Valdības lēmums pārkārtot Covid-19 izplatību ierobežojošos drošības pasākumus ir elastīga pieeja, kā reaģēt uz pašreizējo situāciju, un tā ir pareiza, 31.martā pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) žurnālistiem sacīja Valsts prezidents Egils Levits.
Vēl februāra beigās, kad valdība diskutēja par Ekonomikas ministrijas priekšlikumu atļaut strādāt tirdzniecības vietām ar platību līdz 300 kvadrātmetriem, Levits pēc tikšanās ar Kariņu tika paziņojis – ja pēc ierobežojumu mīkstināšanas saslimstības ar Covid-19 rādītāji palielināsies, Ministru prezidentam jāprasa atsevišķu ministru demisija.
Tagad taujāts, vai šis ir atbilstošākais laiks, lai šo sistēmu pārkārtotu, valsts pirmā persona norādīja, ka to izvērtē speciālisti, bet lemj – valdība. Levits pauda pieņēmumu, ka šie jautājumi ir pietiekami nopietni izvērtēti un ierobežojumi netiek ne samazināti, ne atcelti, bet gan pārkārtoti tur, kur tie nav tik efektīvi vai nepieciešami.
«Mēs visi ceram, ka šie pārkārtojumi ir pārdomāti un izvērti un ka nebūs strauja saslimstības ar Covid-19 palielināšanās, kā, piemēram, tas ir Igaunijā. Ja tomēr saslimstība ar Covid-19 palielināsies, sabiedrības neapmierinātība pieaugs un tad valdībai būs jāskatās, kā uz to reaģēt,» sacīja Valsts prezidents, norādot, ka visas sabiedrības un arī valdības interesēs ir, lai šie pārkārtojumi un politika būtu tāda, ka saslimstība ar Covid-19 nepieaugtu, lai nebūtu jāievieš kādi vēl drastiskāki pasākumi.
Levita vērtējumā, aizvadīto nedēļu laikā valdības darbs esot krietni uzlabojies. Viņš norādīja, ka vēl pirms mēneša šaubu un baumu līmenis sita augstu vilni, savukārt tie, kas apšaubīja valdību un mēģināja «kaut kādā veidā panākt ko citu», konstatēja, ka tas nemaz tik vienkārši nav iespējams.
Levits atzīmēja, ka jebkurā gadījumā tas ir jautājums par to, kā valsts visefektīvāk var tikt ārā no šīs situācijas, no Covid-19 izraisītās krīzes.
«Man šķiet, ka vislabāk būtu, ka šī valdība mūs arī izved ārā no šīs krīzes. Valdība ir jau iestrādājusies. Dažreiz tā strādā labāk, dažreiz – ne tik labi. Beidzamā laikā tā tiešām ir kļuvusi konstruktīvāka,» sacīja valsts pirmā persona.
Valsts prezidents arīdzan norādīja, ka viņš pats vairākas reizes ir uzsvēris, ka iekšējā un nekonstruktīvā rīcība, ko var nosaukt arī par «iekšējiem kašķiem», ir nevietā un kavē valsts politiku. Levita ieskatā, šī tendence ir mazinājusies.
Savukārt Ministru prezidents pateicās visiem valsts iedzīvotājiem, kas jau ilgāku laiku ir ievērojuši visus noteiktos drošības pasākumus. Kariņš atzīmēja, ka kopīgo pūļu un darba dēļ mēs joprojām spējam noturēt tā saukto trešo saslimstības ar Covid-19 vilni, kas ir aktuāls gan visā Eiropā, gan arī kaimiņvalstīs.
Runājot par rītdien gaidāmo valdības sēdi, premjers vērsa uzmanību, ka rītdien tiks skatīta ierobežojumu pārkārtošana, lai pakāpeniski, soli pa solim ietu uz drošāku sadzīves modeli, kas būtu ilgtspējīgs arī pandēmijas apstākļos. Rītdien tiks uzklausīti arī eksperti un, ja nedēļas laikā situācija nebūs krasi mainījusies, tad Ministru kabinets skatīs jautājumu, kā ļoti ierobežotā veidā varētu darboties mazie veikali, tāpat varētu atļaut ārā tikties divām mājsaimniecībām līdz desmit cilvēkiem, ievērojot drošības un piesardzības pasākumus.
Kariņš atzīmēja, ka, piemēram, tajos reģionos, kuros ir zems saslimstības līmenis un kur klātienē mācās 1. līdz 4.klases audzēkņi, šo loku varētu paplašināt un klātienē varētu mācīties no 1. līdz 6.klasei, kā arī 12.klases skolēni. Jaunajos apstākļos būs jānodrošina lielāka distance starp bērniem, mazāks bērnu skaits klasē, jāvēdina telpas un kā audzēkņiem, tā skolotājiem būs jānēsā sejas maskas, lai pēc iespējas samazinātu jebkādu risku saslimt ar jaunā koronavīrusa izraisīto slimību.