Saeima otrdien, 25.janvārī, otrajā lasījumā nodeva izskatīšanai komisijās Pacientu tiesību likuma grozījumus, kurus paredzēts papildināt ar normu, ka pacienta nespējas gadījumā pieņemt lēmumu par viņa ārstniecību to varēs veikt arī viņa likumiskais pārstāvis.
Saeimas Juridiskā biroja pārstāvis Mārtiņš Birģelis pauda nepieciešamību likumā skaidri identificēt, kādā secībā noskaidrojams trešo personu viedoklis, lai noskaidrotu pacienta gribu viņa nespējas gadījumā. Viņš norādīja, ka pacienta pilnvarotā persona nav vienīgais, kas ir tiesīgs paust pacienta gribu.
Proti, arī pacienta likumiskajam pārstāvim ir šādas tiesības, taču tā vieta citu personu vidū nav tieši noregulēta.
Pašlaik likumā ir noteikts, – ja pacients ir nepilngadīga persona vai persona, kura sava veselības stāvokļa vai vecuma dēļ nav spējīga pati par sevi parūpēties, ārstniecības iestāde nekavējoties informē pacienta likumisko pārstāvi, bet, ja tāda nav, – laulāto vai tuvāko radinieku, bet, ja arī tādu nav, – bāriņtiesu.
Šo normu plānots papildināt ar to, ka tiesības pieņemt šo lēmumu ir arī pacienta likumiskajam pārstāvim. Attiecīgi ārstniecības iestāde var informēt pilnvaroto pārstāvi, bet, ja tāda nav – likumisko pārstāvi, laulāto vai tuvāko radinieku, bet, ja arī tādu nav, – bāriņtiesu.
Kā informēja Veselības ministrijas Juridiskā departamenta direktore Ilze Šķiņķe informēja, pašlaik likums paredz, ka pacientam ir jāinformē ārstniecības iestādē par savu pilnvaroto personu, un no šī gada februāra norādīto personu varēs noskaidrot arī E-veselības sistēmā.