Aizvadītās nedēļas zīmīgākie notikumi Lietuvas ziņās bija mediju vēlme, lai varasiestādes ielaiž žurnālistus piekļūt nemierīgai valsts robežai ar Baltkrieviju, šķelšanās parlamenta lielākajā opozīcijas frakcijā un Eiropas Cilvēktiesību tiesas lēmums izskatīt lietu par seksuālo minoritāšu tematikas pasaku grāmatu.
Policija izmeklēs nekārtības Kauņas praidā
Lietuvas otrās lielākās pilsētas Kauņas policija pirmdien, 6.septembrī, pavēstīja, ka ir aizturējusi 22 cilvēkus un sākusi piecas pirmstiesas izmeklēšanas saistībā ar iepriekšējā nedēļas nogalē notikušo seksuālo minoritāšu gājienu. Pagājušajā sestdienā, 4.septembrī, lielu policijas spēku klātbūtnē pa pilsētas galveno ielu gājienā devās aptuveni 2 000 cilvēku. Kauņas pilsētā pirmā šāda veida akcijas mērķis bija veicināt sabiedrībā izpratni par problēmām, ar kurām saskaras seksuālo minoritāšu pārstāvji.
Lietuva dīkstāves pabalstos izmaksājusi 1,5 miljardus eiro
Lietuvas Nodarbinātības dienests aizvadītajā pirmdienā paziņoja, ka kopš pandēmijas sākuma ir izmaksājis 1,5 miljardus eiro dažādu pabalstu veidā cilvēkiem, kuri zaudējuši ienākumus vai darbu saistībā ar Covid-19 ierobežojumiem. Laikā no pirmajiem karantīnas ierobežojumiem 2020.gada pavasarī līdz 2021.gada augusta beigām kopumā ap 31 500 darbiniekiem izmaksāti 517,9 miljoni eiro. Tas darīts, subsidējot algas kopumā 390 000 strādājošiem, kuri vīrusa izplatības un ierobežojumu dēļ nonāca dīkstāvē. Pašnodarbinātās personas šajā periodā saņēma kopumā 131,4 miljonu eiro lielu valsts atbalstu.
Iestādēm prasa iespēju piekļūt robežai
Vairāki Lietuvas plašsaziņas līdzekļi otrdien, 7.septembrī, nāca klajā ar aicinājumu valsts iestādēm nodrošināt mediju korespondentiem piekļuvi Lietuvas pierobežas zonai ar Baltkrieviju, lai dotu iespēju vēstīt par robežas tuvumā patrulējošo dienestu darbu. Plašsaziņas līdzekļi vērsās pie Lietuvas prezidenta Gitana Nausēdas (Gitanas Nausėda), premjerministres Ingrīdas Šimonītes (Ingrida Šimonytė), Lietuvas iekšlietu ministrijas un citām iestādēm, norādot, ka aizliegums piekļūt pierobežas zonai «nopietni ierobežo mediju tiesības saņemt un izplatīt sabiedrībai būtisku informāciju par migrantu atpakaļnosūtīšanu un cilvēktiesību ievērošanu». «Lietuvas žurnālisti nespēj atspēkot Baltkrievijas propagandu, kā arī pārbaudīt informāciju, ko sniedz Lietuvas iestādes» teikts kopīgā paziņojumā, ko parakstījuši deviņi Lietuvas mediji.
Ekspremjers un deviņi deputāti izstājas no zemniekiem-zaļajiem jaunas frakcijas izveidei
Sauļus Skvernelis (Saulius Skvernelis), bijušais Lietuvas premjerministrs, un deviņi citi Lietuvas Seima deputāti aizvadītajā otrdienā pavēstīja par izstāšanos no Lietuvas Zemnieku un zaļo savienības frakcijas, lai izveidotu jaunu deputātu grupu. Gaidāms, ka daļa šo likumdevēju piesliesies jaunizveidotai Demokrātu Seima frakcijai. Skvernelis, kurš nav nevienas politiskās partijas biedrs, savulaik kļuva par Lietuvas valdības vadītāju pēc tam, kad zemnieki-zaļie uzvarēja 2016.gada Seima vēlēšanās. Viņš palika amatā līdz 2020.gada decembrim. Arī pērn notikušajās Seima vēlēšanās viņš balotējās no zemnieku-zaļo vēlēšanu saraksta.
Izmeklētāji saskata naudas atmazgāšanas bīstamību nekustamo īpašumu tirgū
Nekustamā īpašuma tirdzniecība joprojām ir viens no saimnieciskās darbības veidiem, kas rada vislielāko naudas atmazgāšanas risku, tā aizvadītajā otrdienā brīdināja Lietuvas Finanšu noziegumu izmeklēšanas dienesta (LFNID) speciālisti. Viņi norādīja, ka daudzi nekustamā īpašuma pirkšanas darījumi valstī joprojām tiek veikti ar maksājumiem skaidrā naudā. LFNID ir veicis valsts nekustamā īpašuma nozares stratēģisku analīzi, un tajā noskaidrots, ka pēdējos divos ar pusi gados minimālā skaidras naudas summa, kas apgrozīta darījumos ar nekustamo īpašumu, varētu būt pārsniegusi 169 miljonus eiro.
