Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius) speciāli BNN
2022.gads ir tīģera gads. Šie džungļu plēsoņas ātri ķeras pie lietas. Tie var ļauties garastāvokļa kaprīzēm, bet ir arī rotaļīgi, kad vēders pilns. Vai mums jābūt gataviem krasām esošās situācijas pārmaiņām? Kas visvairāk palicis atmiņā no 2021.gada? Ziņu portāls BNN pārrunāja šīs tēmas ar dažādiem lietuviešu politiķiem un vietējo un ārvalstu norišu analītiķiem.
Seima deputāts Mindaugs Skritulsks (Mindaugas Skritulskas), kurš pārstāv Tēvzemes savienību–Lietuvas Kristīgos demokrātus, vērtēja, ka pērnais gads bijis zīmīgs ar divām dižķibelēm: migrācijas krīzi uz Lietuvas robežas ar Baltkrieviju un nepiekāpīgo kovida slimību.
«Gada beigās mēs piedzīvojām lielu konservatīvi liberālās Lietuvas valdības satricinājumu (..). Taivānas pārstāvniecības atvēršana Viļņā ir saniknojusi Ķīnu, kas šobrīd atriebjas un bremzē tirdzniecību. Tā rezultātā mēs redzam dažas ģeopolitiskas sekas,» likumdevējs sacīja sarunā ar ziņu portālu BNN.
Par saspringtu viņš sauc arī situāciju uz Krievijas un Ukrainas robežas. Lūgts prognozēt, ko gaidīt no 2022.gada, piejūras kūrortpilsētā Palangā dzīvojošais deputāts sacīja, ka cer, ka jaunais gads aizritēs labi.
«Lai gan gadu mijā situācija kopumā izskatās diezgan drūma, mana intuīcija teic, ka mēs sanāksim kopā un neļausim kairinošiem elementiem nodarīt kaitējumu mūsu dzīvē, lai kur arī mēs atrastos,» tā Skritulsks.
Jautāts, vai tīģeris 2022.gadā nesaraus kādu gabalos, lietuviešu likumdevējs pasmaidīja: «Es tā nedomāju. Taču mēs noteikti daudz dzirdēsim rūkšanu. Tīģeri taču var arī murrāt, vai ne?»
Politologs saskata pseidokrīzi
Laurs Bielins (Lauras Bielinis), politikas zinātnes profesors Vītauta Lielā Universitātē, norādīja līdzīgi, ka atmiņā paliekošākie mirkļi no 2021.gada bijuši tādi neseni notikumi kā valdības problēmas saistībā ar Baltkrieviju, kas pamudināja savu demisiju piedāvāt ārlietu ministram Gabrielim Landsberģim (Gabrielius Landsbergis) un satiksmes ministram Marium Skodim (Marius Skuodis). Abi politiķi gan palika amatā, jo premjerministre Ingrīda Šimonīte (Ingrida Šimonytė) atteicās pieņemt atkāpšanās, nevēloties riskēt ar valdības stabilitāti.
«Bija dramatiski notikumi, tomēr iznākums bija paredzams. Valdība skaidri parādīja, ka tai trūkst labas savstarpējas saziņas, arī starp valdības locekļiem,» sarunā ar BNN sacīja universitātes profesors.
Bielins uzskata, ka šopavasar iekšpolitikā būtiskākā būs jaunās, daudz apspriestās politiskās partijas Lietuvai parādīšanās. To veido iepriekšējais Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis (Saulius Skvernelis).
«Pirms pašvaldību vēlēšanām [2023.gadā] tā turpinās rādīt muskuļus. Tas ir neizbēgami – situācija prasa darbību un rīcību. Viņi tagad darbojas šajā vilnī,» akcentēja Bielins.
Runājot par ārlietām, viņš prognozēja, ka turpinās aug saspīlējums uz Krievijas un Ukrainas robežas.
«Ja saasinājums pāries nopietnākā konfliktā, karā, tad, manuprāt, tas notiks vietējā mērogā, proti, [Ukrainai daļēji atņemtajā] Doņeckas apgabalā. Es tomēr liktu lielu jautājuma zīmi par kara iespējamību. Ja tas izcelies, ilgtermiņā no tā neviens negūs stratēģisku labu. Abas valstis, iespējams, no tā gūtu labumu īstermiņā, jo tas palīdzētu saliedēt sabiedrību,» sprieda analītiķis. Bieliņa vērtējumā nav vērts pievērst uzmanību 2022.gada tīģera horoskopa zīmei, jo profesors «netic ne pasakām, ne horoskopiem».
