Latvijā 2019.gadā zobu un smaganu stāvokli kā labu un ļoti labu novērtēja 45,8% iedzīvotāju, savukārt kā sliktu vai ļoti sliktu – katrs piektais iedzīvotājs (20%), liecina Centrālās statistikas pārvaldes Eiropas iedzīvotāju veselības aptaujas (EIVA) dati.
Ja nenozīmīgas svārstības atbildēs ir dzimumu griezumā, tad vecuma griezumā atšķirības ir vairāk izteiktas. Vecuma grupā 35–44 gadi katram desmitajam zobu un smaganu stāvoklis ir slikts vai ļoti slikts (11,5%), savukārt vecuma grupā 55–64 gadi – katram trešajam (29,3%), bet vecākiem par 75 gadiem – gandrīz pusei (43,1%).
Gandrīz katrs piektais iedzīvotājs (17,8%), kuram pēdējo 12 mēnešu laikā bija nepieciešamība apmeklēt zobārstu, to neizdarīja finansiālu iemeslu dēļ. 38,9% šo iedzīvotāju zobu un smaganu veselības stāvoklis bija slikts vai ļoti slikts.
EIVA tika aptaujāti 6 tūkst. Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 gadiem, kuru atbildes tika vispārinātas uz visiem attiecīgā vecuma iedzīvotājiem. Tajā tika noskaidrota iedzīvotāju pašsajūta un subjektīvais viedoklis par savu veselību, dots pašnovērtējums dzīves veidam, veselības aprūpes pakalpojumu izmantošanai un pieejamībai saistībā ar iedzīvotāju sociāli ekonomiskiem rādītājiem.
Man ir izcila zobu veselība. “starojums rada problēmas arī izcilai veselībai.. Komercija, politika utttttttttt. Medicīna kā tāda ir pakārtota fizikālā starojuma” darbībai”. Medicīnai ir jāmaina nosaukums uz fizikālā starojuma fona tā zaudē sava ” tradicionālās” īpašības. Medicīnas darbinieks–sociālās problemātikas risinātāji, sociālie “ugunsdzēsēji”, sociālie ķirurgi, sociālā amnestija–medicīna–ģiopolitiskā socioloģija, utttttttgggggg