21.janvārī visā pasaulē tiek atzīmēta Starptautiskā apskāvienu diena. BNN žurnāliste Gunta Kūla šajā nedēļā sarunājas ar seksologu un pārmaiņu treneri Arturu Šulcu, lai noskaidrotu, kā ierobežojumi mainījuši attiecības, kas ar cilvēku notiek, nesaņemot pietiekamu apskāvienu skaitu dienā, kā arī speciālists dos padomus gan pāriem, gan vientuļniekiem.
Ne reizi vien dzirdēts, ka kopīgās iezīmes, ar ko pandēmijas dēļ saskaras teju ikviens Latvijas iedzīvotājs, ir paaugstināts stress, izdegšana, neziņa, bailes par savu un tuvinieku veselību un dažādi zaudējumi, kas atstāj nopietnu ietekmi arī uz savstarpējām attiecībām un seksualitāti. Seksologs piekrīt, sakot, ka viena daļa cilvēku šajos spriedzes apstākļos nespēj iegūt mieru, nespēj pārvaldīt stresu, un šis stress tiek realizēts uz otru, biežāk rodas konflikti, arī vardarbība ģimenē.
Taču parādās vēl kāda tendence – attiecībās iznāk ārā tas, kas ilgstoši ticis slēpts. «Taču te jāpiemin, ka runa nav tikai par kaut ko sliktu, arī labais iznāk ārā, cilvēki spēj arī nostiprināt attiecības, meklējot arī palīdzību.
Cilvēki pandēmijas laikā tika pat iebaidīti, es gribētu teikt, ar saukļiem «paliec mājās» – skaidrs, ka tas ietekmē jaunu attiecību veidošanos. Ja skatāmies apmēram piecu gadu griezumā, tad tendence jau iepriekš norādīja uz to, ka daļa cilvēku dzīvoja virtuālajā vidē, dienā pārskatot desmitiem sociālo tīklu, iepazīšanās portālu profilu, sarakstoties, taču mazāk tiekoties, tad tagad, baiļu ietekmē, cilvēki tikās vēl mazāk, bet, neraugoties uz to, man ir arī pozitīvi piemēri, izveidojušies jauni pāri arī šādos apstākļos ar ģimenes pieaugumu un kāzām.
Ja cilvēki vēlas veidot patiesas attiecības, viņi izveidos tās arī kara un dažādu liegumu laikā.
Skaidrs, ka nav vienkārši pāriem, kuri ilgstoši spiesti uzturēties mājās, neatrodot laiku ne sev, ne otram, reizē strādājot un audzinot bērnus, domājot par ģimenes budžetu. Tikpat grūti ir arī tiem, kuri nav attiecībās un kuriem trūkst gan socializēšanās, gan tuvības. Pandēmija ir būtiski ietekmējusi jaunu attiecību veidošanos,» atzīst arī speciālists.
Nesaņemot pieskārienus, cilvēks iet bojā
Kas notiek ar cilvēku, ilgstoši esot vienam, nesaņemot ne emocionālo, ne fizisko atgriezenisko saiti no otra?
«Mēs nevaram iet pret dabu, mēs nevaram iespaidot vēju, lietu, un arī tos lielos procesus, kas notiek mūsu ķermenī un apziņas telpā. Mums ir vajadzības, kā, piemēram, uzņemtais ūdens daudzums, mikroelementu daudzums, vitamīni u.c. Ja mēs tos neiegūstam, mēs ejam bojā.
Tāpat ir ar pieskārieniem. Ja cilvēks tos nesaņem, viņš lēni iet bojā gan emocionāli, gan pēc tam arī fiziski, ciešot no pastiprināta stresa un pieskārienu trūkuma. Pieskārienu apmaiņa iekustina nervu sistēmu un tas ļauj mums dzīvot. Pieskārieni ir dziedējoši gan fiziski, gan psiholoģiski – mūsu smadzenēm vitāli nepieciešams sensors kairinājums.»
«Katram no mums tas ir nepieciešams: pabužināšana, mīļa iekniebšana sānā, maiga uzpliķēšana pa dibenu, galvas noglāstīšana. Īpaši mēs to varam redzēt bērnos, kuri ik pa laikam nāk saņemt savu nepieciešamo apskāvienu devu. Bērnam ir nepieciešams saņemt šo neverebālo vēstījumu caur apskāvienu, ka viņš ir mīlēts un ka viss ir kārtībā. Un tas vajadzīgs gan lieliem, gan maziem.
