāves cēloņiem ASV 2018.gadā pētniecei atklājusi, ka pastāv nāves gadījumu kopskaita kāpuma sezonālas izmaiņas, kas raksturīgas nāves gadījumiem visās cēloņu grupās, no kuriem trīs vadošās valstī ir sirds slimību, elpceļu saslimšanu, gripas un plaušu karsoņa nāves cēloņu grupas.
«Tas pierādās katru gadu. ASV katru gadu, kad novērojam sezonālus kāpumus un kritumus, mums ir visu cēloņu nāves gadījumu skaita kāpums,» vērtēja Braienda.
Pētniecei aplūkojot 2020.gada datus sezonālā periodā, viņa secinājusi, valstī ar COVID-19 saistīto nāves gadījumu skaits pārsniedzis ar sirds slimībām saistīto nāves gadījumu skaitu. Tas bijis ļoti neraksturīgi, vērtē Braienda, jo sirds slimības valstī iepriekš pastāvīgi bijis visizplatītākais nāves cēlonis. Rūpīgāka nāves gadījumu datu aplūkošana, viņas skatījumā, uzrādījusi «kaut ko dīvainu».
Pētniecei salīdzinot nāves gadījumu skaitu pa nāves cēloņu grupām no 2020. līdz 2018.gadam, viņa ievērojusi, ka nāves gadījumu skaits ASV nav audzis visās nāves cēloņu grupās, tas ievērojami samazinājies sirds slimību grupā. Braiendai pārsteidzoši šķitis tas, ka viņa novērojusi nāves gadījumu pēkšņu kritumu arī visās pārējās nāves cēloņu grupās.
Šī tendence ir pretēja tai tendencei, kas ASV novērota iepriekšējos gados, vērtējusi Braienta. Kopējais nāves gadījumu skaita kritums, ko viņa novērojusi, gandrīz pilnībā atbilstot COVID-19 nāves gadījumu skaita kāpumam ar COVID-19 saistīto nāves gadījumu grupā. Pēc pētnieces domām, tas liecina, ka COVID-19 nāves gadījumu skaits ASV ir maldinošs. Viņasprāt, nāves gadījumi no sirds slimībām, elpceļu saslimšanām, gripas un plaušu karsoņa tā vietā var būt tikuši pārkategorizēti kā ar COVID-19 saistīti nāves gadījumi.
ASV SKPC klasificē visus nāves gadījumus, kas ir saistīti ar COVID-19 vienkārši kā COVID-19 nāves gadījumus. Pacienti, kuri mirst no citām, iepriekš konstatētām slimībām, bet ir inficēti, tiekot pieskaitīti kā COVID-19 nāves gadījumi, teikts rakstā. Iespējams, ka šis ir galvenais iemesls, kādēļ COVID-19 nāves gadījumu skaits ASV ir ievērojami audzis, kamēr nāves gadījumu skaits no citiem nāves cēloņiem ir būtiski samazinājis, izdzēstajā rakstā vērtē Braienda.
«Tas viss norāda, ka nav pierādījumu, ka COVID-19 ir radījis nāves gadījumu skaita kāpumu. Nāves gadījumu kopskaits nepārsniedz nāves gadījumu skaitu normālos apstākļos. Mēs neatradām pierādījumus pretējam,» rakstā norādījusi Braienda.
Viņa sniegusi interviju The Johns Hopkins News-Letter un tajā izteikusies par jautājumu, vai datus par COVID-19 nāves gadījumiem var saukt par maldinošiem, jo infekcija, iespējams, saasinājusi citas, iepriekš konstatētas saslimšanas vai novedusi pie nāves gadījumiem saistībā ar tām.
«Ja [COVID-19 nāves gadījumu skaits] nav bijis maldinošs nemaz, tad tas, ko mums būtu jānovēro, būtu sirdstrieku skaita kāpums un COVID-19 skaitļu kāpums. Taču sirdstrieku skaita un visu citu nāves gadījumu cēloņu skaita kritums neatstāj mums citu izvēli, kā vien norādīt uz zināmā mērā nepareizu klasificēšanu,» atbildējusi Braienda.
