Šī gada palu ūdens līmeņa maksimumu pēc rīcībā esošās operatīvās informācijas sasniedza 3.martā plkst. 16.15, tad ūdens līmenis virs Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) novērojumu stacijas nulles atzīmes bija 325 cm.
Analizējot iepriekš šajā LVĢMC stacijā novērotos pavasara palu maksimālos līmeņus, jāsecina, ka pavasara palu maksimums augstāks par šogad sasniegto pavasara maksimumu ir bijis tikai 1968.gadā (1934–2021). Togad tas sasniedza 335 cm virs LVĢMC novērojumu stacijas nulles atzīmes. Lielajos 21.gadsimta plūdu gados 2010., 2013. un 2011.gadā maksimālās pavasara palu ūdens līmeņa atzīmes bija attiecīgi 306, 302 un 301 cm virs LVĢMC novērojumu stacijas nulles atzīmes.
LVĢMC vēsta, ka kopumā Gaujas lejteces ūdens līmeni ietekmē gan pavasara pali, gan vējuzplūdi, ko izraisa spēcīga vēja ietekmē Gaujas lejtecē ieplūstošs ūdens no Rīgas līča. Vējuzplūdu laikā ūdens līmenis ir bijis vēl augstāks.
Ja 2021.gada martā sasniegto ūdens līmeņa maksimumu salīdzina ar visiem vēsturiskajiem novērotajiem gada maksimālajiem līmeņiem, kas novēroti gan palu, gan vējuzplūdu gadījumos (laika periodam 1934–2020), tad šogad sasniegtais līmenis ierindojas astotajā vietā.
Šogad sasniegtais ūdens līmenis šajā upes posmā palu periodā atkārtojas vidēji reizi 50 gados.
Situācijas attīstība 2021.gadā: Gaujas augštecē un vidustecē ledus sega atsevišķos posmos gāja februāra beigās un marta sākumā. Gaujas augštecē pie Velēnas ledus sāka uzlūst marta sākumā. Gaujā pie Carnikavas februārī saglabājās ledus sega, bet 2.marta pēcpusdienā tā uzlūza un sākās intensīva ledus iešana. Ledus iešanas laikā, ledus masām virzoties gar LVĢMC novērojumu stacijas posmu, ūdens līmenis strauji paaugstinājās.
Turpinoties ledus iešanai, lejpus Carnikavas novērojumu stacijas izveidojās ledus sastrēgums, jo Gaujas pašā lejteces posmā esošā ledus sega nebija uzlūzusi, no upes augšteces nākošās ledus masas sakrājās augšpus ledus segai. Ledus masas turpināja blīvēties, paaugstinājās ūdens līmenis.