Lieldienas nav iedomājamas bez olu ripināšanas, krāsošanas un arī ēšanas. Taču – kādas olas izvēlēties un vislabāk lietot uzturā? Stāsta Mēness aptiekas konsultante Veselības centru apvienības (VCA) sertificētā uztura speciāliste Anita Baumane.
«Olas ir pilnvērtīgs produkts ar nelielu kaloriju un pietiekamu olbaltumvielu daudzumu,» stāsta Baumane.«Ja esi izvairījies no olu ēšanas, jo šķiet, ka var palielināties holesterīna līmenis asinīs un koronāro sirds slimību risks, tad laiks šo priekšstatu lauzt. Jaunākie pētījumi liecina, ka pieaugušie, kuriem nav veselības problēmu, ikdienā var baudīt olas un nebaidīties par sirds slimību risku. Un atceramies, ka olas ir daļa no veselīgas ēšanas paradumiem!»
Speciāliste sacīto papildina ar Hārvardas medicīnas universitātes norādi, ka ar uzturu uzņemtais holesterīns neietekmē sirds un asinsvadu slimību risku.
To galvenokārt paaugstina piesātināto taukskābju un transtaukskābju lietošana uzturā.
Arī Latvijā Veselības ministrijas izstrādātajos uztura ieteikumos teikts, ka nav ieteicams ierobežot olu patēriņu uzturā, jo tās ir vērtīgas. Papildus aktuālākajos pētījumos tiek norādīts, ka holesterīna līmeni asinīs drīzāk var paaugstināt bieža un pārmērīga pārtikas produktu ar augstu fruktozes daudzumu (t.sk. fruktozes – glikozes sīrupa) lietošana.
Lai pasargātu sevi, ieteicams:
- pirms pirkšanas pārbaudīt olas, lai pārliecinātos, vai tās nav ieplaisājušas, kas varētu norādīt uz to, ka tiek pārnēsātas minētās baktērijas;
- atdzesē olas līdz 7 grādiem pēc Celsija (45 pēc Fārenheita) vai zemāk; ja baktērijas ir, tas kavēs tām vairoties;
- kārtīgi pagatavo olas, lai baltums un dzeltenums būtu stingrs – tas nogalinās salmonellu;
- apstrādājot un gatavojot olas, rūpīgi nomazgā rokas, piederumus un virsmas ar ziepēm un siltu ūdeni, to pašu atceries izdarīt arī pēc olu pagatavošanas;
- ja savāc olas no piemājas ganāmpulka, pirms atdzesēšanas nomazgā tās karstā ūdenī ar ziepēm;
- izmanto pasterizētas olas receptēm, kurās nepieciešama neapstrādāta ola, piemēram, dažādās salātu mērcēs;
- maziem bērniem, vecāka gadagājuma cilvēkiem un ikvienam, kam ir novājināta imūnsistēma, vajadzētu ēst pasterizētas vai termiski kārtīgi apstrādātas olas;
- pērkot svaigas olas tirgū vai no vietējā lauksaimnieka, pajautā, vai tās ir mazgātas un atdzesētas 36 stundu laikā pēc savākšanas; minētā rīcība samazina salmonellas risku.
Olas satur nepieciešamās vielas, kas vajadzīgas pilnvērtīgai organisma darbībai. Taču pirms tās lietot uzturā, pārliecinies, vai tās ir svaigas un nav bojātas – tas palīdzēs izvarīties no saslimšanas.
Olas uzturvērtība:
- Ola satur visas organismā neaizstājamās aminoskābes;
- Viena ola satur apmēram 6 g olbaltumvielu un 72 kalorijas;
- Viena ola satur maz piesātināto jeb slikto tauku – apmēram 1,5 gramus;
- Lielāko daļu tauku veido nepiesātinātās taukskābes, tai skaitā omega 3 un omega 6 taukskābes;
- Vistu olas dzeltenums, atkarībā no izmēra, satur no 141 līdz 234 mg holesterīna;
- Vitamīni (A, D, K, B12; B4 jeb holīns);
- Minerālvielas (selēns, dzelzs, cinks);
- Antioksidanti (luteīns, kriptoksantīns un zeaksantīns).