Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) «pa sētas durvīm» gribējusi pieņemt diezgan fundamentālas izmaiņas izglītības sistēmā — liegt tālmācību 1.–6.klašu skolēniem. Priekšlikums bijis «tīri tehnisks», taču tas stipri ietekmētu daudzu ģimeņu dzīvi. Pēdējā brīdi gan priekšlikumu izdevies apturēt, tomēr tas nodots pārskatīšanai. Ko par šo visu saka vecāki, direktori un atbildīgā ministrija?
Nav nekāds jaunums, ka skolēniem attālinātās mācības nav nākušas par labu — stipri cieš gan viņu psihoemocionālā veselība, gan krītas iegūto zināšanu līmenis.
Taču jāņem vērā, ka tie divi dažādi jēdzieni: tālmācība un attālinātās mācības.
«Mācīšanās attālināti no klātienes mācīšanās atšķiras tikai ar to, ka skolēni nesēž klasē, bet mācību darbs ikdienā noris ar moderno tehnoloģiju starpniecību. Savukārt tālmācība ir izglītības ieguve neklātienē un pilnībā balstās uz pašvadītas mācīšanās principiem, kad skolēns pats plāno savu mācību satura apguves ātrumu, kā arī to, kuram mācību priekšmetam pievērsīsies konkrētajā dienā,» skaidro Izglītības kvalitātes valsts dienesta vadītāja Inita Juhņēviča.
Uz šo skaidrojumu arī Saeimas komisijas sēdē, kurā sprieda par tālmācības liegšanu jaunākajām klasēm, uzsvaru lika skolu, piemēram, Rīgas Komercskolas un Rīgas Tālmācības vidusskolas, direktori, kuriem jau ir gadiem ilga pieredze tālmācības nodrošināšanā.
Skolu pārstāvji deputātiem skaidroja, ka attālinātās mācības bija piespiedu pasākums kovida izraisītās krīzes ietekmē – pēkšņi absolūti negatavām skolām un skolotājiem bija jāvada mācību process pilnīgi citā formātā, nekā ierasts.
Savukārt tālmācību īsteno skolas, kuras tam ir gatavojušās, apmācot pedagogus un iegādājoties speciālu aprīkojumu.
Tālmācības programmas Latvijā nav nekāds jaunums un tās ir pierādījušas sevi ar rezultātiem (diagnosticējošo darbu rezultāti ir līdzvērtīgi klātienes skolēnu rezultātiem). Tāpēc tālmācība tiek akceptēta kā viena no izglītības ieguves formām.
BNN arī vaicāja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) viedokli par plānotajām izmaiņām.
IZM, pamatojot grozījumu virzību, nepieciešamību, raksta: «Tālmācība ir piemērota bērniem un jauniešiem, kuriem jau ir attīstītas pašvadītas mācīšanās un digitālās prasmes. Tālmācība ir apzināts un pārdomāts lēmums, ko nereti izvēlas gadījumos, kad, piemēram, bērns vai jaunietis aktīvi sporto un nevar savienot treniņus un klātienes skolu, vai ir izteikts intraverts un nespēj koncentrēties lielākā grupā.»
«Izvērtējot katras no izglītības ieguves formām sniegtās iespējas nodrošināt kvalitatīvas un iekļaujošas izglītības konceptu, ir secināms, ka nav iespējams pilnvērtīgi un kvalitatīvi nodrošināt obligātā izglītības satura apguvi, kā arī pamatizglītības valsts standartā noteikto mērķi un uzdevumus, mācoties neklātienē vai tālmācībā posmā no 1. līdz 6. klasei. Šajā posmā bērniem ir nepieciešama pedagoga tiešā līdzdalība un vadība. Kvalitatīvs process tālmācībā nav iedomājams, ja bērns nav pietiekami patstāvīgs.»
«Un vēl ir svarīgi atcerēties, ka mazākajās klasēs skola nozīmē ne tikai izglītības ieguvi, bet arī socializēšanās pamatus. Tā iztrūkums var radīt riskus sociālajā aspektā nākotnē – attiecību veidošanā un komunikācijas prasmju jomā,» pauž IZM.
