Somijai piederošās Ālandu salas jau simts gadus ir demilitarizētas pēc 1921.gada Ālandu Konvencijas, ar ko tika novērsta militāra konflikta izcelšanās starp Somiju un Zviedriju, vēsta Somijas sabiedriskais medijs YLE.
Latviešu makšķernieku iecienītais Ālandu salu arhipelāgs Baltijas jūras Botnijas līcī ir savdabīga teritorija. Autonoms statuss Somijas sastāvā, sava pašpārvaldes sistēma, zviedru valoda kā oficiālā valoda un militāro struktūru neesamība – šāda kārtība gleznainajās salās pastāvējusi jau simts gadus.
1921.gada 20.oktobrī tika parakstīta Nāciju līgas Ālandu Nenocietināšanas un neitralitātes konvencija. Tajā Somija uzņēmās saistības, kas novērsa militāra konflikta izcelšanos starp abām šobrīd saskanīgi līdzāspastāvošajām Ziemeļvalstīm.
Lasiet arī: Larss Vilks, Muhameda karikatūras autors, gājis bojā autokatastrofā
«Ālandu Konvencija ir stabilizējošs spēks, lai Ālandu salās būtu miers. Tā nav vēstures atlieka, bet dzīvs kopums un ļoti nepieciešama vienošanās Baltijas jūras reģionam,» par godu gadadienai uzrunā sacījis Somijas prezidents Sauli Nīniste (Sauli Niinistö). «Ar prieku atzīmēju, ka jautājums, kas savulaik varēja izraisīt konfliktu, ir veiksmīgi atrisināts veidā, kas ir labvēlīgs visiem,» tā Somijas prezidents, kurš sliktu laikapstākļu dēļ nevarēja apmeklēt trešdien, 20.oktobrī, notikušo gadadienas pasākumu, vēsta YLE.