Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius) speciāli BNN
Lietuvā valdošā konservatīvo un liberāļu koalīcija ir pievērsusies valsts sarežģītās vēlēšanu sistēmas pārveidei Seima un arī pašvaldību vēlēšanām. Likumdevēju darba grupa iedziļinājās, nespēja vienoties un atzina, ka uz visaptverošām pārmaiņām nāksies pagaidīt. Tikmēr Konstitucionālās tiesas lēmums prasa deputātiem vienoties un drīzumā grozīt valsts pamatlikumu.
Vēl pirms pāris mēnešiem valdošā partija Tēvzemes savienība-Lietuvas kristīgie demokrāti jeb vienkārši konservatīvie izveidoja darba grupu, lai tā līdz septembrim izstrādātu grozījumu projektu vispārējai vēlēšanu sistēmas pārveidošanai.
Šonedēļ parlamentā izgāzās pirmais mēģinājums pēc būtības likvidēt sistēmu, kas sastāv no Seima deputātu ievēlēšanas viena kandidāta vēlēšanu apgabalos un vienā apgabalā ar partiju kandidātu sarakstiem.
Seima Vēlēšanu pārraudzības darba grupai neizdevās nonākt pie vienota kopsaucēja, un konservatīvie nu paziņojuši, ka atsauc savus iepriekšējos priekšlikumus. Paziņojumā skaidrots, ka iniciatīva atbrīvoties no viena kandidāta vēlēšanu apgabaliem Seimā negūtu pietiekamu politisko atbalstu. Iespējams, tas nenotiktu arī pašā partijā Tēvzemes savienība-Lietuvas kristīgie demokrāti.
Konservatīvo Seima frakcija vēl nesen balsoja sašķelti, kad parlamentā bija jālemj par dzimumneitrālu partnerattiecību likumprojektu. Zīmīgi, ka 13 frakcijas dalībnieki balsoja pret šo likumprojektu, un iznākums bija tāds, ka tā pieņemšanai pirmajā lasījumā pietrūka vien divu balsu.
Lasiet arī: Lietuva: Esam pārvarējuši Covid-19 trešo vilni
Vēlēšanu pārraudzības darba grupa arī nolēma nedoties diskusijās tik dziļi, lai spriestu par Seima vēlēšanu sliekšņa atcelšanu viena kandidāta vēlēšanu apgabalos. Šobrīd ievēlēšanas slieksnis ir noteikts pie piecu procentu atzīmes.
Vītauts Mitals (Vytautas Mitalas), darba grupas loceklis no koalīcijā pārstāvētās liberālās partijas Brīvība, bija viens no vispārliecinātākajiem likumdevējiem jautājumā par viena kandidāta vēlēšanu apgabalu atcelšanu.
«Es piekrītu politologiem un politisko norišu vērotājiem, kuri aizstāv viedokli, ka esošajā jautajā vēlēšanu sistēmā ir daudz nepilnību – tās ir gan viena kandidāta vēlēšanu apgabalos, gan partiju sarakstu apgabalā. Brīvība uzskata, ka politisko partiju pārstāvniecība [Seimā –L.J.] varētu būt labāka, ja mēs pieņemtu plašāku proporcionālo vēlēšanu sistēmu,» tā medijos tika citēts deputāta Mitala teiktais.
Izklausījās, ka daļu Brīvības likumdevēju no pacietības izvedusi Tēvzemes savienības-Lietuvas kristīgo demokrātu svārstīgā nostāja.
«Uzskatu maiņa, ko viņi parādīja, ir bezatbildīga. Mēs panācām vienošanos, un tagad viņi nobīstas un izstājas. Varbūt tās ir bailes zaudēt vēlētājus lauku vēlēšanu apgabalos, kur cilvēkiem ir tendence atbalstīt politiķus, kuri sludina konservatīvas vērtības,» ziņu portālam sūdzējās kāds no Brīvības Seima deputātiem.
Viņam oponēt vēlējās konservatīvo deputāts Andrjus Višņausks (Andrius Vyšniauskas): «Kā rāda vēlēšanu prakse, proporcionāla vēlēšanu sistēma dod priekšrocības radikāliem politiskiem spēkiem. Piemēram, ja mums tāda sistēma būtu bijusi 2012.gadā, tad populisti Drąsos kelias būtu saņēmuši divtik daudz krēslu mandātu. Lai arī esošā vēlēšanu sistēma nav perfekta, tā tomēr ir stabila.» Gadījums ar Drąsos kelias ir zīmīgs. Partija tās nosaukumu aizguva no kāda vīrieša vārda, kurš Lietuvā izvērsa milzīgu sabiedrisku kampaņu it kā, lai aizstāvētu savu astoņgadīgo meitu, kuras apgādību bija uzņēmusies māte. Vīrietis apgalvoja, ka sieva, no kuras viņš bijis atsvešinājusies, ļāvusi kādam pedofilu grupējumam meiteni seksuāli izmantot. Pēcāk tiesa šos apgalvojumus atzina par nepatiesiem.
