Šobrīd sabiedriskie mediji nepietiekami izmanto iespēju redakcionālā līmenī sarunāties ar sabiedrību, šādu viedokli otrdienas, 30.novembra, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisijas sēdē pauda Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) loceklis Jānis Eglītis.
Eglītis piebilda, ka nedomā, ka redakcijām būtu jāreaģē uz visu, kas parādās Twitter, tomēr sarunai par redakcionālām izvēlēm esot jābūt aktīvākai. Viņaprāt, šī situācija uzlabosies, kad tiks apstiprināts ombuds un sabiedrisko mediju galvenie redaktori.
30.novembrī Saeimas apakškomisijā deputāti uzklausīja SEPLP ziņojumu par pirmajās 100 dienās paveikto un padomei uzdotajiem uzdevumiem. Padomes priekšsēdētājs Jānis Siksnis stāstīja, ka SEPLP vadībā norit darbs trīs darba grupās – viena komanda strādā pie vienotā medija pārvaldības, otra – pie satura attīstības, bet trešajā norit darbs pie infrastruktūras nodrošinājuma. Darba grupas ir saistības ar vienotā sabiedriskā medija koncepcijas izstrādi, kuru SEPLP iesniegs Saeimā februārī.
Siksnis norādīja, ka apvienošanas gaitā ir jāsaglabā satura daudzveidība, vienlaikus palielinot radio, televīzijas un interneta horizontālo sadarbību.
Jāveido jaunu struktūru, kopīgi veidota multimediālā satura attīstībai, teica SEPLP vadītājs, piebilstos, ka jānodrošina arī atbalsta funkciju sinerģiju un jādefinē attīstībai papildu nepieciešamo. Pēc viņa teiktā, vien no svarīgākajiem pamatprincipiem nosaka, ka stabils vienotais medijs ir iespējams tikai ar atbilstošu, neatkarīgu finansējuma sistēmu.
No tā arī izriet otrs SEPLP uzdevums – izstrādāt koncepciju par sabiedrisko mediju finansēšanas modeli. Darba grupa pie tā jau strādājot, piemēram, tiek analizēta citu Eiropas valstu pieredze un izvērtēti Latvijā jau esošie finansēšanas modeļi. Gaidāms, ka darba grupa piedāvās alternatīvas, kā sasniegt likumā definēto mērķi par sabiedrisko mediju finansēšanu.
Siksnis piebilda, ka no darba grupas nenāks pārsteidzīgi piedāvājumi.
Viņaprāt, rūpīgi analizējams ir Lietuvas modelis, kurā sabiedriskos medijus finansē no ikgadēji valsts budžeta dotācijās piesaistītajiem ienākumiem no iedzīvotāju ienākumu nodokļa.
Tur tiek iezīmēta konkrēta daļa, ko novirzīt sabiedriskajiem medijiem, tā ļaujot medijiem laikus prognozēt budžetu vismaz tuvākajai nākotnei. Siksnis teica, ka Lietuvas sabiedriskie mediji dažu gadu laikā no viszemāk finansētajiem Baltijā ir kļuvuši par labāk finansētajiem.
Opozīcijas deputāts Boriss Cilevičs (S) atgādināja, ka jau otro reizi klausās šo SEPLP ziņojumu, jo pirms nedēļas padome piedalījās parlamenta Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā. Cilevičs vaicāja, kā var sabiedriskajos medijos panākt daudzveidību, par kuru pēdējā laikā ir bijušas daudz asas diskusijas, uz ko SEPLP padomes locekļi atbildēja, ka tie jau tagad esot daudzveidīgi.
Eglītis klāstīja, ka Latvijā sabiedriskajiem medijiem faktiski ir četri ziņu dienesti. «Mēs katrs varam paust savu viedokli par to, ir vai nav pareizi, bet viedokļu daudzveidība sabiedriskajos medijos ir pārstāvēta augstā līmenī, kaut vai salīdzinot ar kaimiņvalstīm,» izteicās SEPLP loceklis. Viņaprāt, galvenais redaktors un ombuds radīs sistēmu, kurā mediju saruna ar sabiedrību kļūs kvalitatīvāka.
Siksnis norādīja, ka galvenajiem redaktoriem publiski jāskaidro par redakcionālajām izvēlēm, savukārt padomes locekle Sanita Upleja-Jegermane piebilda, ka jau šobrīd ir brīvības un ētikas kodekss, kurā noteikts, kā žurnālistiem jāatspoguļo politiski notikumi. Ja kādam ir bažas, SEPLP locekle mudināja vērsties komisijā ar sūdzību.
Vienlaikus viņa pauda viedokli, ka galvenais redaktors jau sen bijis vajadzīgs un tas arī esot iztrūkstošais posms.