Par izglītību Latvijā atbildīgie min diezgan skarbus argumentus tam, kādēļ jaunākajiem bērniem nevajadzētu ļaut iegūt zināšanas tālmācībā, taču gan direktoriem, gan vecākiem, kuriem ir tieša saskare ar tālmācību ikdienā, ir cits skatījums par skolēnu vajadzībām un skolu spējām tās apmierināt.
Runājot par vienu no galvenajiem tālmācības mīnusiem – socializēšanos –, privātās izglītības iestādes Universum direktors Andis Apsītis uzsver, ka viņa vadītā skola spēj nodrošināt gan labu izglītības kvalitāti, gan kompensēt šādus tālmācības mīnusus.
Lasiet arī: BNN PĒTA | Bērnus varēs mācīt mājās, taču par to būs jāpiemaksā. Pēkšņais valdības lēmums
Direktors Apsītis arī skaidro, ka nav korekti likt blakus tālmācību un attālinātās mācības, jo «nevar salīdzināt piespiedu formu, kas ir līdzīga tālmācībai, jo tā tika ieviesta negatavās skolās, negataviem skolotājiem un vēl piespiedu kārtā ģimenēm».
Par pašu grozījumu noraidīšanas procesu skolas direktors stāsta, ka pēc tam, kad «tehniskais grozījums» pamanīts, sācies aktīvs skaidrošanas un izglītošanas darbs ar Saeimas komisijas deputātiem, kas rezultējies ar to, ka politiķi guvuši skaidrāku redzējumu par tālmācības un attālināto mācību atšķirībām, pēc kā arī grozījumi tika noraidīti.
«Labi, ka pamanījām [šo priekšlikumu] un sākām reaģēt. Ja mēs to nokavētu, tā būtu ļoti bēdīga vēsts diasporas, mazākumtautības, ceļotāju, uzņēmēju ģimenēm,» norāda direktors.
Jā, ir ģimenes, kurām šāda izglītības iespēja ir izšķiroši svarīga, tāpēc BNN vaicāja arī vecākiem viņu skatījumu par tālmācību.
Rīgas Komercskolas vecāku padomes priekšsēdētāja Inese Mekše, kura Saeimas komisijā pārstāvēja vecāku viedokli pastāstīja, ka viņas pašas ģimene darba dēļ daudz ceļo, tāpēc vieglāk bērniem mācīties tālmācībā. «Mēs kā uzņēmēji daudz ceļojām un bieži vien ņēmām bērnus līdzi, jo uzskatījām, ka šis ir labākais veids, kā iedot bērniem pieredzi, lai viņi vēlāk dzīvē var izvēlēties, ko darīt. Ejot parastajā skolā, mēs izsmēlām limitu, cik daudz drīkst kavēt skolu «ģimenes apstākļu dēļ». Kad radās iespēja mācīties tālmācībā, to arī izmantojām.»
Mekše parakstījusi vēstuli, ko vairāki Rīgas Komercskolas vecāki sagatavojuši izglītības un zinātnes ministrei Anitai Muižniecei. Vēstulē norādīts, ka grozījumu pamatojuma 1.punktā uzrādīti izglītības kvalitātes rādītāji, kuri attiecas tikai un vienīgi uz klātienes skolās īstenotajām attālinātajām mācībām pēdējo gadu laikā Covid-19 pandēmijas dēļ, norādot, ka attālināto mācību rezultāti 2020./2021.mācību gadā liecina par to, ka 1. līdz 6.klašu izglītojamie attālinātajās mācības nav apguvuši līdz pat 50% no izglītības satura, salīdzinot ar satura apguves iespējām klātienes mācībās.
«Šādu datu iekļaušana tālmācības kā mācību formas slēgšanas pamatošanai liecina vai nu par Izglītības likuma 1.pantā skaidroto mācību formu nepārzināšanu, vai par rupju manipulāciju ar datiem,» teikts vēstulē ministrei.
