Visbiežāk Latvijas vēstniecība ASV sniedz konsulāro palīdzību, kad persona ir aizturēta vai apcietināta, cietusi noziedzīgā nodarījumā, ir smagi slima vai cietusi nelaimes gadījumā, vai arī kad persona ir mirusi un atbalsts tiek sniegts tās tuviniekiem, kā arī tad, ja personai ir nepieciešams saņemt pagaidu ceļošanas dokumentu (atgriešanās apliecību), BNN no ASV stāsta Latvijas vēstnieks ASV Māris Selga.
Selga stāsta, ka saistībā ar koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 izplatību ārvalstīs Latvijas konsulārais dienests saskārās ar jaunu izaicinājumu. Aizvien plašāk izplatoties Covid-19 vīrusam, Latvijā tika izsludināta ārkārtējā situācija un tika pieņemts lēmums par starptautiskās pasažieru satiksmes apturēšanu Latvijā. No tā brīža tika sākta Latvijas valstspiederīgo repatriācija. Latvijas vēstniecības ASV uzdevums bija palīdzēt Latvijas valstspiederīgajiem izceļot no Amerikas un atgriezties Latvijā.
Vēstniecība arī tagad turpina informēt par valstu noteiktajiem ieceļošanas ierobežojumi un epidemioloģiskās drošības noteikumiem, kas ieviesti praktiski visās pasaules valstīs. Sevišķi intensīvs darbs ir, sniedzot konsultācijas jautājumos par ceļošanu uz Latviju, BNN stāsta vēstniecībā.
Tāpat vēstnieks Selga norāda, ka pirms pandēmijas 2019.gadā palīdzība sniegta astoņām aizturētām vai apcietinātām personām, šogad – jau deviņām.
2019.gadā tika izsniegtas 37 atgriešanās apliecības gadījumos, kad ceļotāju dokumenti tika nozagti vai pazaudēti. 2020.gadā tika izsniegtas 29 atgriešanās apliecības, un šogad – 18. Pēdējos divus gadus atgriešanās apliecības tiek izsniegtas arī tādēļ, lai Latvijas valstspiederīgie var ieceļot Latvijā, ne tikai atgriezties Latvijā no ceļojuma. Tā kā pandēmijas dēļ Latvijas valstspiederīgajiem nav bijusi iespēja ieceļot Latvijā un mobilo pasu braucieni epidemioloģiskās situācijas dēļ arī netika organizēti, dokumentiem nereti ir beidzies derīguma termiņš un vēstniecība izsniedz pagaidu ceļošanas dokumentu. Tiem Latvijas valstspiederīgajiem, kuriem ir derīga ASV pase, tiek izsniegtas izziņas, kas apliecina, ka persona ir Latvijas valstspiederīgais un var ieceļot Latvijā, par izaicinājumiem, sākoties pandēmijai, BNN stāsta vēstnieks.
Visbiežāk Latvijas vēstniecībā ASV vēršas, lai reģistrētos Latvijas pilsonībā, aktualizētu ziņas Latvijas reģistros, kas saistītas ar izmaiņām, kas veiktas ASV institūcijās (laulības reģistrācija, dubultpilsonība, dzīvesvietas reģistrācija ASV u.c.) un atjaunotu Latvijas izsniegtos personu apliecinošos dokumentus (pases, eID). Piemēram, šogad jau 112 trimdinieki un 85 bērni ir reģistrēti Latvijas pilsonībā un izsniegti 494 personu apliecinoši dokumenti (pases, eID kartes).
«Ierobežojumi sociālo pakalpojumu pieejamībā potenciāli paaugstina cilvēktirdzniecības risku»
Sarunā ar vēstnieku ziņu portāls BNN pieskārās arī tādai starptautiskai problēmai kā cilvēku tirdzniecība. Vēstnieks atzīmē, ka pašlaik pastiprināta uzmanība tiek pievērsta tam, kādu ietekmi uz cilvēku tirdzniecības tendencēm un riskiem turpmākajos gados atstās Covid-19 pandēmija.
Krīze ir padarījusi un turpina padarīt ievainojamu lielāku sabiedrības daļu un riska faktorus – vēl nozīmīgākus. Ienākumu samazināšanās vai pat ienākumu zaudēšana, parādsaistības, mentālās veselības pasliktināšanās un ierobežojumi sociālo pakalpojumu pieejamībā potenciāli paaugstina cilvēktirdzniecības risku, stāsta vēstniecībā.
2020.gadā Latvijas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs, tajā skaitā Latvijas vēstniecībā ASV, nav identificēts neviens cilvēku tirdzniecības upuris. Vienlaikus 2020.gadā Latvijas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības ārvalstīs par iespējamiem cilvēku tirdzniecības upuriem Latvijas kompetentajām iestādēm ziņojušas piecos gadījumos. 2020.gadā Ārlietu ministrijas Konsulārais departaments sadarbībā ar Iekšlietu ministriju īstenoja sociālo kampaņu Cilvēku tirdzniecības upuris?. Kampaņā tika izveidoti trīs video klipi par fiktīvajām laulībām, darbaspēka ekspluatāciju un seksuālo ekspluatāciju.
Vēstniecībā uzsver, ka videoklipi paredzēti Latvijas valstspiederīgo un Latvijā esošo trešo valstu pilsoņu informēšanai par cilvēku tirdzniecības riskiem un palīdzības saņemšanas iespējām. Tāpat kampaņas laikā radiostacijā Star FM notika sarunas par cilvēku tirdzniecību un tās novēršanu ar Latvijas kompetento iestāžu un organizāciju pārstāvjiem.
Lai nepieļautu cilvēku tirdzniecības veicinošu bezdarbību, konsulārajām amatpersonām tika organizētas attālinātās mācības, kurās viens no tematiem bija konsulārās amatpersonu rīcība, saskaroties ar iespējamu cilvēku tirdzniecības upuri. Īpaša uzmanība mācībās tika pievērsta darbam ar īpaši aizsargājamu sabiedrības grupu – personām ar īpašām vajadzībām, tajā skaitā personām ar garīga rakstura traucējumiem, redzes un/vai dzirdes traucējumiem un personām ar apgrūtinātu pārvietošanos.
Selga uzsver, ka darbs vēstniecībā pandēmijas apstākļos ir izaicinājums tāpat kā jebkurā citā nozarē. Viens no sarežģītākajiem uzdevumiem ir rast efektīvu risinājumu darbam attālinātājā režīmā un spēt palīdzēt ikvienam palīdzības lūdzējam, kā arī turpināt attīstīt valstu savstarpējo sadarbību.
