Nevakcinētajām personām jānes finansiāla atbildība par to, ka apdraud citas personas, par rosinājumu no savas puses trešdien, 20.oktobrī, ReTV žurnālistus informēja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
«Es atbalstīšu aizvien stingrākus ierobežojumus tiem, kuri nebūs vakcinēti. Es esmu ierosinājis pienākumu, proti, nevakcinētām personām pašām segt ārstniecības izdevumus. Ir diskusijas virmojušas publiskā telpā, ka jāuzņemas finansiāla atbildība par savu ārstēšanu, ja nevakcinētie saslimst. Tāds lēmums vēl nav pieņemts. Bet sarunas «virmo». Un mums kā sabiedrībai jāuzdod jautājums: cik ilgi mēs kā vairākums varam atļauties būt gūstā mazākumam, kurā brīdī jāsāk prasīt lielāka atbildība no mazākuma. Es domāju, ka tas brīdis ir pienācis,» pauž valdības vadītājs.
Uz ReTV Ziņu precizējošo jautājumu, kādā statusā ir šī premjera rosinātā ideja, Kariņš atbildēja, ka tas ir sākums diskusijai, kas varētu būt ilgāka.
«Tas vēl nav dokuments, tā vēl ir diskusija. Kādā veidā varētu būt iespējams šādu atbildību prasīt. Tas ir gan politiskas dabas jautājums: vai vajag? Es domāju, ka vajadzētu. Ja piekristu [likumprojekta izstrādei], tas būs juridiskas dabas jautājums – kā un kurā veidā to varētu darīt. Mūsu un citu valstu juristi ir diezgan āķīgi un arī pretējos uzskatos.»
«Es ierosinu diskusiju, jo kaut kā šie jautājumi ir jāatbild. Tie ir arī ētiskas dabas jautājumi: vai kāds mani drīkst apdraudēt.»
«Fiziski nedrīkst; mēs esam iemācījušies jēdzienu «mobings» darbā vai skolā, tas ir atpazīts kā garīgs vai psihisks uzbrukums, kas ir problēma. Un šis ir vēl viens veids, kā prasīt atbildību no tā cilvēka, kurš pandēmijas laikā nepalīdz pasargāt savus līdzcilvēkus ar darbību, kas pašam jāveic,» komentē Kariņš.
Ministru prezidents sarunā ar ReTV Ziņām arī pauda kritiku par veselības ministra Daniela Pavļuta darbu, bet par to ReTV Ziņās jau šovakar 19.00 un 21.00.
Nav ētiski. Man ir visa veida (gan pārslimotā, gan vakcinētā) imunitāte, un es tiešām ilgojos sasniegt vakcinācijas aptveri 75% un vairāk, bet mēs nevaram liegt neatliekamo palīdzību cilvēkiem, kam tā nepieciešama viņu stulbuma dēļ. Vai mēs gribam, lai viņi apmirst mājās? Tad jau mums arī jāprasa maksāt par neatliekamo med.pal. motociklistiem, kas brauc ātrāk par atļauto ātrumu, darbiniekiem, kas nevīžības dēļ nav piestiprinājušies un nokrituši no jumta, diabētiķiem, kas ēd augsta glikēmiskā indeksa produktus un onkopacientiem, kas nav vingrojuši un ēduši daudz dārzeņus.