Skotijā noslēgusies ANO Klimata pārmaiņu konference. Ap 200 pasaules valstis tajā deklarējušas dažādus praktiskus mērķus, kā tās apņemas samazināt savu siltumnīcefekta gāzu piesārņojuma apjomu. Zinātnieku vērtējumā šie mērķi ir liels solis uz priekšu, taču ar šo mērķu īstenošanu nepietiks, lai nepieļautu pasaules klimata sasilšanu virs 1,5 grādiem pēc Celsija, mērot no pirmsrūpnieciskā laikmeta vidējās gaisa temperatūras, vēsta BBC.
COP26 jeb oficiālajā nosaukumā ANO Klimata pārmaiņu konference 2021 Skotijas pilsētā Glāzgovā notika no 31.oktobra līdz 12.novembrim. Daudzas valstis tajā paziņoja par konkrētiem soļiem, ko tās apņemas spert, lai nepieļautu, ka pasaules klimata vidējās gaisa temperatūras kāpums pārsniedz 1,5 grādus pēc Celsija, mērot no planētas vidējās temperatūras pirmsrūpnieciskajā periodā.
Tomēr lielāko piesārņotāju, piemēram, Indijas un Ķīnas solījumi samazināt savu siltumnīcefekta gāzu izmešu apjomu, lai attiecīgi 2060. un 2070.gadā tās kļūtu klimatneitrālas, rada situāciju, ka klimata zinātnieku prasīto mērķi neizdosies sasniegt.
Lasiet arī: Polija un 40 citas valstis apņemas atteikties no oglēm enerģijas ražošanā
Konferences noslēgumā sevišķu vilšanos sagādāja Ķīnas un Indijas atteikšanās pievienoties COP26 deklarācijai, kur bija solīts pilnībā atteikties no akmeņoglēm enerģētikā. Šis ir energoresurss, kura dedzināšana rada vislielāko klimata piesārņojumu. Abu Āzijas lielvalstu nostāja panāca to, ka deklarāciju valstis pieņēmušas ar solījumu samazināt akmeņogļu izmantošanu.
Runājot konkrētos skaitļos, raidorganizācija BBC citē Enerģētikas pārejas komisijas aplēsi:
– bez COP26 laikā doto solījumu sasniegšanas 2030.gadā siltumnīcefekta gāzu apjoms sasniegtu 52,4 gigatonnas;
– ar COP26 laikā doto solījumu īstenošanu 2030.gadā siltumnīcefekta gāzu apjoms sasniegs 41,9 gigatonnas;
– taču pieļaujamais apjoms 2030.gadā būs 26,6 gigatonnas siltimnīcefekta gāzu izmešu.
Konferences patrons Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons (Boris Johnson) sacījis, ka COP26 iznākums vērtējams ar atzīmi «vairāk nekā seši no desmit», tomēr atzinis, ka «prieku par panākto aizēno vilšanās».
«Mēs varam lobēt, mēs varam pierunāt ar glaimiem, mēs varam mudināt, bet mēs nevaram piespiest suverēnas valstis darīt to, ko tās nevēlas darīt. (..) Beigu beigās tas ir viņu lēmums, ko pieņemt, un viņām tas ir jāizpilda,» sacījis Lielbritānijas valdības galva, vēsta The Guardian.