ASV šonedēļ noslēdzas prezidenta Donalda Trampa (Donald Trump) pilnvaru termiņš. Lai arī 2020.gada prezidenta vēlēšanās Tramps zaudēja, par viņu kā Republikāņu partijas kandidātu nobalsoja vēlētāju vairākums valsts 25 štatos. Ko vēlētāji ir novērtējuši Trampa prezidentūrā?
Covid-19 klātbūtnes ietekmēto 2020.gada 3.novembra vēlēšanu iznākums nebija, runājot sporta terminoloģijā, «vienos vārtos». No 50 ASV pavalstīm vēlētāju vairākuma atbalsts pusē štatu tika pausts Demokrātiskās partijas kandidātam Džo Baidenam (Joe Biden) un pusē – Trampam.
No ASV balsstiesīgiem iedzīvotājiem par Baidenu nobalsoja 81 283 074 (51,3% balsu), bet par Trampu – 74 222 959 vēlētāji (46,8% balsu), vēsta raidorganizācija CNN. ASV demokrātijā un vēlēšanās liela nozīme ir tradīcijām. Daudzi štati ilggadēji konsekventu vēlēšanu iznākumu dēļ tiek saukti vai nu par zilajiem štatiem (Demokrātu partijas simbolikas krāsa), vai par sarkanajiem štatiem (Republikāņu partijas krāsa).
Vašingtonas politikā aizvadītie četri gadi no 2017. līdz 2020.gadam, nenoliedzami, bija pamanāmi un nozīmīgi. Vēlētāju izvēli par labu Trampam ietekmējuši viņa panākumi iepriekš doto solījumu pildīšanā un no tiem izrietošas iniciatīvas.
Ekonomikā uz augšu
Līdzšinējā dzīvē būdams pieredzējis un vērienīgs uzņēmējs, Tramps pirms 2016.gada vēlēšanām solīja aizstāvēt ASV rūpniecību sīvajā pasaules konkurencē ar saukli «Amerika pirmajā vietā».
Saskaņā ar Pasaules Bankas datiem par 2016. līdz 2019.gadu ekonomika valstī piedzīvoja izaugsmi robežās no 1,6 līdz 2,9 procentiem, saglabājot augšupejošu iekšzemes kopprodukta tendenci. 2020.gadā Covid-19 pandēmijas iespaidā ASV ekonomika ieslīdēja recesijā, un oktobrī atjaunojās tās izaugsme. Šeit jāpiemin, ka ekonomisku krīzi Covid-19 dīkstāves un ierobežojumu dēļ piedzīvoja lielākā daļa pasaules valstu.
Kā vēsta ASV Baltais nams, labi sasniegumi bijuši arī nodarbinātībā. Pirms «mūsu krastos iebruka Ķīnas vīruss», bezdarba līmenis valstī nokrities līdz 3,5%, ko valdība vērtē kā labāko rādītāju pēdējos 50 gados.
Vidusšķiras ģimeņu ienākumi auguši par nepilniem 6 000 ASV dolāru (4 967 eiro), kas valdības vērtējumā bijis pieckārt lielāks sasniegums par šī rādītāja augšupeju iepriekšējās, Baraka Obamas (Barack Obama) valdības laikā.
Kā Trampa valdība to panāca?
Apzinoties globālo rūpniecības un piegāžu ķēžu ietekmi uz ekonomiku un darbavietu skaitu, Trampa valdība gan ar vārdiem, gan darbiem mudināja amerikāņu uzņēmumus koncentrēties uz ražošanu un nodokļu maksāšanu ASV teritorijā, nevis ārvalstīs. Īpašs uzsvars tika likts uz tādām smagās rūpniecības nozarēm kā metālapstrāde un ieguves rūpniecība.
Ekonomiskajās attiecībās ar tuvākajām ārvalstīm un citām pasaules lielākajām ekonomikām Tramps koncentrējās uz divpusējo tirdzniecības nolīgumu pārskatīšanu, amerikāņiem izdevīgāku nosacījumu panākšanu.
Atšķirībā no priekšgājējiem šajā ziņā ASV prezidents nekautrējās rīkoties asi, piemēram, ieviest ievedmuitu ārvalstīm svarīgām eksporta precēm un uz ASV eksportētiem izejmateriāliem.
