ES dalībvalstu vadītāji ir vienojušies apstiprināt 1,1 triljonu eiro lielo bloka daudzgadu budžetu un 750 miljardu eiro ekonomikas atjaunošanas fondu. Ir ņemta vērā Ungārijas un Polijas prasība ierobežot ES finansējuma saņemšanu par likuma varas neievērošanu tikai ar ES Tiesas nolēmumu, vēsta vācu raidsabiedrība DW.
Par vienošanās panākšanu ES dalībvalstu klātienes galotņu sanāksmē Briselē, kas norisinās no ceturtdienas, 10.decembra, līdz piektdienai, 11.decembrim, paziņojis Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels (Charles Michel).
Sīkāka informācija par panākto vienošanos nav publiskota, taču pirms galotņu sanāksmes DW, izjautājot ES diplomātus un amatpersonas noskaidrojusi, ka, visdrīzāk, tā sauktais likuma varas mehānisms ar ES finansējuma ieturēšanu valstīm, kuras neievēro likuma varu, tiks apstiprināts Eiropadomes deklarācijā ar formulējumu, ka finansējumu samazināt varēs tikai pēc ES Tiesas nolēmuma. ES Tiesā šāda jautājuma izskatīšana varētu ilgt līdz vienam gadam.
Par galotņu sanāksmes sarežģītāko tematu izrādījusies ES zaļā kursa politika.
Tiek apspriesta ambiciozāku klimata saudzēšanas mērķu nospraušana nekā norunāts iepriekš, proti, līdz 2030.gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu izmešus par 55%, mērot no 1990.gada izmešu līmeņa. Iepriekš nospraustais mērķis bija 40% samazinājums. Ambiciozāku apņemšanos ir sarežģīti nospraust Polijai, kura joprojām ir atkarīga no akmeņogļu termoelektrostacijās saražotas, salīdzinoši lētas elektroenerģijas.