Globālo tukšo konteineru deficītu ostās izjūt arī Latvijā, atklāja Rīgas brīvostas pārvaldē strādājošie komersanti.
Brīvostas pārvaldes Sabiedrisko attiecību un mārketinga nodaļas vadītāja Liene Ozola minēja, tukšo konteineru trūkums ostās ir tiešas Covid-19 pandēmijas sekas uz starptautiskajiem konteineru pārvadājumiem. Nozares eksperti vērtē, ka pandēmijas iespaidā tieši konteinerpārvadājumu nozarē visvairāk tika ietekmētas tradicionālās loģistikas ķēdes, kas jau 2020.gada sākumā izjauca ierasto līdzsvaru konteineru pieejamībā.
Tā rezultātā visā pasaulē, tai skaitā arī Baltijas valstīs, ir izveidojies tukšo konteineru deficīts.
Ozola skaidroja, ka Eiropa tukšo konteineru deficītu sāka izjust jau pagājušā gada sākumā, kad Covid-19 pandēmijas rezultātā ekonomika bija apstājusies Ķīnā, un Eiropa nesaņēma pilnos konteinerus no Ķīnas. Ķīnā un citās Āzijas valstīs, atjaunojoties ražošanai, eksportētājiem trūkst konteineru preču nosūtīšanai, savukārt ASV, Eiropā un citās valstīs, joprojām cīnoties ar pandēmijas ierobežojumiem, trūkst darbaspēka un infrastruktūras ātrai preču apstrādei, kas savukārt kavē konteineru atgriešanu nosūtītājam.
Rezultātā ir izjauktas pastāvošās loģistikas ķēdes, kas konteinerpārvadājumu jomā saista pasaules reģionus un rodas tukšo konteineru deficīts.
SIA Rīgas Universālais termināls izpilddirektors Jānis Kasalis pauda, ka tukšo konteineru deficīts nav tikai mūsu reģiona vai Eiropas problēma, to izjūt eksportētāji visā pasaulē. «Singapūras uzņēmumu grupa Portek, kuras sastāvā ietilpst arī Rīgas Universālais termināls, strādā visā pasaulē un visur saskaras ar tukšo konteineru trūkumu – gan Āzijā, gan Āfrikā, gan Amerikā. Cēlonis tukšo konteineru problēmai ir Covid-19 pandēmijas rezultātā ieviestie ierobežojumi dažādos pasaules reģionos un ekonomiku bremzēšanās, kas turklāt nenotiek vienlaicīgi,» sacīja Kasalis.
Lasiet arī: Venstpils ostā par vairāk nekā 12 miljoniem atjaunots Ziemeļu mols
«Pašreiz vērojamām norisēm konteinerpārvadājumu jomā ir liela inerce, un arī pēc Covid-19 pandēmijas beigām būs jāpaiet zināmam laikam, lai loģistikas procesi sakārtotos un frakta likmes konteineriem atgrieztos pirmskrīzes līmenī. Deficīta situācija tukšo konteineru tirgū un ar to saistītās problēmas konteinerkravu eksportā pastāvēs vismaz līdz šī gada beigām vai pat ilgāk,» prognozēja Jānis Kasalis.
Eksperti atzīmēja, ka konteineru deficīta rezultātā būtiski augušas konteineru cenas, kas izpaužas kā konteinerpārvadājuma frakta likmes paaugstināšanās. SIA Baltic Container Terminal valdes loceklis Dmitrijs Kiseļevs minēja, ka Covid-19 krīzes ietekmē frakta likmes konteineriem kopš pagājušā gada ir pieaugušas par trīs līdz četrām reizēm. Tukšo konteineru deficīts un tam sekojošais frakta likmju pieaugums konteinerkravu sūtījumiem no Latvijas ir liela problēma Latvijas eksportētājiem. Īpaši mazas pievienotās vērtības kravas, piemēram, baļķus un zāģmateriālus, ir kļuvis ekonomiski ļoti neefektīvi sūtīt konteineros.
Ietekme uz Rīgas ostu galvenokārt izpaužas kā kopējā konteinerkravu apjoma stagnācija pagājušā gada griezumā un kritums šā gada sākumā, kas saistīts ar kopējo globālo konteinerpārvadājumu samazinājumu Covid-19 krīzes ietekmē. Rīgas brīvostas pārvaldes tirgus analītiķi norādīja, ka visās reģiona ostās apgrozījuma dinamikas rādītāji ir līdzīgi – vispirms 2020.gada otrajā un trešajā mēnesī konteinerkravu apjoms kritās, tad ceturtajā ceturksnī, pamazām atjaunojoties ražošanai un patēriņam, apgrozījums pieauga, bet 2021.gada pirmais ceturksnis faktiski visās ostās atkal atnāca ar mazāku konteinerkravu daudzumu.
Brīvostas pārvaldē atzīmēja, ka tas, ka konteineru krīzes apstākļos Latvijas eksportētāji meklē citus ceļus kravu nosūtīšanai uz attāliem reģioniem – Ķīnu, Ameriku, Tuvajiem Austrumiem, paver jaunas iespējas Rīgas ostai citos kravu segmentos. Rīgas ostas termināļi piedāvā kravas, kas agrāk tika sūtītas konteineros, piemēram, kokmateriālu kravas, konsolidēt un nosūtīt uz tālajiem tirgiem lielāka izmēra sauskravas kuģos, kas izmaksu ziņā ir nesalīdzināmi izdevīgāk.
Februāra sākumā Rīgas ostas uzņēmumā SIA KS Terminal uzkrauts iespaidīga izmēra kuģis ar Latvijas kokapstrādes eksporta produkciju uz ASV.
«Mēs ceram, ka šis pirmais projekts ar lielas kokapstrādes produktu kravas nosūtīšanu tieši uz ASV kalpos kā signāls Latvijas kokmateriālu ražotājiem un eksportētājiem apvienoties, veidot liela apjoma konsolidētās kravas un nogādāt tieši ASV un Ķīnas tirgos. Ostas terminālī mēs varam nodrošināt kravas pieņemšanu, konsolidāciju, uzglabāšanu, apstrādi un pārējos loģistikas procesus šādu kravu nosūtīšanai,» uzsvēra KS Terminal valdes priekšsēdētājs Ēriks Cešeiko.
Savukārt Liepājas un Ventspils ostu pārstāvji atzina, ka, lai gan konteineru deficīts pašlaik ir problēma, ostu teritorijās strādājošos termināļus tas neietekmē būtiski, jo ar konteineriem pārvadāto kravu apjoms ir salīdzinoši mazs.