Nomākts garastāvoklis, trūkst enerģijas, slikts miegs, taču ir arī vēlme nodarboties ar fiziskām aktivitātēm, bet nezini, ko varētu iesākt īpaši šajos apstākļos? Risinājumi ir vienmēr, un viens lielisks risinājums varētu būt nūjošana. Ak, cik daudz ieguvumu! BNN žurnāliste Gunta Kūla šajā nedēļā sarunājās ar treneri Katrīnu Gorbatenkovu, kura aizraujošā sarunā atklāj nūjošanas lielākos plusus, kā arī pastāsta par to, kā tad nūjošana kā oficiāls sporta veids ienāca Latvijā.
Nūjošanas sportam Latvijā Katrīna ir devusi zīmīgu artavu, jo ir viena no attīstītājām, kurai varam teikt paldies, ka šī nodarbe Latvijā kļuvusi tik populāra. Viņa jau 14 gadus ir labos draugos ar nūjošanas nūjām, taču sākums nemaz nav bijis viegls, lai arī, skatoties no malas, šķiet – tāda staigāšana vien ir…
Ja runājam par nūjošanas pirmsākumiem Latvijā, tad Latvijas Tautas sporta asociācija (sportsvisiem.lv) ir starptautiskās nūjošanas federācijas biedrs, un asociācijai ir deleģētas visas iespējas attīstīt nūjošanu Latvijā un pārstāvēt mūsu valsti ārzemēs.
Asociācija ir tā organizācija, kas ir atbildīga par dažādām sportiskajām aktivitātēm, tai skaitā arī sportu visiem. Tas ir viss, kas saistīts ar sportu visai tautai, – gan amatieri, gan esošie un bijušie profesionāļi dažādos sporta veidos.
Bet būtiski pieminēt 2005.gadu, kad Starptautiskā Nūjošanas federācija (International Nordic Walking Federation (INWA)) bija atbraukusi uz Eiropas Kompāniju sporta federācijā (EFCS) ģenerāl asamblēju, lai prezentētu nūjošanu kā sporta veidu.
Sākotnēji Latvija nūjošanas sportam nenoticēja
«Uzreiz jāsaka – mēs nenoticējām,» sarunā atzīstas Katrīna. «Taču pēc kāda laika tika aktualizēts jautājums par tautas atveseļošanās programmu, un atcerējāmies par nūjošanu. Tai laikā bija sadarbība ar IZM, un tika pieņemts lēmums, ka nūjošana tiks pārstāvēta arī Latvijā.»
2007.gada 16.novembrī Latvijā norisinājās Starptautiskajā Asociācijā Sports Visiem (TAFISA) forums un tajā laikā visiem Latvijas sporta darba vadītājiem tika prezentēta nūjošana Rīgas Kongresu namā un Kronvalda parkā ar visu praktisko daļu.
Tā kā asociācijas mērķis ir nodarboties arī ar tautas izglītošanu caur sportu, tad arī Latvija iestājās Starptautiskajā Nūjošanas federācijā, un mēs prezentējām nūjošanu visiem sporta darba vadītājiem no visas Latvijas.
2008.gada 11. janvārī LTSA kļuva par INWA biedru un jau pavasarī sākās pirmie semināri nūjošanā. Tika pieaicināti arī treneris no Somijas (no daudzajiem nūjošanas pirmatklājējiem līdz šim veiksmīgākie ir bijuši somi, kuriem ir sekmējusies ne vien izgudrošana, bet arī popularizēšana un inventāra ražošana), un treneris apmācīja pirmo grupu šeit – Latvijā.
Arī profesionāliem sportistiem sākotnēji nav gājis viegli, lai arī no malas raugoties, izskatās, ka nūjot ir pavisam vienkārši.
Arī es biju skeptiska
Katrīna jau izteicās, ka arī viņa nūjošanai sākotnēji nenoticēja, jautājām – kāpēc? «Tā kā reiz profesionāli nodarbojos ar futbolu, es daudz ceļoju. Biju redzējusi Skandināvu valstīs, ka cilvēki staigā ar nūjām, bet pirmās domas, kas nāca prātā, ieraugot cilvēkus nūjojam, bija – vai nu ir ļoti slidens, ka cilvēki nevar paiet, vai cilvēki ir nedaudz iereibuši, ka nūjas izmanto, lai meklētu līdzsvaru,» viņa smejas.
Savukārt par to, kāpēc prezentācijas laikā asociācija nenoticēja nūjošanai, Katrīna stāsta: «Toreiz domājām, nu nevar būt, ka tā nūjošana tik daudz ko dod. Nu nevar būt, ka ar divām nūjām var panākt tādu ķermeņa treniņu.»