Laset arī: Lietuvas prezidents pateicas par solidaritāti, 2022.gadā iedrošina uz cēliem mērķiem
Bijušais drošības dienesta vadītājs izceļ migrācijas krīzi
Ģedimins Grina (Gediminas Grina) ir bijušais Lietuvas Valsts drošības departamenta vadītājs. Sarunā ar BNN viņš no pagājušā gada notikumiem īpaši izcēla migrācijas krīzi.
«Mēs redzam, ka ar to ilgstoši saskārās ne tikai Lietuva, bet arī mūsu kaimiņi, Latvija un Polija. Un krīze joprojām nav beigusies,» tā Grina.
Starptautiskajā arēnā visu 2021.gadu Krievija kašķējusies ar Eiropu, atzīmēja bijušais drošībnieks.
«Tā tas ir bijis pēdējos pāris simtus gadu, un 2021.gads nebija izņēmums. Krievijas būtība nav prezidents [Vladimirs] Putins, bet gan impēriskā mentalitāte, kāda tai joprojām ir,» savos vērojumos dalījās Grina.
Pēc drošības jomas speciālista domām, ir satraucoši, ka, mainoties paaudzēm, Lietuvā pie varas nāk jaunieši, kuriem, viņaprāt, ir diezgan šaurs skatījums uz dzīvi un pasauli.
«Ar cieņu pret visiem es, atklāti sakot, uztraucos par tiem jaunajiem liberāļiem un ļoti kreisi noskaņotiem cilvēkiem, kuri ir ļoti aizrautīgi, atbalstoši, bet, šķiet, izdarīt pareizus spriedumus attiecībā uz vērtībām viņiem neizdodas pārāk labi,» uzsvēra Grina.
Vēsturiski izaicinošs gads
Atgriežoties pie likumdevēju redzējuma, zīmīgs ir Seima deputāta Mindauga Puidoka (Mindaugas Puidokas) teiktais. Atbildot uz portāla BNN uzdotiem jautājumiem, deputāts, kurš darbojas Seima opozīcijā kā Darba partijas pārstāvis, vērtēja, ka 2021.gads bijis viens no vissarežģītākajiem un skarbākajiem kopš neatkarības atjaunošanas 1990.gadā.
«Satraucoši, ka mēs esam pieredzējuši lielu kaitējumu mūsu demokrātijai, kas tika izcīnīta smagā cīņā. Pārmērīgas [kovida] vakcinācijas politika ir sašķēlusi mūsu sabiedrību, izplatot naidīgumu un neuzticēšanos. Lai to sadziedētu, paies gadi,» norādīja likumdevējs.
Puidoks vērtēja, ka Lietuvas nacionālais kovida sertifikāts, iespēju pase, ir cietis neveiksmi, jo valstī bijusi pārsteidzoši augsta mirstība. «Šajā ziņā esam augšgalā. Precīzi starp trim vadošajām ES valstīm. Ļoti skumji,» sacīja parlamentārietis.
Attiecībā uz Lietuvas valdības darbību viņš kritizēja tās kareivīgo nostāju pret Baltkrieviju un Ķīnu.
«Zaudējumi, ko mums radīs saspringtās attiecības, būs mērāmi simtos miljonu eiro… Īpaši 2022. gada pirmajā pusē izjutīsim sāpināto attiecību [ietekmes] smagumu,» paredzēja Puidoks.
Deputāts 2022.gadā prognozē militāru sadursmi uz Krievijas-Ukrainas robežas. «Tieši pēc Ziemas Olimpiskajām spēlēm Pekinā,» paredzējumu konkretizēja deputāts. Viņaprāt, nav izslēgts, ka Krievija var meklēt militāru konfliktu arī Suvalku joslā. Ar šo jēdzienu NATO saprot salīdzinoši šauro NATO dalībvalstu strēli, kas atdala Baltkrieviju no Krievijas Kaļiņingradas apgabala.
Starptautiskajā jomā Puidoks izjūt arī nepieciešamību pēc izlēmīgākas politikas no Vašingtonas puses un liek cerības uz 2022.gada ASV vidus termiņa vēlēšanām. «[ASV prezidenta Džo] Baidena (Joe Biden) valdība ir ļoti vāja. Ja vēlēšanās vairākumu iegūs republikāņi, mēs visā pasaulē redzēsim stingrāku ASV politiku un politiskās programmas,» tā sarunā ar ziņu portālu BNN domas par 2022.gadā gaidāmiem notikumiem izteica Seima deputāts no Darba partijas.