BNN PĒTA | Lietuva saskaras nepieredzētu krīzi uz robežas. Kādas ir iespējas to pārvarēt?

Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius) speciāli BNN

Situācija uz 670 kilometru garās Lietuvas-Baltkrievijas robežas strauji pasliktinās. Aizvadītās nedēļas nogalē un šīs nedēļas sākumā lietuviešu robežsargi aizturēja 134 cilvēkus, kuri valstī nelikumīgi iekļuvuši no Baltkrievijas. Daudziem no viņiem nebija līdzi nekādu dokumentu.

«Jāsaka atklāti, ka esam sasnieguši izmitināšanas iespēju griestus tādā apmērā, ka istabās būs jāliek papildu saliekamās gultas, lai varētu satilpināt visus,» sarunā ar ziņu portālu BNN sacīja Ruklas Bēgļu izmitināšanas centra (RBIC) priekšniece Beatriče Bernotiene (Beatričė Bernotienė). Centrs ir galvenā migrantu izmitināšanas iestāde Lietuvā un tā atrodas Jonavas rajonā, netālu no Kauņas.

Vairums centrā ievietoto cilvēku ir irākieši, taču ir vērojams arī migrantu pieplūdums no Āfrikas. Daži iemītnieki, līdz brīdim, kad saņem no Lietuvas migrācijas iestādēm atbildi uz politiskā patvēruma pieteikumu, iestādē nodzīvo pat vairākus gadus. «Īpaši tā notiek, ja viņi apstrīd atbildi tiesā,» skaidroja Bernotiene.

Lietuvas Iekšlietu ministrijas pārstāve Božena Zaborovska-Zdanoviča (Božena Zaborovska-Zdanovič) pastāstīja BNN, ka 2021.gadā līdz 7.jūlijam kopumā pēc nelikumīgas iekļūšanas valstī aizturētas 1 416 personas. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem: pērn uz robežas aizturēts 81 ārvalstnieks, 2018.gadā – 46 un 2017.gadā – 72.

«No šī gada kopskaita 615 ir Irākas pilsoņi, 196 – Kongo pilsoņi, 110 – kamerūnieši, 80 – gvinejieši un 50 – irāņi,» izaicinājuma ģeogrāfisko mērogu ieskicēja amatpersona.

Pagājušās nedēļas aizturēto skaits bija līdz šim vislielākais.

Ārvalstnieki, kuri cenšas nelikumīgi iekļūt Lietuvā, pēdējās astoņas dienas lielākoties, šim mērķim izvēlējušies Druskininku pašvaldības teritoriju valsts pašos dienvidos, šonedēļ informēja Lietuvas Valsts robežsardze. No 134 robežpārkāpējiem, kuri aizturēti svētdien un pirmdienas rītā, 34 izvēlējušies citas vietas pierobežā, proti, Verēnas, Ignalinas, Viļņas vai Švenčoņu rajonu.

Provizoriskie dati liecina, ka Druskininku pašvaldībā pēdējās četrās dienās aizturēti 416 robežpārkāpēji.

Ārkārtas situācija bez saistības ar vīrusu

Migrācijas krīzes dēļ Lietuvas valdība piektdien, 2.jūlijā, valstī izsludināja valsts mēroga ārkārtas situāciju. Tā ļauj pārvietot migrantus uz telpām, kuras nodrošinājušas pierobežas pašvaldības, un atbildīgās iestādes turpina organizēt viņu izmitināšanu, norādīja robežsardze.

Lietuvas amatpersonas apgalvo, ka robežpārkāpumu vilni pieļāvis vai pat organizējis Baltkrievijā valdošais režīms, tam vēršoties pret Lietuvu.

Lietuvas ārlietu ministrs Gabrielis Landsberģis (Gabrielius Landsbergis) sacījis, ka šobrīd pret Lietuvu ir izvērsta hibrīdkara operācija, kur migrācija tiekot izmantota kā ierocis. «Baltkrievijas režīms kļūst arvien neparedzamāks. Tas apdraud ne tikai savus tuvākos kaimiņus, bet arī visu Eiropas Savienību,» sacīja Landsberģis.

Otrdien, 6.jūlijā, Lietuvu pie valsts robežas ar Baltkrieviju apmeklēja ES Padomes priekšsēdētājs Šarls Mišels (Charles Michel) un solīja palīdzēt Lietuvai, iesaistoties sarunās ar migrantu izcelsmes valstīm.

