Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius) speciāli BNN
Pasaulē, kas ir tik cieši savstarpēji saistīta kā mūsējā, neviena valsts nav tāla, arī Afganistāna ne. Lietuvā, kur vasara aizrit cenšoties tikt galā ar Baltkrievijas robežu un no eksotiskām valstīm nākušu robežpārkāpēju plūsmu, politiķi un analītiķi vērtē, ka ir gaidāms migrācijas vilnis arī no Afganistānas. Vienlaikus ir afgāņi, kurus uzņemt ir Lietuvas pienākums.
Profesors Toms Janeļūns (Tomas Janeliūnas) no Viļņas Universitātes Starptautisko attiecību un politoloģijas institūta vērtē, ka smagā situācija Afganistānā var radīt nopietnas migrācijas problēmas ES un arī Baltijai.
«Afganistānā notiekošais atbalsojas visā pasaulē un arī šeit. Pirmās bažas ir, ka mēs pie savām robežām redzēsim jaunu migrantu vilni, šoreiz galvenokārt no Afganistānas. Nav šaubu, ka daži no afgāņiem sasniegs mūsu robežas, jo sevišķi, ja autoritārais Baltkrievijas režīms atvilinās viņus šurp braukt, kārdinot ar ES kā gala pieturu,» sarunā ar BNN sacīja profesors Janeļūns.
Viņš uzskata, ka Krievija un Baltkrievija, atrazdamās kaimiņos ES, – turklāt Krievijas gadījumā saistībā ar tās karadarbību Afganistānā no 1979. līdz 1989.gadam – pašas var būt pievilcīgi migrācijas galamērķi daudziem afgāņiem, kuri vēlas bēgt no grupējuma Taliban jaunās varas.
Vēl vienas iemesls, kādēļ situācija Afganistānā var izvērsties bīstama Eiropai, ir ģeopolitika, tā Janeļūns.
«Mēs skaidri redzam, ka ASV vēlas koncentrēties uz Dienvidaustrumāzijas reģionu, kur savas pozīcijas nostiprina Ķīna. Kopumā, šķiet, ka ASV vēlas darīt visu, ko var, lai vērstos pret Ķīnu un «apgrieztu tai spārnus»,» vērtēja profesors.
«Pieņemu, ka pat, ja situācija Afganistānā pasliktināsies, ASV nesteigsies ar militāru iejaukšanos, kā jau teicu, saistībā ar koncentrēšanos uz Ķīnu. Tas var radīt izaicinājumus arī Eiropai un Lietuvai. Amerikas lēmuma «zelta maliņa» mūsu skatījumā varētu būt ASV lēmums daļu amerikāņu karaspēka no Afganistānas pārvietot uz mūsu reģionu. Ja tā notiks, mēs redzēsim mūsu drošības pastiprināšanos,» skaidroja Janeļūns.
Attiecībā uz žoga būvēšanu gar Lietuvas 680 kilometru garo robežu ar Baltkrieviju, ir pareizais laiks to darīt.
«Objektīvi vērtējot, robeža vēl līdz nesenam laikam nebija pietiekami apsargāta. Ieguldījumi robežas infrastruktūras attīstīšanā nāca par vēlu, es tā uzskatu. Taču ieguldījumi un žogs ir nepieciešams, jo pēc tā pabeigšanas tas palīdzēs mūsu robežsargiem darbā vismaz atsevišķos robežas posmos,» sarunā ar BNN sacīja politologs.
Valdība brīdina Lietuvu
Ingrīda Šimonīte, Lietuvas premjerministre, arī šonedēļ brīdināja, ka situācija Afganistānā var radīt ES nopietnas migrācijas problēmas.
«Cits jautājums ir, kurp cilvēki izvēlēsies doties. Droši vien, daudzi no viņiem izmēģinās visus ceļus, lai bēgtu no Afganistānas – jo sevišķi cilvēki, kuru veselība vai dzīvība ir īstās briesmās,» valdības vadītāja sacīja otrdien, 17.augustā.