Vidusšķiras amerikāņiem būtiska bijusi nodokļu reforma atbilstoši ASV Nodokļu samazināšanas un darbavietu likuma pieņemšanai. Saskaņā ar Baltā nama pausto «tipiska četru cilvēku ģimene ar 77 000 ASV dolāru (62 096 eiro) ienākumiem ieguva ienākuma nodokļa samazinājumu vairāk nekā 2 000 dolāru (1 655 eiro) apmērā – samazinot ģimenei maksājamo nodokļu apjumu uz pusi».
NATO dalībvalstu militārie tēriņi
ASV jau ilgstoši ir valsts ar pasaulē lielākajiem ikgadējiem aizsardzības izdevumiem, kas kopš 2013.gada katru gadu bijuši virs 250 miljardiem ASV dolāru (207 miljardiem eiro), veidojot vidēji aptuveni 26% no NATO dalībvalstu kopējiem aizsardzības izdevumiem, liecina NATO dati.
Amerikāņu militārā personāla apjoms, kas ar lielu pārsvaru ir lielākais NATO valstu vidū. 2020.gadā tās bija aptuveni 1 346 000 militārpersonu, tādēļ militārai nozarei, tās darbībām ārvalstu bāzēs un konfliktos, kā arī tās finansēšanai ir liela loma amerikāņu vēlētāju attieksmē pret valdības darbu.
ASV ir arī ievērojama militārā rūpniecība, kuras uzņēmumi un produkti ir spēcīgi spēlētāji konkurencē par NATO dalībvalstu militārās tehnikas, ieroču un munīcijas iepirkumiem.
ASV militārie izdevumi Trampa prezidentūras laikā ir bijuši lielāki nekā Obamas otrā amata pilnvaru termiņa laikā. Ja Obamas otrajā pilnvaru termiņā ASV aizsardzībai gadā tērēja vidēji 255 miljardus dolāru (211 miljardus eiro), tad Trampa prezidentūras laikā (dati ir pieejami par 2017., 2018. un 2019.gadu) tie auga no 277 miljardiem dolāru 2017.gadā līdz 302 miljardiem dolāru 2019.gadā.
Donalds Tramps prezidentūras laikā paudis šaubas par NATO kā organizācijas lietderību un kritizējis NATO partnerus, piemēram, Vāciju, par rekomendācijas par NATO ieteiktā izdevumu apjoma neizpildi.
Pēc NATO datiem par 2014. un 2019.gadu var spriest, ka šis spiediens ir licis valstīm pārskatīt militāros izdevumus. Šajā laika posmā 22 no 29 ASV partnerēm NATO ir palielinājušas savus aizsardzības izdevumus. Viens no straujākajiem izdevumu apjoma lēcieniem bijis Latvijā un Lietuvā, kur liels pamudinājums tērēt vairāk bijis no Krievijas agresijas Ukrainā un kibertelpā.
Tuvajos austrumos uzveikta Islāma valsts
Tramps lielus centienus pielika amerikāņu karaspēka izvešanai no Irākas un Afganistānas. Militārajā jomā nenoliedzami lielākais panākums bijis tas, ka Irākā un Sīrijā starptautiskie spēki ar ASV kara aviācijas un īpašo uzdevumu vienību atbalstu spējuši likvidēt teroristisko grupējumu Islāma valsts un tā kalifātu.
Raķešu mantojums un Krievija
Attiecībās ar Krieviju viena no būtiskām pēdējo gadu epizodēm bija ASV izstāšanās no ASV-PSRS Līguma par vidējā un tuvā darbības rādiusa raķešu likvidāciju. 2018.gadā Vašingtonas paustais izstāšanās pamatojums bija ilgstoša līguma nosacījumu pārkāpšana no Maskavas puses un nepieciešamība šī 1987.gada līkuma vietā vienoties par jaunu dokumentu, kas regulētu abu kodollielvaru atbildību šajā jomā.
Kā 2018.gadā lēmumu komentēja Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs: «No Līguma par vidējā un tuvā darbības rādiusa raķešu likvidāciju (INFT) nav jēgas, ja kāda no pusēm, kas konkrētajā gadījumā varētu būt Krievija, to nepilda.»