Citiem vārdiem, secina izdzēstā raksta autore Jannī Gu (Yanni Gu) no The Johns Hopkins News-Letter, COVID-19 ietekme uz nāves gadījumu skaitu ASV uzskatāma par problemātisku tikai tādā ziņā, ka tas būtiski palielina nāves gadījumu skaitu vai reālo nāves gadījumu nastu papildus prognozējamam nāves gadījumu skaitam no citiem nāves cēloņiem.
Tā kā kopējais aptuvenais nāves gadījumu skaits ASV pirms un pēc COVID-19 izplatīšanās ASV esot saglabājies tāds pats, tad, pēc Braiendas domām, ir grūti teikt, ka COVID-19 nāves gadījumu skaits ASV ir satraucošs.
Pētniece arī atzina, ka vajadzīga plašāka izpēte un dati, lai pilnībā izprastu COVID-19 ietekmi uz nāves gadījumu skaitu ASV.
Lasiet arī: PVO: Eiropā gaidāms vīrusa trešais vilnis, ja valstis atkal nesagatavosies
Intervijā universitātes medijam The Johns Hopkins News-Letter Braienda vairākkārt uzsvērusi, ka, lai arī COVID-19 ir nopietna gan valsts, gan pasaules mēroga problēma, ASV sabiedrībai nevajadzētu atraut uzmanību no kopainas par nāves gadījumiem kopumā.
Tuvinieka aiziešana, kas notikusi vai nu COVID-19, vai citu iemeslu dēļ, vienmēr ir traģiska, rezumējusi Braienda. Viņasprāt, katra dzīvība ir vienlīdz nozīmīga, un cilvēkiem ir jāatgādina, ka pat globālas pandēmijas laikā nevajadzētu aizmirst par traģisku dzīvības zaudēšanu citu iemeslu dēļ.
Saskaņā ar pētnieces pausto COVID-19 nāves gadījumu skaita ASV pārspīlēšana varot būt saistīta ar ilgstošo uzsvaru uz nāves gadījumu skaitu, kuri saistīti ar COVID-19 un praksi, ka ASV sabiedrībā ierasts nepievērst pietiekamu uzmanību citiem dabiskiem nāves cēloņiem.
The Johns Hopkins News-Letter rakstā ir iekļauts arī citas personas viedoklis. To sniegusi lietišķās ekonomikas maģistrantūras studente Pornas Dharmasenas (Poorna Dharmasena), acīmredzot arī no ASV Džonsa Hopkinsa Universitātes.
«Beigu beigās, tas joprojām ir nāvējošs vīruss. Vai nu tas ir pārspīlēts vai ne, zināmā mērā, tam nav nozīmes,» vērtēja maģistrante.
Jautāta par to, vai būtu vajadzīgs informēt sabiedrību par, Braientas vērtējumā, ASV nāves gadījumu datu pārspīlējumu, Dharmasena sacījusi, ka iedzīvotājiem ir tiesības zināt patiesību. Maģistrantes skatījumā, pret COVID-19 tomēr ir joprojām attiecas kā pret nāvējošu slimību, lai pasargātu tās priekšā vārīgāko sabiedrības daļu, teikts raksta noslēgumā.
Kādēļ raksts izdzēsts?
BNN jau norādīja, ka šeit citēto rakstu Džonsa Hopkinsa Universitātes studentu veidotais medijs The Johns Hopkins News-Letter publicējis 22.novembrī. Medija darbinieki to izdzēsuši 27.novembrī ar pamatojumu, ka raksts ticis izmantots, lai izplatītu neprecizitātes par pandēmijas ietekmi.
«Lai arī rakstā skaidri norādīts uz vajadzību veikt dziļāku izpēti, raksts tika izmantots, lai pamatotu kļūdainas un bīstamas neprecizitātes par pandēmijas ietekmi,» vēsta ieraksts mikroemuāru vietnē Twitter no The Johns Hopkins News-Letter konta. «Mums ir žēl, ka šis raksts, iespējams, ir palīdzējis izplatīt dezinformāciju par COVID-19.»
Ziņu portāls BNN pretrunīgi vērtētajam rakstam piekļuva pirmdien, 30.novembrī, tīmekļa vietnē: https://web.archive.org/web/20201126223119/https://www.jhunewsletter.com/article/2020/11/a-closer-look-at-u-s-deaths-due-to-covid-19