Mišels sacīja, ka pievērsīsies šim jautājumam nākamajā nedēļā, kad tiksies ar Irākas premjerministru Mustafu al Kadhimi. Vairums nesen Lietuvā aizturēto robežpārkāpēju ir no Irākas.

«Es atbalstīšu Lietuvas valdības centienus īstenot atpakaļ sūtīšanas politiku,» Mišels sacījis preses pārstāvjiem, apmeklējot Viļņas rajona Medininku robežkontroles punktu. «Mēs kontaktēsimies arī ar citām izcelsmes valstīm, lai paraudzītos, kā varētu uzlabot sadarbību ar šīm valstīm, raidot signālu, ka tas nav iespējams ar nelikumīgu rīcību un līdzekļiem.»

Sadarbība ar izcelsmes valstīm ļautu identificēt migrantus, kuri valstī ierodas bez dokumentiem, un padarīt ātrāku patvēruma pieteikšanas procesu, norādījis Mišels.

Runā Lukašenko; Viļņa raugās uz Turciju

Baltkrievijas autoritārais vadonis Aleksandrs Lukašenko otrdien pauda draudus atļaut masveida migrācijas vilni uz Eiropu, jo sevišķi uz Vāciju.

Lukašenko Baltkrievijas valdības sēdē sacīja, ka vairs neļaus cauri Baltkrievijas teritorijai vest preces no Ķīnas un Krievijas, un atļaus uz Eiropu masveidā doties bēgļiem no Afganistānas, Sīrijas, Irākas un citām valstīm.

Viņa rīcība seko virknei ES sankciju, kas ieviestas saistībā ar protesta akciju vardarbīgu apspiešanu pēc 2020.gada prezidenta vēlēšanām, kas, pēc daudzu domām, nebija godīgas.

Lasiet arī: Lietuva izraida Baltkrievijas diplomātus, atbildot uz tikai viena diplomāta atstāšanu Minskā

Tikmēr Lietuvas ārlietu ministrs Gabrielis Landsberģis, kurš ir arī valstī valdošās Tēvzemes savienības-Lietuvas Kristīgo demokrātu līderis, meklē palīdzību arī ārpus ES. Viņš norādījis, ka palīdzēt identificēt robežpārkāpējus no Baltkrievijas varētu Turcija, jo būtiska daļa cilvēku ceļojot caur Turcijas lidostām.

«Uzskatām, ka Turcijai ir informācija par šo cilvēku identitāti. Personu atpazīšana ir viens no lielākajiem izaicinājumiem, ar ko šobrīd saskaras Lietuvas valdība,» Landsberģis sacījis preses pārstāvjiem trešdien, 7.jūlijā.

Saskaņā ar ārlietu ministra teikto jautājums nesen apspriests ar Turcijas Ārlietu ministru un ir sāktas sarunas par vizīti uz Turcijas galvaspilsētu Ankaru. Landsberģis arī sacīja, ka līdzīga saruna pirms vairākām nedēļām bijusi ar viņa Irākas kolēģi.

Kā risinājumus min šķēršļa būvi un attieksmes maiņu

Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte (Ingrida Šimonytė) preses konferencē trešdien norādījusi, ka, lai apturētu nelikumīgu robežšķērsošanu, Lietuva uz robežas ar Baltkrieviju cels fizisku šķērsli. Uzrunājot preses pārstāvjus, viņa nosaukusi notiekošo par «hibrīdagresiju».

Atsevišķas Lietuvas sabiedrībā ievērojamas personas tikmēr izsaka aicinājumus ieņemt stingrāku nostāju par migrantiem, kuri šķērso robežu.

Profesors Raimonds Kuods (Raimondas Kuodis) aicinājis Lietuvas varasiestādes uztvert robežpārkāpējus kā «zaļos cilvēciņus». Jāatgādina, ka ar šo jēdzienu jāsaprot Krievijas īpašo uzdevu spēku dalībnieki, kuri savulaik iesaistījās hibrīdajā karadarībā Austrumeiropā. Bēdīgi slavenie «zaļie cilvēciņi» pirmoreiz parādījās Krimā.

«Tāpēc viņi ir jāarestē un arī attiecīgi jārīkojas», ierosinājis profesors Kuods.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Jaunākās Ziņas