Bezdarbs sarucis līdz 12,2%
Lietuvā reģistrētais bezdarbs 1.septembrī bijis 12,2%, kas ir par 0,9 procentpunktiem mazāk nekā iepriekšējā mēnesī saskaņā ar Lietuvas Nodarbinātības dienesta trešdienas, 8. septembra, paziņojumu presei. Lietuvā 1.septembrī bija 211 200 reģistrētu bezdarbnieku – par 15 100 mazāk nekā mēnesi iepriekš, un par 24 400 mazāk 2020.gada septembrī, norādīja iestādes pārstāvji. Augustā dienestā vērsušies aptuveni 21 500 cilvēku, kuri meklē darbu. Tas bijis par 0,8% vairāk nekā jūlijā, bet par 28,8 procentiem mazāk nekā pirms gada.
Lasiet arī: BNN PĒTA | Lietuvas migrantu nometnēs ziņo par prostitūciju, naudas izspiešanu; iestādes steidz rīkoties
Valsti atstājuši 100 robežpārkāpēju
Vairāk nekā 100 valstī nelikumīgi ieceļojušu ārvalstnieku šogad ir atstājuši Lietuvu brīvprātīgi vai pēc patvēruma atteikuma saņemšanas, savukārt vēl vairāk nekā 2 000 patvēruma pieteikumi tiks izskatīti līdz 2020.gada beigām, tā aizvadītajā trešdienā informēja Lietuvas Migrācijas pārvaldes direktore (Evelina Gudzinskaitė). Saskaņā ar departamenta datiem 53 migranti, kuri ieceļojuši Lietuvā no Baltkrievijas, ir pieņēmuši Lietuvas piedāvāto 300 eiro maksājumu un pametuši valsti brīvprātīgi. Vēl 71 persona apsver šo iespēju. Tikmēr atteikumu piešķirt patvērumu Lietuvā ir saņēmuši 239 migranti.
Prezidenta kanceleja sola turpināt iesaistīties partnerattiecību diskusijā
Viedokļu apmaiņā par partnerattiecību legalizēšanu Lietuvā iepriekš ir iesaistījusies Lietuvas prezidenta kanceleja, un arī turpmāk tā iesaistīsies šajā diskusijā, pagājušajā trešdienā, norādīja Lietuvas prezidents Gitans Nausēda (Gitanas Nausėda). Lietuvas parlamenta spīkere Viktorija Čmilīte Nīlsena (Viktorija Čmilytė-Nielsen) savukārt izteica cerību, ka rudenī Seima dienaskārtībā atgriezīsies partnerattiecību likumprojekts, taču uzsvēra, ka tas prasīs zināmus priekšdarbus. Šopavasar Lietuvas Seims ar divu balsu vairākumu noraidīja partnerattiecību likumprojektu. Šādu attiecību modeli Lietuvā nav atļauts reģistrēt ne heteroseksuāliem, ne homoseksuāliem pāriem.
Ģimeņu kustība saņem atļauju mītiņa rīkošanai
Viļņas pilsētas dome aizvadītajā nedēļā piešķīra Lietuvas Ģimeņu kustībai atļauju sarīkot mītiņu pilsētas Katedrāles laukumā piektdien, 10.septembrī. Organizācija vēlējās protestēt pret ierobežojumiem, kas skar iedzīvotājus, kuri nav ne pārslimojuši Covid-19, ne saņēmuši vakcīnu imunitātei pret šo slimību. Rīkotāji vēlējās mītiņā sapulcināt no 5 000 līdz 10 000 cilvēku. Iepriekš Lietuvas Ģimeņu kustībai tika liegta atļauja sapulcināt līdz 15 000 cilvēku protesta akcijā pie Seima ēkas 10.oktobrī.
Starptautiska tiesa apņemas izskatīt lietu par seksuālo minoritāšu tematikas pasaku grāmatu
Eiropas Cilvēktiesību tiesā tiks izskatīta lieta, kas ierosināta pret Lietuvas valsti par rakstnieces Neringas Macates (Neringa Macatė) grāmatu «Dzintara sirds» («Gintarinė Širdis»), tiesa paziņoja ceturtdien, 9.septembrī. Prasības iesniedzēja norādījusi, ka grāmatas izdevējs, Lietuvas Izglītības universitāte, ierobežojusi grāmatas izplatīšanu diskriminējošu iemeslu dēļ, jo darbā pozitīvi atspoguļotas viendzimuma attiecības. Prasības iesniedzēja, pati grāmatas autore, nomira 2020.gadā, bet prasību tiesā šobrīd uztur viņas māte. Grāmatā, kuru Macate sarakstījusi ar Neringas Dangvīdes (Neringa Dangvydė) pseidonīmu, ir sešas pasakas, kas atvasinātas no tautas pasakām. Darbā stāstīts ne tikai par viendzimuma attiecībām un laulībām, bet arī par romu tautības pārstāvju dzīvi, šķirtām ģimenēm, personām ar invaliditāti un dažādu rasu cilvēku dzīves gaitām.
Eiropas Cilvēktiesību tiesa līdz deportēt afgāņus
Eiropas Cilvēktiesību tiesa aizvadītajā nedēļā uz laiku liedza Lietuvai no valsts izraidīt divus Afganistānas pilsoņus, kuri sacījuši, ka slēpušies Baltijas valstī pēc tam nelikumīgi iekļuvusi valstī no Baltkrievijas.