Tēvzemes savienības-Lietuvas kristīgo demokrātu izpildsekretārs Martins Prievels (Martynas Prievelis), kurš arī piedalījās darba grupas sēdē, lai skaidrotu partijas svārstīgumu šajā jautājumā, tāpat lietoja stabilitātes argumentu.
Tikmēr opozīcijā strādājošā Lietuvas Zemnieku un zaļo savienība vainojuši valdošos konservatīvos mēģinājumā pārvērst Lietuvu «totalitārā valstī» un izveidot vēlēšanu sistēmu, kas būtu izdevīga tikai viņiem. Zemnieki-zaļie, protestēdami pret tālejošām vēlēšanu reformām, izstājās no Vēlēšanu pārraudzības darba grupas.
Kāda ir Lietuvas vēlēšanu sistēma?
Seima vēlēšanās no kopskaitā 141 parlamenta deputāta, 71 ievēlē no viena kandidāta vēlēšanu apgabaliem. Pārējos 70 deputātus ievēlē no kandidātu sarakstu apgabala, kas aizņem visu valsts teritoriju, kur balsojums notiek uz atvērtu kandidātu sarakstu proporcionālas pārstāvniecības pamata.
Jēdziens «atvērtu sarakstu proporcionāla pārstāvniecība» nozīmē, ka vēlētāji var zināmā mērā atlasīt, kuri partijas kandidāti iekļūs Seimā. Vēlētāji var mazliet pārgrupēt kandidātu sarakstus, ko pirms vēlēšanām iesniedz partijas, ja vēlētāji balsojot maina kandidātu secību.
Kandidātu sarakstus var reģistrēt tikai politiskās partijas, un tiem ir jāsastāv no vismaz 20 kandidātu vārdiem. Vairāku kandidātu vēlēšanu apgabalā vēlēšanas uzskata par notikušām, ja savu balsi vēlēšanās ir devuši vairāk nekā viena ceturtdaļa no visiem balsstiesīgajiem iedzīvotājiem. Deputātu mandātus piešķir proporcionāli, taču, lai tos iegūtu, partijai ir jāsasniedz piecu procentu vēlētāju atbalsta slieksnis. Vairāku partiju apvienotam kandidātu sarakstam savukārt ir jāsaņem vismaz septiņi procenti balsu.
Seima Vēlēšanu pārraudzības darba grupā domas dalījās arī jautājumā par vēlēšanu sliekšņu samazināšanu.
Sarežģītā lieta ar mēru vēlēšanām
Otrs akūts vēlēšanu regulējuma jautājums ir tieša pašvaldību mēru ievēlēšana. 2021.gada aprīlī Lietuvas Konstitucionālā tiesa lēma, ka valstī jau vairākas reizes notikušās tiešās mēru vēlēšanas tomēr ir pretrunā valsts pamatlikumam.
Spriedums stāsies spēkā 2023.gada 3.maijā, proti, īsi pirms noslēgsies šobrīd ievēlēto pašvaldību vadītāju pilnvaru termiņš. Saskaņā ar tiesas nolemto vienīgā iespēja, kā jauninājumu saglabāt un 2023.gadā sarīkot tiešas mēru vēlēšanas, ir grozīt Konstitūcijas 119.pantu.
Konstitucionālajā tiesā bija vērsušies 46 iepriekšējā Seima sasaukuma deputāti, lielākoties no konservatīvo frakcijas. Viņi apšaubīja, vai viena līmeņa pašvaldības sistēmai atbilst atšķirīga ievēlēšanas kārtība pašvaldību deputātiem un mēriem.
Lai 2023.gadā Lietuvā notiktu tiešas mēru vēlēšanas, Seimam ir jārīkojas strauji un jāpieņem vajadzīgie grozījumi vēl parlamenta pavasara sesijā.
Vēlētāji atbalsta tiešas mēra vēlēšanas
Lai arī lielais vairums lietuviešu atbalsta tiešas mēru vēlēšanas, nepilnas divas trešdaļas iedzīvotāju sliecas atbalstīt mēru pilnvaru termiņu ierobežošanu, tā liecina socioloģisko pētījumu centra Vilmorus veikta aptauja, kuras rezultāti publicēti šonedēļ.
Šādu ierobežojumu aptaujā atbalstījuši 64,2% respondentu, bet noraidošu attieksmi pauduši 22. Tiešas mēru vēlēšanas Lietuvā tika ieviestas 2015.gadā, dodot iespēju iedzīvotājiem izvēlēties konkrētu kandidātu pašvaldības vadītāja amatā, nevis uzticot tā ievēlēšanu domes deputātiem, kā tas ir, piemēram, Latvijā.