VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) 2020.gadā mērķtiecīgi strādāja pie nodoto degradēto valsts īpašumu sakārtošanas, pārdošanas vai nodošanas citām iestādēm, būtiski samazinot degradēto īpašumu skaitu, informē VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.
Viņš norāda, ka pārdotas 59 vidi degradējošas būves, četras būves nojauktas, pieci objekti nodoti valdījumā citām publiskajām personām, tādējādi radot iespēju to jaunai attīstībai, deviņām kultūrvēsturiskām ēkām atjaunotas fasādes un/vai jumti un degradācijas pazīmes novērstas.
Zināmākie no pērn atjaunotajiem objektiem ir Latvijas Vēstures un kuģniecības muzejs, Farmācijas muzejs, iemīļotā izstāžu zāle Arsenāls, kā arī administratīvās ēkas – Ekonomikas ministrijas ēka Brīvības ielā 55 un Tiesībsarga birojs, Baznīcas ielā 25, Rīgā.
Kā stāsta Vārna, viens no VNĪ vidēja termiņa darbības izaicinājumiem ir kvalitatīvs valsts nekustamo īpašumu portfelis nākotnē – vērtīgo valsts īpašumu saglabāšana un attīstība, kas ļautu izveidot ilgtspējīgus birojus valsts pārvaldes vajadzībām. Tāpēc kapitālsabiedrības prioritāte ir esošo nekustamo īpašumu portfeļa sakārtošana, nodalot valsts pārvaldei nepieciešamus objektus no nepiemērotiem un zaudējumus radošiem.
Kopumā VNĪ 2020.gadā pārdevis 92 īpašumus par 3,506 miljoniem eiro.
Lielākie pārdotie objekti ir biroju ēka Mucenieku ielā 3, Rīgā (678 600 eiro), administratīvā ēka Jelgavas pilsētas centrā, Akadēmijas ielā 3 (530 480 eiro), īpašumi Gaujas ielā 25, Vangažos (225 300 eiro), Liepājas ielā 26, Kuldīgā (157 660 eiro), kā arī Dubultu prospektā 42, Jūrmalā (188 200 eiro).
«Lielākā daļa valsts pārvaldei nederīgo īpašumu tiek virzīti pārdošanai par ekonomiski pamatojamu cenu, daļa nodošanai citiem valdītājiem, daļa – atjaunoti, lielākoties – kultūrvēsturiskie objekti, piemēram, izstāžu zāle Arsenāls, kurai pērn gada nogalē pabeigts fasādes remonts un atjaunošanu plānots turpināt iekštelpās. Pārdošanā gūtie ieņēmumi tiek izmantoti valsts vajadzībām nepieciešamo īpašumu sakārtošanai – mūsdienīgu un ilgtspējīgu biroju izveidei valsts iestādēm, kas rada publisko izmaksu ietaupījumu ilgtermiņā un sekmē valsts pārvaldes efektivitāti,» norāda Vārna.
VNĪ pārvaldībā esošo īpašumu skaits ir mainīgs – VNĪ pārvaldībā ik gadu nonāk virkne ministriju valdījumā esošu īpašumu, kam nav rasts pielietojums publiskai funkcijai un valsts iestādēm, likvidētas mācību iestādes reģionos, kas savu darbību pārtraukušas, bezsaimnieka manta un likvidētu uzņēmumu īpašumi.
Lielākajā daļā gadījumu īpašumu sastāvā ir sliktā tehniskā stāvoklī esošas būves, arī daļēji un pilnībā sagruvušas.
Kopumā kopš 2018.gada sākuma, kad uzņēmuma portfelī bija ap 200 no valsts tai nodotu degradētu būvju (A un B kategorijas graustu), degradēto īpašumu skaits ir samazinājies vairāk nekā uz pusi – no šobrīd VNĪ pārvaldībā esošajiem 13% no Latvijas valsts īpašumiem, šobrīd 96 ir degradēti (ar A un B kategorijas grausta statusu), no tiem 70 īpašumi atrodas reģionos, 26 – Rīgā un to sakārtošanai VNĪ ir skaidrs plāns, skaidro VNĪ valdes priekšsēdētājs.