Igaunijā krīzes otrais vilnis nav negatīvi iespaidojis situāciju nekustamo īpašumu tirdzniecībā. Novembrī valstī veikti nepilni 4 800 nekustamā īpašuma darījumi, kas salīdzinot ar to apjomu 2019.gada novembrī, liecina par lēcienu 23% apmērā, vēsta Igaunijas sabiedriskais medijs ERR.
Kā rāda Igaunijas Zemes pārvaldes apkopotie dati, izaugsme novērota gan tukšu zemes gabalu tirdzniecības, gan attīstīta nekustamā īpašuma, gan dzīvokļu tirgus segmentā. Salīdzinot pērnā novembra un šī novembra darījumu skaita izmaiņas pa tirgus segmentiem, neattīstīto zemes gabalu kategorijā bijis 66% lēciens, attīstīto nekustamo īpašumu kategorijā – 28% izaugsme un dzīvokļu tirdzniecībā – 10% kāpums.
Teritoriāli un jau ierasti 2020.gada novembrī lielākā rosība nekustamo īpašumu tirgū bijusi Harju apriņķī, kas ieskauj Tallinu. Harju apriņķī veikti 44% no visas Igaunijas nekustamiem īpašumiem.
Atbilstoši pieprasījumam arī nekustamo īpašumu cenas visaugstākās bijušas tieši galvaspilsētā. Vidējā cena dzīvokļa platībai Tallinā novembrī bijusi 2 137 eiro par kvadrātmetru (divu procentu kāpums, salīdzinot ar 2019.gada novembri).
Otrajā lielākajā Igaunijas pilsētā Tartu vidējā dzīvokļa cena bijusi 1 693 eiro par kvadrātmetru (13% kāpums). Īpašumu pircējiem Igaunijā pievilcīgi novembrī šķituši arī dzīvokļi piejūras kūrortpilsētā Pērnavā, kur vidējā dzīvokļa cena par kvadrātmetru bijusi 1 333 eiro (10% kāpums), liecina Igaunijas Zemes pārvaldes dati, kā tos citē ERR.