Aizvadītās nedēļas zīmīgākie notikumi Lietuvas ziņās bijuši Covid-19 sertifikāta prasības ieviešana lielveikalu un citu sabiedrisku telpu apmeklētājiem, ārlietu ministra vizīte Vašingtonā un valsts apbalvojumu piešķiršana cilvēkiem, kuri Holokausta laikā glābuši ebrejus.
Triju sertifikātu uzrādīšana, saņemot pakalpojumus un dodoties uz lielveikaliem
Lietuvā no pirmdienas, 13.septembra, ieviesta prasība uzrādīt kādu no trim Covid-19 sertifikātiem, lai saņemtu dažādus sadzīves pakalpojumus un iekļūtu sabiedriskās telpās, piemēram, lielveikalos un ēdināšanas iestādēs.
Kaimiņvalstī ir spēkā tās nacionālais Covid-19 dokuments, iespēju pase, un arī ES digitālais Covid-19 sertifikāts. Līdzīgi kā ES dokuments arī Lietuvas iespēju pase tiek izsniegta cilvēkiem, kuri pēdējo 180 dienu laikā ir atveseļojušies no Covid-19 vai nesen saņēmuši negatīvus koronavīrusa PCR vai antigēna izmeklējumu rezultātus, vai kuri ir pilnībā vakcinēti. Jaunie ierobežojumi paredz, ka iedzīvotāji, kuriem nav minēto dokumentu, var ieiet tikai tādās tirdzniecības vietās, kur pārdod pirmās nepieciešamības preces un kuru platība nesasniedz 1 500 kvadrātmetrus. Atsevišķi mazāki veikali var paši lemt, vai ieviest obligātu iespēju pases vai ES Covid-19 sertifikāta prasību.
Tikmēr aptiekām, kas atrodas lielveikalos, jānodrošina atsevišķas klientu plūsmas iedzīvotājiem ar un bez iespēju pases vai sertifikāta. Dokumenti ir nepieciešami, lai iekļūtu iekštelpu kafejnīcās un bāros. Iedzīvotāji, kuriem nav minēto dokumentu, joprojām varēs apmeklēt ēdināšanas iestāžu un bāru terases, taču viņiem būs aizliegts iet telpās vai izmantot iekštelpu labierīcības. Apmeklētāji bez dokumentiem drīkstēs sēdēt līdz pieciem cilvēkiem pie viena galdiņa, ja vien lielāks cilvēku skaits nebūs ieradušies visi no vienas mājsaimniecības.
Lasiet arī: Lietuvā groza ceļu satiksmes noteikumus par labu riteņbraucējiem, autobusiem
Zapad militārās mācības Baltkrievijā novērojuši arī lietuvieši
Divi Lietuvas bruņoto spēku virsnieki kopā ar Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) pārstāvicnovērojuši militārās mācības Zapad 2021 Baltkrievijā, tā aizvadītajā nedēļā paziņojusi Lietuvas Valsts aizsardzības ministrija. Mācības Lietuvas kaimiņvalstī kopīgi rīkojušas Baltkrievija un Krievija. Tās bijušas apjomīgas.
Vārīgākos migrantus sāk pārvietot uz jauno izmitināšanas centru Ruklā
Lietuvas iekšlietu iestādes otrdien, 14.septembrī, sākušas pārvietot vārīgākās aizturēto robežpārkāpēju grupas, kuras līdz šim dzīvojušas telšu pilsētiņās vai pagaidu telpās Baltkrievijas pierobežā uz jaunās telpās izveidotu migrantu nometni Ruklas pilsētā, valsts vidienē. Tur, jaunuzceltās moduļu mājās, ar kurām paplašināta esošā Ruklas Bēgļu uzņemšanas centra platība, iecerēts izvietot aptuveni 400 ģimenes. Šobrīd centrā mīt 300 cilvēki.
Banku neto peļņa augusi par 19.8%
Lietuvā strādājošo komercbanku kopējā peļņa 2021.gada pirmajā pusē sasniegusi 153,1 miljonu eiro. Tas ir par 19,8% vairāk nekā kredītsabiedrības nopelnīja 2020.gada pirmajā pusē. Kā otrdien, 14.septembrī, pavēstīja Lietuvas Banka, šā gada pirmajā pusē valstī ar peļņu strādājušas 11 bankas un ārvalstu banku atzari, savukārt sešas darbojušās ar zaudējumiem.
Oktobrī viesosies Taivānas delegācija
Oktobra beigās Lietuvu apmeklēs Taivānas amatpersonu un uzņēmēju delegācija, tā otrdien, 14.septembrī, paziņojusi Taivānas Ārlietu ministrija. Čens Lī-Kuo, Taivānas Ārlietu ministrijas Eiropas lietu departamenta vadītājs, norādījis, ka vizītes mērķis būs veicināt tirdzniecības sakarus un investīcijas. Saistībā ar Lietuvas diplomātisko attiecību veidošanos ar Taivānu pēdējā laikā stipri pasliktinājušas attiecības starp Lietuvu un Ķīnu.
