Pēc 1.oktobra darba devējam būs tiesības atlaist Covid-19 sertifikātu neieguvušu darbinieku, paredz trešdien, 14.jūlijā, Ministru kabineta sēdē atbalstītais projekts grozījumiem Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā.
Likumprojekta autori norādīja, ka grozījumi likumā paredz jaunu pieeju Covid-19 infekcijas izplatības mazināšanai un katra indivīda veselības aizsardzībai, nosakot pienākumu valsts institūcijām sniegt epidemioloģiski drošus pakalpojumus, darba devēja pienākumu nodrošināt epidemioloģiski drošu darba vidi.
Pēc valdības sēdes Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) preses konferencē skaidroja, ka valdība «nepieņem lēmumus ar vieglu sirdi», tomēr Covid-19 pandēmijas apstākļos ir jādomā, kā maksimāli pasargāt valsts iedzīvotāju veselību un dzīvības.
Kariņš uzsvēra, ka sabiedrību iespējams pasargāt no Covid-19 ar vakcināciju, tāpēc valdība turpinās izmantot visus līdzekļus, lai zināmās profesijās strādājošajiem vakcinācija pret Covid-19 būtu pienākums.
Viņš arī sacīja, ka «vakcinācijas pret Covid-19 veicināšanā ir svarīgi panākt iedzīvotāju uzvedības maiņu».
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) vadītājs Egils Baldzēns valdības sēdē uzsvēra, ka viņa pārstāvētajai organizācijai ir būtiski iebildumi pret likumprojektu. Viņš informēja, ka LBAS valde kategoriski iebilst pret minētajiem likuma grozījumiem un uzskata, ka vakcinācijai pret Covid-19 jābūt brīvprātīgai. LBAS savā runā atsaucās arī uz citu valstu pieredzi Covid-19 pandēmijas apkarošanā.
Savukārt premjers atgādināja klātesošajiem, ka valdības mērķis ir panākt, lai skolas varētu strādāt klātienē un nebūtu jāievieš plaši ierobežojumi. Kariņš uzsvēra, ka to var panākt ar imunitātes iegūšanu, ko savukārt var nodrošināt vakcinācija pret Covid-19.
Ministru prezidents arī atsaucās uz Igaunijas veselības iestāžu ziņoto, ka šajā kaimiņvalstī jau ir sācies Covid-19 trešais vilnis, un, kā norādīja Kariņš, arī Latvija neizvairīsies no Covid-19 trešā viļņa, tāpēc svarīgs ir jautājums par pietiekamu iedzīvotāju imunitāti, lai Latvija jauno pandēmijas vilni nesagaidītu ar masveida hospitalizāciju un letāliem gadījumiem.
Vērtējot valdībā atbalstīto likumprojektu, kas paredz tiesības darba devējam uzteikt darbu Covid-19 sertifikātu neieguvušam darbiniekam, Kariņš atzina, ka cīņā ar pandēmiju «visi līdzekļi ir labi».
Lasiet arī: TM: Tiesības atlaist Covid-19 sertifikātu neieguvušu darbinieku atbilst Satversmei
«Esam runājuši par stimulējošiem pasākumiem vakcinācijas veicināšanai, redzam sākto informatīvo kampaņu, kas uzrunā cilvēkus. Arī šis likumprojekts ir sagatavots ar mērķi panākt iedzīvotāju uzvedības maiņu,» pauda premjers.
Likumprojekts paredz, ka darba devējam būs jānosaka amatu un darbinieku kategorijas, kurām jābūt ar Covid-19 sertifikātu, un jāinformē par to darbinieki, lai tie zinātu, vai to darba vai amata pienākumi ir saistīti ar prasību par sadarbspējīga vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta esamību.
Tāpat likumprojekts paredz obligātu Covid-19 sertifikāta prasību veselības aprūpes, ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās un izglītības jomā strādājošajiem.