Apskāvieniem ir daudz dažādu pozitīvu ieguvumu gan fiziskās, gan mentālās veselības uzlabošanā.
Apskaujoties izdalās oksitocīns – viela, kuru tautā sauc par mīlestības hormonu. Oksitocīns spēlē nozīmīgu lomu arī sāpju mazināšanā un var uzlabot mūsu fizisko pašsajūtu. Viens no vienkāršākajiem veidiem, kā mēs varam regulēt stresa līmeni organismā, ir pieskārieni. Pat vienam 20 sekundes ilgam apskāvienam ir tūlītēja iedarbība – tas mazina stresa līmeni un paaugstina oksitocīna līmeni organismā, uzlabojot fizisko pašsajūtu.»
«Bet ir arī tādi, kuri netīši nostāda sevi upura lomā, izvēloties būt vieni, izdomājot, ka nav mīlēt vērti vai tamlīdzīgi, bet kam tas ir izdevīgi? Antidepresantu ražotājiem? Tas nepaliks bez sekām, tas nu ir skaidrs. Ja mēs nesaņemam šo vitamīnu devu, sāksies veselības problēmas.»
Pirms seksa ir vajadzīga deja
Pirms seksa ir vajadzīga deja vai kāda cita fiziska kopīga nodarbe. Un tā, kā cilvēks dejo, viņš arī mīlēsies. Dejošana var palīdzēt arī pārvarēt kādas grūtības: pieņemt ķermeni un to dot. Salīdzinot ar mīlēšanos, dejā paliek robeža vismaz divu krekliņu biezumā. Dejošana ir droša – stāvoklī nepaliksi un pie slimībām netiksi.
Cilvēkiem ir jāiepazīstas kustībā, ja ne deja, tad pārgājiens, kāda cita fiziska aktivitāte, citādi kafejnīcā, dzerot tēju, varam draudzēties gadiem. Taču jēga no tā ir maza. Cilvēkiem ir kaut kas kopā jādara.
Seksologs pats ir kaislīgs dejotājs. Viņš dejo Argentīnas tango jau vairāk nekā desmit gadu.
«Atšķirībā no citām sociālajām dejām, tango uzaicināšana dejot ir ar skatienu, proti, skatiens un viegls galvas mājiens. Piemēram, balles dejās vīrietis iziet ārā no savas vietas, pieiet pie sievietes, paklanās, uzaicinot uz deju. Un ja sieviete neiet dejot, vīrietis ir kā uz ledus nokritis, viņš publiski jūtas ļoti slikti. Tango tā nav, jo skatienā viss ir izteikts. Tas dod diplomātisku iespēju novērst nepatīkamas izjūtas vai atraidījumu un šādā veidā tiek izkopta skatiena kultūra. Kāpēc es to stāstu? Tāpēc, ka ir svarīgi skatīties. Ja tu neproti skatīties, tu netiec pie dejas, tieši tāpat ārpus dejas.»
Ir jārunā!
Aizvien iezīmējas viena no galvenajām problēmām kultūrā vispār – cilvēki nerunā ne par savām vēlmēm, ne sarunu ceļā risina konfliktus, un iznākums… Šķiršanās.
«Gan pāriem, gan arī tiem, kuri attiecības tikai veido, ir jāsarunājas. Tas ir neizbēgami, otrs nevar uzminēt, ko tu vēlies. Ja mēs runājam par jaunām attiecībām, tad ir jāsaka, piemēram: «Mana draudzene, ejot uz pirmo tikšanos, no partnera saņēma ziedus, viņu tas iepriecināja, es arī gribu just šādu prieku!» Valoda mums ir dota, lai mēs to izmantotu, lai runātu, lai izteiktu savas vajadzības.
Cilvēki ir pieraduši gaidīt, pieņemot, ka otram būtu jāzina, taču tā nav, šāds nepareizs pieņēmums var novest pie vilšanās un pat strīdiem.»
Seksologs uzsver: «Man nav zaļās, lielās brīnumtabletes, kuras iedzerot, cilvēki būtu laimīgi, cilvēkiem ir jāstrādā pašiem savas personības un attiecību pilnveidošanai. Risināt attiecības nav viegls uzdevums, taču, ja abi to vēlas, risinājumi ir.»
Pilnu interviju ar seksologu lasiet portālā Rītakafija.lv!