«Vai tie tiešām būs čarterreisi no Kabulas uz Minsku? Izteikšu savas šaubas, bet es nešaubos, ka ES vajadzētu gatavoties šādai situācijai,» tā medijos citēts Šimonītes teiktais.
Viņas vārdi bija atbilde uz jautājumu, vai Baltkrievijas vadītājs Aleksandrs Lukašenko varētu izmantot esošo situāciju Afganistānā.
Lasiet arī: Kandidēt uz Igaunijas prezidenta amatu piekrīt muzeja direktors
Lietuviešu evakuācija un afgāņu evakuācijas morālais pienākums
Lietuvas Ārlietu ministrija ceturtdien, 19.augustā, paziņoja, ka no Afganistānas ir evakuēti divi Lietuvas pilsoņi.
«Ar prieku varu teikt, ka Lietuvas pilsoņi ir veiksmīgi atstājuši Afganistānu un šobrīd atrodas drošās valstīs,» Lietuvas ārlietu ministrs Gabrielis Landsberģis (Gabrielius Landsbergis) informēja paziņojumā presei.
Viņš paudis pateicību Vācijas, Kazahstānas un Kirgizstānas diplomātiskajiem un citiem dienestiem par palīdzību evakuācijas organizēšanā.
Vēl došanos uz Lietuvu gaida ap 100 afgāņu tulku un viņu ģimenes locekļu. Afganistānas iedzīvotāji palīdzēja lietuviešu militārpersonām sarunāties ar vietējiem iedzīvotājiem un Afganistānas varasiestādēm. Tāpat laika posmā no 2005. līdz 2013.gadam viņi bija iesaistīti militārās operācijās pret Taliban kaujiniekiem.
Šie afgāņi nu vēsta, ka sadarbības dēļ šobrīd ir apdraudētas viņu dzīvības.
«Jāatzīst, ka mēs novēloti palīdzam cilvēkiem, kuri ļoti palīdzēja mūsu karavīriem. Varbūt patlaban jau ir par vēlu viņiem palīdzēt?» vaicāja Janeļūns. «Bet mums ir pienākums darīt visu, ko varam, lai mēģinātu viņiem palīdzēt. Mūsu iespējas palīdzēt citiem afgāņiem tomēr ir visai ierobežotas.»
Lietuva trešdien, 18.augustā, paziņoja, ka iesaistījusies sarunās ar citām valstīm par to, lai no Kabulas ar lidmašīnu izvestu afgāņus, kuri sadarbojušies ar lietuviešu karavīriem, tomēr ārlietu ministrs Gabrielis Landsberģis atzinis, ka to paveikt ir grūti.
Ārlietu ministrija, pēc viņa teiktā, ir sazinājusies ar burtiski visām valstīm, kas rīko lidojumus uz Kabulu.
Lietuvas aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks (Arvydas Anušauskas) otrdien sacīja intervijā sabiedriskajam medijam LRT, ka valdība bijis plāns afgāņu tulku evakuācijai, taču to izjaukusi Taliban straujā Afganistānas iekarošana un galvaspilsētas Kabulas ieņemšana. Viļņa plānojusi nosūtīt militāro lidmašīnu tulku evakuācijai. Šobrīd iespējama Ukrainas palīdzība saistībā ar Lietuvas un Ukrainas bruņoto spēku ciešajiem kontaktiem, norādījusi Lietuvas prezidenta Gitana Nausēdas (Gitanas Nausėda) vadošā ārpolitikas padomniece Asta Skaisgirīte (Asta Skaisgirytė), taču tam būs nepieciešami politiski lēmumi.
Pēdējie Lietuvas karavīri no Afganistānas atgriezās jūnija beigās pēc tam, kad NATO nolēma izstāties no 20 gadus ilgā Afganistānas kara.