Prezidents ebreju glābējiem piešķir valsts apbalvojumus
Lietuvas prezidents Gitans Nausēda (Gitanas Nausėda) otrdien, 14.septembrī, pasniedzis valsts apbalvojumus iedzīvotājiem, kuri savulaik glābuši ebreju tautības cilvēkus. Kopumā 37 personām piešķirts Dzīvības glābēja krusts par to, ka Otrā pasaules kara laikā no Nacistiskās Vācijas īstenotā genocīda līdzcilvēki glābti par spīti draudiem pašu glābēju un viņu ģimenes locekļu dzīvībām. Lietuvā 23.septembrī tiks atzīmēta Lietuvas ebreju genocīda nacionālā piemiņas diena. 1943.gadā, šajā datumā tika likvidēts Viļņas ebreju geto. Otrā pasaules kara laikā Lietuvā tika nogalināti ap 195 000 ebreju.
Kāpums digitālā dzīves līmeņa reitingā
Trešo reizi publicēts starptautiskais digitālā dzīves līmeņa reitings. 110 valstu konkurencē Lietuva tajā šogad ierindota par piecām pozīcijām augstāk, ieņemot 16.vietu. Skalā no 0 līdz 1 Lietuva novērtēta ar 0,69 punktiem, liecina aptauja, ko veicis Britu Virdžīnu salu datortehnoloģiju uzņēmums Surfshark. Pērn reitingā no Baltijas valstīm līdere bija Igaunija. 2021.gadā Igaunija ir 19.vietā (0.67), un Latvija ierindota 41.vietā (0.58).
Ministrija rosina aizturēt migrantus uz nenoteiktu laiku, tad pārdomā
Lietuvas Iekšlietu ministrija trešdien, 15.septembrī, ierosināja ārkārtas situācijā aizturēt robežpārkāpējus uz nenoteiktu laiku, nevis sešus mēnešus, kā tas ir pašlaik. Ministrija nedēļas beigās tomēr atsauca šo priekšlikumu.
Vakcīna labi strādā pret Delta variantu
Trešdien, 15.septembrī, Lietuvas statistikas pārvalde iepazīstināja ar iestādes veikto analīzi par vācu-amerikāņu farmācijas uzņēmum Pfizer/BioNTech Covid-19 vakcīnas iedarbīgumu pret jaunā koronavīrusa Delta variantu. Statistiķi, iepazīstinot valdību ar analīzes rezultātiem, sacījuši, ka Pfizer/BioNTech vakcīna ir par 77 līdz 80% iedarbīga pret vīrusa Delta variantu.
«Vakcinētiem cilvēkiem ir aptuveni piecas reizes mazāka iespēja inficēties. Šī ir augsti iedarbīga vakcīna,» žurnālistus informējis statistikas pārvaldes preses pārstāvis Jons Bačelis (Jonas Bačelis).
Gados jauniem un nesen vakcinētiem cilvēkiem vakcīnas nodrošinātā aizsardzība pārsniedz 90%, tā Bačelis. Datu analīzē atklāts, ka vakcīna samazina risku nomirt no Covid-19 par vismaz 20 reizēm. Nevakcinētiem cilvēkiem iespējas nopietni saslimt ir desmit reizes mazākas, secināts Lietuvas statistikas pārvaldes veiktajā pētījumā.
Karavīru mirstīgās atliekas nodos ASV
Lietuvā ir atrastas trīs Otrā pasaules kara amerikāņu pilotu mirstīgās atliekas. Ceturtdien, 16.septembrī, tās tikušas nodotas ASV. Karavīru mirstīgās atliekas tiks nogādātas ASV Nebraskas militārajā laboratorijā, lai veiktu pēdējās DNS analīzes, un pēc tam nodotu tās kritušo ģimenēm. Trīs ASV piloti nošauti 1944.gadā, un viņu mirstīgo atlieku meklēšana turpinājusies vairāk nekā 75 gadus, pavēstījusi ASV Vēstniecība Viļņā. Diplomāti tomēr nav atklājusi, kad un kur tikuši atklāti kritušo pīšļi.
Lietuvas ārlietu ministrs tiekas ar ASV kolēģi
Trešdien, 15.septembrī, Lietuvas ārlietu ministrs Gabrielis Landsberģis (Gabrielius Landsbergis) viesojies Vašingtonā, kur ticies ar ASV valsts sekretāru Entoniju Blinkenu (Antony Blinken), vēsta ASV valsts medijs Amerikas Balss.
«Lietuva un ASV ir ļoti cieši partneri NATO,» sacījis ASV diplomātiskā dienesta vadītājs. «Mēs kopīgi iestājamies par kolektīvo aizsardzību un drošību. Mēs iestājamies pret ekonomiska apdraudējuma izrādīšanu, tostarp pret to, ko izrāda Ķīna.»
Amerikas Balss vēsta, ka trešdien bija arī ANO starptautiskā demokrātijas diena. Lietuvas ārlietu ministrs Vašingtonā sacījis, ka ir simboliski, ka šajā dienā NATO sabiedrotie apliecinājuši «apņēmību aizstāvēt demokrātiju, brīvību un cilvēktiesības visā pasaulē.»