Apakškomisijas vadītāja Vita Anda Tērauda (AP) vaicāja, vai padome plāno mērīt to, vai sabiedriskajos medijos ir atspoguļota sabiedrības daudzveidība, uz ko Eglītis atbildēja apstiprinoši. Viņš stāstīja, ka šogad SEPLP un Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei galvenā prioritāte bijusi satura vadības sistēmas izveide sabiedriskajos medijos.
Viņš cer, ka nākamgad būs iespējams uzskaitīt, kādu saturu raidījumu iekšienē veido, piemēram, cik bieži tiek publicēts saturs par finanšu pratību, reģionāliem jautājumiem, personām ar invaliditāti un citiem tematiem. Viņš teica, ka līdz šim tas ir izpalicis, jo sižeti tika veidoti žanra griezumā. Pateicoties šai sistēmai, būs skaidrība, kādās proporcijās top sižeti.
Komentējot opozīcijas aktivitāšu atspoguļojumu sabiedriskajos medijos, Eglītis stāstīja, ka ir jautājums, vai jānosaka kvotas, cik daudz diskusiju raidījumos piedalās opozīcija un pie varas esošie. SEPLP loceklis pauda šaubas, vai to vajag, sakot, ka šo jākomentē Latvijas Radio un Latvijas Televīzijai. «Ja ir raidījums par politiskām tēmām, tad ir svarīgi, lai parādās arī opozīcijas viedoklis, bet, ja raidījumā par sasāpējušām tēmām tiek aicināts ministrs, vai tur būtu jākabina klāt opozīcija, ir diskutējams jautājums,» sacīja Eglītis.
Deputāte Dagmāra Beitnere-Le Galla (JKP) apakškomisijas sēdē izteicās, ka viņa ar Polijas vēstnieci Latvijā ir apspriedusi jautājumu par sabiedriskajiem medijiem, un poļi labprāt piedāvātu iekļaut vairākas programmas mūsu translēšanas tīklos. Viņa teica, ka Latvijā ir arī citas minoritātes, ne tikai krievu valodā runājošie, tāpēc politiķe lūdza SEPLP «līdzdalību un garantiju», piebilstot, ka Latgalē esot spēcīga poļu kopiena.
Viņasprāt, poļu kanālu iekļaušana Latvijas sabiedriskajos medijos būtu ļoti nozīmīgs solis, īpaši šobrīd, ņemot vērā situāciju Polijā.
Deputāte teica, ka tas esot mūsu drošības jautājums, piebilstot, ka «pirms kritizējam Poliju, mums viņi jāsaprot».
Tāpat Beitnere–Le Galla no SEPLP sagaida viedokļrakstus par padomes virsuzdevumiem un pamatpozīciju. Pēc viņas domām, tā ir padomes politiskā atbildība, jo SEPLP locekļus ievēlēja parlamentārieši, kuriem dots tautas mandāts. Deputāte arī minēja, ka tas nepieciešams, lai «žurnālisti neiedomājas, ka viņi ir tautas ievēlēti». No politiķes teiktā izriet, ka SEPLP jāsadarbojas un intelektuāli jāizglīto žurnālisti, sakot, ka padome pilda valstisku uzdevumu un nes valsts vēstījumu.
«Deputātus kritizē un mēs pieņemam kritiku. Arī jums jāpieņem kritika,» teica deputāte, norādot – ja SEPLP locekļi to uztver kā iebaidīšanu, tad viņiem nepieciešams «politisks briedums», lai kļūtu par SEPLP. «Jūs neesat vairs tikai žurnālisti, jūs pārstāvat valstisku pozīciju,» piebilda politiķe.
Vienlaikus viņa teica, ka gribētu, lai SEPLP rūpīgāk izturas pret piešķirto finansējumu.
Siksnis atbildēja, ka Latvijas Radio 4 gadu desmitiem tiek veidoti raidījumi deviņās mazākumtautību valodās, kas aizvien skan.
Tāpat viņš minēja, ka spiediens un mēģinājumi ietekmēt lēmumus ir daļa no plašākas diskusijas, kas līdz šim iztrūkusi. Savukārt atbildot par piešķirto finansējumu, SEPLP priekšsēdētājs teica, ka padome savām vajadzībām iztērējusi vien nelielu daļu no piešķirtās summas un viņš noraidīja jebkādas bažas, ka nauda būtu izlietota nerūpīgi.
Diskusijā iesaistījās arī Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš, kurš vaicāja, vai tā ir taisnība, ka SEPLP ir algojusi sabiedrisko attiecību kompāniju Deep White, uz ko Siksnis atbildēja apstiprinoši. Kaimiņš vaicāja, vai padome var nosūtīt komisijai oficiālu tāmi vai līgumu līdz 3.decembrim, kam Siksnis piekrita.
Siksnis norādīja, ka visus padomes tēriņus izvērtēs Valsts kontrole.
Vienlaikus viņš minēja – ja no deputātu puses ir vēlme pēc labākas sadarbības un ātriem rezultātiem, tad informācijas pieprasīšana par katru pakalpojumu to neveicinās.