Krievija nosūtījusi gaisa desantniekus uz Kazahstānu starptautisku miera uzturēšanas spēku ietvaros, lai pēc Kazahstānas prezidenta Kasima Žomarta Tokajeva aicinājuma pēkšņu nemieru skartajā Vidusāzijas valstī atjaunotu kārtību, pavēstījusi Krievijas kontrolētā Kolektīvās drošības līguma organizācija, kā raksta ziņu aģentūra Reuters.
Straujš sašķidrinātās dabasgāzes cenu kāpums 2022.gada sākumā valstī izraisīja protesta akcijas un huligānisma vilni, un to nav spējis apturēt arī prezidenta paziņojums par valdības demisijas pieņemšanu. Notiekošo nav apturējusi arī minētā degvielas veida cenas pazemināšana, ieviešot cenas griestus, kas ir krietni zem energoresursa tirgus vērtības. Iedzīvotāji protesta akcijās prasījuši arī, lai atkāpjas Tokajevs, kuru pēc savas aiziešanas no amata 2019.gadā izvēlējies Nursultans Nazarbajevs, kurš bijis Kazahstānas prezidents kopš 1990.gada.
Lasiet arī: Kazahstānā gāzes protesti noved pie valdības krišanas
Valstī šobrīd nedarbojas internets. Protesta akcijas ir pāraugušas vardarbīgās sadursmēs. Krievijas valsts ziņu aģentūra TASS vēstījusi, citējot Kazahstānas Veselības aprūpes ministriju, ka pēdējo dienu sadursmēs ievainoti vairāk nekā 1 000 cilvēki, no kuriem vairāk nekā 400 ir hospitalizēti.
Britu medija The Guardian sižets par Kazahstānā notiekošo angļu valodā ar Tokajeva uzrunas fragmentu krievu valodā.
Kazahstānas prezidents savukārt norādījis, ka valstī bandas sagrābušas savās rokās ēkas, infrastruktūru un ieročus, un noziegumos vainojis ārvalstīs apmācītas teroristu grupas. «Tā ir valsts nedalāmības graušana un, vissvarīgākais, tas ir uzbrukums mūsu pilsoņiem, kuri lūdz mani (..) viņiem steidzami palīdzēt,» paziņojumā sacījis Tokajevs. Kazahstāna darbojas Kolektīvās drošības līguma organizācijā kopā ar Krieviju, Baltkrieviju, Armēniju, Kirgizstānu un Tadžikistānu, vēsta Reuters.