Patiešām no malas izskatās, ka tas ir pavisam vienkārši. Tu vienkārši ej ar diviem kātiem. Vēl cilvēki domā, ka tas ir tikai pensionāriem, lai meklētu atbalstu un būtu vieglāk iet.
«Tā kā ir zinātniski pierādījumi, pētījumi, ka nūjošanas laikā tiek iedarbināti 600 muskuļi, pārbaudot arī pašiem praksē, mēs noticējām,» par nūjošanas vēsturi Latvijā stāsta Katrīna.
Nūjot ir jāiemācās
«Es būšu godīga, man sākotnēji ļoti nepatika šis sporta veids, es negribēju, man nesanāca. Mums katram ir izveidojusies sava gaita un es nevarēju pierast, ka nūjot ir jāiemācās. Man bija problēmas ar ķermeņa augšdaļu, man sāpēja pleci. Treneris mani mudināja turpināt, bet ar īsākām nūjām un es pārkāpu sev pāri neskaitāmas reizes, turpināju. Taču man nesanāca ne pēc viena, ne pēc diviem treniņiem, man pagāja aptuveni pusgads, līdz izpratu nūjošanas tehniku,» par savu pieredzi stāsta nūjošanas trenere.
Kā nūjošana kļuva populāra Latvijā?
Katrīna ilgi nemeklē pēc atbildes uz jautājumu, kā nūjošana kļuva populārā Latvijā. Viņa saka: «Nūjošanas popularitātē auga tamdēļ, ka asociācija pie tā smagi strādāja. Asociācijas treneri un instruktori septiņu gadu laikā (no 2007. līdz 2014.gadam) vidēji gadā novadīja apmērām 34 masu pasākumus, kuri bija bez maksas. Dažādās pašvaldībās, dažādās pilsētās. Mēs stāstījām, rādījām, ļāvām pamēģināt, vadījām treniņus. Mēs ieguldījām ļoti daudz. To darījām bez papildu atlīdzības un strādājām brīvdienās. Darbs turpinās arī šodien un vēl aizvien!»
Viena no motivācijām, kas varētu «aizķert» arī citus nūjotgribētājus, ir Katrīnas stāsts. Viņa kādu laiku dzīvoja Amerikā un pieņēmās svarā par 12 kilogramiem.
«Kad es atgriezos, svaru nevarēju dabūt nost ne ar ko – ne ar skriešanu, ne aerobiku, ne ar ko citu,» atmiņās dalās Katrīna.
Jā, lai gan aktīvākie nūjotāji ir tieši gados vecāki cilvēki, tas tomēr ir sports visiem. Lūdzām Katrīnu pastāstīt kādu iedvesmojošu stāstu, kas, iespējams, rosinās citus pamēģināt.
«Uzreiz man prātā nāk kāda jauna sieviete, kura strādāja par grāmatvedi lielā uzņēmumā. Viņai bija milzīga atbildība, jo strādāja ar finansēm. Viņa atnāca uz divām nodarbībām, tad pazuda, savu problēmu neizstāstīja. Apmēram pēc gada vai diviem šī pati sieviete mani uzmeklēja atkal un mēs atsākām trenēties. Viņa iesaistīja arī vīru šajā aktivitātē. Lielākā problēma bija pārslodze darbā, viņa pusgadu nebija normāli gulējusi, nervi bija tik sakāpināti, ka gluži vienkārši šī jaunā sieviete zaudēja miegu. Vīrs līdz tam nebija nodarbojies ar sportiskām aktivitātēm, bet, regulāri nūjojot, viņš sāka spēlēt basketbolu vai volejbolu (baidos samelot). Šai pašai sievietei, regulāri nūjojot, ir atgriezusies normāla dzīve. Viņai ir gan labs miegs, gan regulāri tiek pavadīts laiks kopā ar vīru, viņa ir darbā produktīva, un pats svarīgākais – viņa ir laimīga.»
Pensionāre, kura taisa gan pietupienus, gan pumpējas
Runājot par to, kāpēc tik populāra šī nodarbe kļuvusi tieši senioru vidū, tad šī aktivitāte ir atbrīvojusi daļu cilvēku no vientulības sajūtas, tāpat atrisinājusi veselības problēmas un aptaukošanos, sakārtojies arī spiediens, kas vairumam senioru, kļūstot vecākiem, ir problēma.
«Man ir nūjotāja, kura kļuvusi jau arī par draudzeni, gados vecāka kundze, kura gāja nūjot pat trīs reizes dienā. Arī viņai sākumā nekas nepatika, bet nu jau viņa treniņa laikā veic apmēram 100 tricepsa vingrinājumus, viņa arī pumpējas un taisa pietupienus,» pastāsta Katrīna.
Par iespējām izmēģināt nūjošanu un atlikušo interviju lasiet portālā rītakafija.lv.
