Daudzi uzņemam informāciju ziņu portālos un sociālajos medijos. Cik daudziem ienāk prātā to pārbaudīt? Vidēji ES to dara 23% iedzīvotāju, bet vismazāk – Lietuvā, proti, 11%, liecina ES statistikas aģentūras apkopotie pētījuma rezultāti.
2021.gadā bloka 27 dalībvalstīs veikta aptauja par iedzīvotāju medijpratību vecumā no 16 līdz 74 gadiem. Cilvēkiem vaicāts, vai, pēdējos trīs mēnešos viņi ziņu portālos vai sociālajos medijos saskārušies ar nepatiesu vai apšaubāmu informāciju. Apstiprinoši atbildējuši 47% no visiem aptaujātajiem.
Lasiet arī: No kā Baltijas pensionāriem visgrūtāk atteikties?
Uz jautājumu, vai pēdējos trīs mēnešos pēc kādas informācijas saņemšanas aptaujātie ir meklējuši citos avotos, lai pārbaudītu tās patiesumu, apstiprinoši atbildējuši 23% uzrunāto ES iedzīvotāju.
Vismazākā vēlme noskaidrot internetā uzzinātās informācijas patiesumu bijusi Lietuvā, kur ieskatīšanos citos avotos apliecinājuši 11% respondentu. Vēl vāju rezultātus informācijas patiesuma noskaidrošanā jeb medijpratībā uzrādījuši aptaujātie Rumānijā (12%), Polijā (16%) un Bulgārijā (16%).
Diezgan krasa atšķirība parādās starp Latviju, kur informāciju pārbaudījuši 19% un Igauniju ar 25%. Vislabākais medijpratības rādītājs un augstākā vēlme pārbaudīt internetā iegūtu informāciju bijusi Nīderlandē (45%), Luksemburgā (41%) un Īrijā (39%), vēsta Eurostat.