Vecāki arī akcentē, ka viņi ir apzināti izvēlējušies tālmācības izglītības programmu kā piemērotāko sava bērna spējām, vajadzībām un veselības stāvoklim. «Kopā ar skolas administrāciju un pedagogiem esam izvērtējuši šīs izglītības formas piemērotību saviem bērniem, un šādu lēmumu esam pieņēmuši kā ilgtermiņa risinājumu, lai nodrošinātu saviem bērniem tiesības uz pilnvērtīgiem dzīves apstākļiem.»
Mekše stāsta, ka sākumā bija šoks, jo informācija nāca nevis no atbildīgajām iestādēm, bet to atklāja kāds no vecākiem.
«Visi nācām kopā platformā Zoom un apkopojām idejas. Vecāku vidū ir arī juristi, kuri pastāstīja no likumiskās puses, ko varam darīt. Rezumējām arī vecāku viedokli, kādēļ viņi ir izvēlējušies tieši šādu mācību veidu saviem bērniem. Saliekot kopā gan likumisko pamatojumu, gan vecāku skatījumu, gan mācību rezultātu apskatu, tapa vēstule deputātiem un ministres kundzei. Nosūtījām to un cerējām uz brīnumu.»
Viņa stāsta, ka vecāku iemesli sūtīt jau tik mazus bērnus tālmācībā ir ļoti dažādi. Daļa ir ļoti talantīgi, piemēram, sportā. To ir grūti attīstīt, ejot ikdienā uz parasto skolu. Vēl daļa ir bērni ar īpašām vajadzībām, kuru vecāki grib, lai bērns iegūst normālu izglītību un vēlāk spēj iekļauties sabiedrībā. Skolā arī mācās bērni, kuri kopā ar ģimeni dzīvo ārpus Latvijas, taču kaut kādu iemeslu dēļ grib iegūt Latvijas izglītību.
Šādiem vecākiem nebūtu reālu alternatīvu, ja tiktu likvidētas tālmācības 1.–6.klasei. «Kā liecina mūsu aptaujas, šajā vecumposmā 50% no mūsu skolēniem izvēlas tālmācību, jo parastajā skolā piedzīvojuši mobingu — fizisku, psiholoģisku vardarbību — gan no klasesbiedriem, gan skolotājiem,» atzīmē tālmācības skolas vecāku pārstāve.
«Vēl ir tie vecāki, kuri redz šo kā nākotnes izglītību, kā labāko iespēju bērnam. Piemēram, tie, kuri dzīvo kaut kur tālu laukos.»
Mekše norāda, ka Rīgas Komercskola jau septiņus gadus strādā ar akreditētu tālmācības programmu no 1.klases.
«Cik saprotu, pirmajā lasījumā bija runa par attālinātām mācībām.»
«Loģiski, ka attālinātās mācības nenoritēja normālā formā – gan bērni, gan vecāki bija pārmocījušies.»
«Zinot no kaimiņu bērniem, pagājušais gads bija briesmīgs. Citi vecāki teica – jūs gan laimīgie, jums jau visa sistēma skaidra, nekāda stresa nav.»
«Deputāti bija ļoti sašutuši, kāpēc viņiem nebija iedota patiesa informācija par to, kas ir attālinātās mācības un kas ir tālmācība,» par Saeimas komisijas sēdes norisi, kurā bija runa par attālināto mācību 1.–6.klasēm aizliegumu.
«Šobrīd mēs kā vecāki vēl gaidām oficiālu ministres atbildi uz mūsu vēstuli,» norāda Mekše.
Viens no komisijas locekļiem Raivis Dzintars (NA) pēc direktoru viedokļu uzklausīšanas komisijas sēdē sacīja, ka 95% argumentu ir pret grozījumiem un ministrijas pamatojums nav īsti skaidrs.
Pati ministrija atzīmē, ka «darbs pie grozījumiem ir jāturpina».
BNN uzsver, ka vairums komisijas deputātu nobalsoja «pret», tādēļ šobrīd priekšlikums ir apturēts. Tas nosūtīts atpakaļ IZM, lai tā to pārskata, pārstrādā formulējumus un iedziļinās niansēs.