Vienlaikus likumprojektā ir ietverta prezumpcija, kas paredz, ka situācijā, kad darbinieks nav ieguvis sadarbspējīgu sertifikātu, kas nepieciešams darba pienākumu izpildei, tas ir pietiekams pamats uzskatīt, ka šī persona neatbilst veicamajam darbam vai ieņemamam amatam, kas saistīts ar epidemioloģiski droša pakalpojuma nodrošināšanu. Tajā pašā laikā likumprojekts paredz darba devēja un darba ņēmēja tiesības vienoties par darbinieka bez Covid-19 sertifikāta nodarbināšanu, veicot citus pienākumus.
Gadījumos, ja personai ir objektīvi attaisnojoši iemesli, kāpēc tā nav ieguvusi Covid-19 sertifikātu, darba devējam nav tiesību izbeigt darba vai dienesta attiecības un situācija risināma atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē darba vai dienesta attiecības.
Tāpat likumprojekts paredz, ka darba devējam būs aizliegts uzteikt darba līgumu vai izbeigt dienesta attiecības ar Covid-19 sertifikātu neieguvušu grūtnieci, kā arī ar sievieti pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam, bet, ja sieviete baro bērnu ar krūti, – visā barošanas laikā, bet ne ilgāk kā līdz bērna divu gadu vecumam.
Vienlaikus likumprojekts paredz, ka, uzliekot pienākumu vakcinēties savu darba vai amata pienākumu veikšanai, valsts uzņemas atbildību par personai vakcinācijas rezultātā radīto kaitējumu veselībai. Patlaban normatīvajos aktos nav noteikti atlīdzības nosacījumi, ja vakcinācijas izraisīto komplikāciju rezultātā tiek nodarīts kaitējums veselībai vai dzīvībai.
Izmaiņas paredz, ka gadījumā, ja personai nav sadarbspējīga sertifikāta, pakalpojumu klātienē tā varēs saņemt tikai tad, ja to nebūs iespējams izdarīt attālināti vai arī attālināta pakalpojuma sniegšana rada risku cilvēka pamattiesību nodrošināšanai. Vienlaikus netiks izslēgta iespēja atsevišķos gadījumos arī personām bez sadarbspējīga sertifikāta, kas apliecina vakcinācijas vai pārslimošanas faktu, saņemt pakalpojumu klātienē.
Likuma grozījumi paredz Covid-19 sertifikāta prasību visām amatpersonām. Likumprojektā ar jēdzienu «amatpersona» tiek saprasta jebkura amatpersona valsts pārvaldē (gan tiešajā, gan pastarpinātajā), tajā skaitā arī amatpersonas, kurām ir speciālā dienesta pakāpe, un valsts drošības iestāžu amatpersonas.
Tāpat regulējums paredz normu, kas ļauj darba devējiem jau darbinieku atlases procesā pārliecināties, vai kandidātam ir sadarbspējīgs sertifikāts, īpaši, ja atlase notiek uz amatiem, kurus var veikt tikai šādu sertifikātu īpašnieki.
Pakalpojuma sniedzējam ir tiesības lūgt pakalpojuma saņēmēju apliecināt, ka tā ir persona, kurai ir sadarbspējīgs sertifikāts.
Attiecībā uz tiesu varu likumprojekts paredz, ka uz tiesu varas un tiesu sistēmai piederīgo profesiju amatpersonām nav pamats attiecināt prasību par sertifikātu, bet šīm personām ir paredzama iespēja sniegt pakalpojumus arī tad, ja tiesnesis, notārs vai tiesu izpildītājs ir veicis Covid-19 testu un tas ir negatīvs.
Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) valdības sēdē informēja, personai, kurai darba pienākumu veikšanai vakcinācija ir noteikta kā priekšnoteikums, taču tā medicīnisku apsvērumu dēļ kādu laiku to nevar veikt, valsts šajā laika periodā varētu segt Covid-19 testu izmaksas.
Tāpat ministrs atzīmēja, ka šajos grozījumos iekļauts punkts, ka personām pēc vakcinācijas nevēlamu seku gadījumā tiktu nodrošināta kompensācija.