Turpmāk tie, kuriem saslimšana ar COVID-19 norit viegli, varēs pārtraukt pašizolāciju jau desmitajā dienā, ja trīs dienas nebūs bijis drudža, 14.decembra preses konferencē informēja Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.
Līdz šim tikai asimptomātiskie pacienti, kuriem arī vismaz trīs dienas nebija novērota paaugstināta temperatūra, varēja atgriezties ikdienas gaitās, taču saslimušajiem ar viegliem simptomiem bija jāievēro 14 dienu pašizolācija. Perevoščikovs atzīmē, ka pašizolācija saīsināta, balstoties uz starptautiskiem pētījumiem, kuros konstatēts, ka pēc piektās dienas slimnieks vīrusu izdala nenozīmīgā daudzumā un desmitajā dienā vairs to neizdala.
Viņš uzsver, ka tas ir ļoti nozīmīgi, jo pašizolācijas laiks samazinās par veselām četrām dienām.
Tiem, kas ārstējas stacionāros, izolācijas laiks ir 20 dienas pie tā paša nosacījuma, ka pēdējās trīs nav drudža.
SPKC infektologs preses konferencē arī pastāstīja, ka nupat jau ir pagājis ilgāks laiks, kopš vīruss sācies, tāpēc pastāv iespēja saslimt atkārtoti. Aptuveni pēc trim mēnešiem no organisma pazūd antivielas. Perevoščikovs gan atzīmēja, ka šis jautājums vēl nav līdz galam izpētīts, taču pašreizējā zinātnieku nostāja, ka tie ir trīs mēneši.
Šie secinājumi liek iekļaut kontaktpersonu sarakstā arī tos, kuri jau izslimojuši COVID-19. Kā tuvs kontakts tiek klasificēts tas, ja cilvēki bijuši tuvāk par diviem metriem, ilgāk par 15 minūtēm (arī, ja šis laiks ir sadalīts pa posmiem).
Perevoščikovs, atskatoties uz pagājušās nedēļas skaitļiem, tos salīdzinot vēl iepriekšējo nedēļu, norādīja, ka veikto testu skaits turpina palielināties – pieaugums bijis par 12%.
Tas esot labi, jo, pieaugot testēšanas kapacitātei, var vieglāk kontrolēt vīrusa izplatību.
Tas, ka pozitīvo gadījumu skaits audzis tikai par 0,6% ir vērtējams pozitīvi. Pozitīvo testu īpatsvars pirmo reizi iet mazumā, atzīmēja infektologs. Viņš gan arī uzsvēra, ka pozitīvo gadījumu skaita mazināšanos vērtē ar piesardzību, jo tiek testētas apdraudētās grupas, piemēram, sociālās aprūpes namu iemītnieki un darbinieki, kur patiesībā ir vairāk veselo.
Pagājušajā nedēļā arī bijis 35% pieaugums stacionētajiem pacientiem. Eksperts skaidroja, ka tās ir sekas tam, ka pirms divām nedēļām pieauga saslimušo skaits.
Lasiet arī: COVID-19 Baltijā pēdējā diennaktī. Latvijā – 210, Lietuvā – 1 920, Igaunijā – 331
«Ja šādi turpinās pieaugt saslimstība, tad līdz gada beigām slimnīcas būs pārpildītas, jo hospitalizēto skaits pārsniedz izrakstīto pacientu skaitu,» uzsvēra infektologs.
Viņš arī norādīja, ka apmēram puse saslimušo ir vecāki par 50 gadiem, kas tiek klasificēta kā riska grupa.
Inficēšanās bērnu vidū ir zemā līmenī. «Attālinātās mācības dod savu efektu.»
No slimnīcu darbiniekiem tieši māsām un māsu palīgiem ievērojami augusi saslimstība. Perevoščikovs piebilda, ka arī pārdevēju vidū ļoti liela saslimstība. «Strādāt par pārdevēju tikpat riskanti kā par ārstu.»
Pagājušajā nedēļā SPKC 52,5% gadījumu ir izdevies izsekot inficēšanās avotu.
Oficiālā statistika, uz ko norādīja Perevoščikovs, liecina, ka lielā daļā Eiropas valstu mazinās saslimstība, taču Baltijas valstis ir starp tām, kur tā stabili aug. Lietuva, Luksemburga un Horvātija – šajās valstīs ir visaugstākais inficēšanās līmenis Eiropā.
