Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius) speciāli BNN
Jaunākajā starptautiskās pretkorupcijas organizācijas Transparency International pasaules Korupcijas uztveres indeksā (KUI) 2021 Lietuva sasniegusi 34.vietu 180 valstu konkurencē. Analizējām, kā Lietuvai izdevies uzlabot rādītājus salīdzinājumā ar 2020.gadu un kādi uzlabojumi vēl ir nepieciešami, lai lielākajā Baltijas valstī iedzīvotāji un uzņēmumi nesaskartos ar korupciju un arī nekristu kārdinājumā dot kādam kukuli.
«KUI rezultāti liecina, ka mēs lēnām virzāmies pozitīvajā virzienā. Līdz ar jaunā Korupcijas apkarošanas likuma stāšanos spēkā šogad mums ir īpaša iespēja paātrināt virzību uz pasaulē viscaurskatāmāko valstu pusi,» sacīja organizācijas Transpartency International Lietuvas nodaļa (TILN) izpilddirektors Sergejs Muravjovs (Sergejus Muravjovas).
Tikmēr kūrortpilsētas Palangas domes pieredzējušais deputāts Eugenijs Simuts (Eugenijus Simutis) vērtēja, ka korupcijas jautājums joprojām ir sarežģīts visā Lietuvā.
Ievērojami labāk nekā deviņdesmitajos
«Runājot par kopējo ainu, mēs esam kļuvuši ievērojami labāki kopš mežonīgo Rietumu manieres iepirkumiem 1990.gadu sākumā, kad iepirkumu konkursu uzvarētājus izvēlējās vietējie bandīti vēl krietni pirms oficiālo procedūru sākuma. Jebkurā gadījumā situācija varētu būt daudz labāka. Uzlabojumi notiek līdz ar valsts sniegto pakalpojumu digitalizāciju – jo mazāk kontaktēšanās klātienē [ar valsts amatpersonām – L. J.], jo pārskatāmāki kļūst darījumi. Korupcija tomēr ir iesakņojusies mūsu sabiedriskajā dzīvē, jo daudzi joprojām uzskata, ka lietas varētu izdarīt vienkāršāk un ātrāk, iesaistot attiecīgo amatpersonu,» pašvaldības politiķis sacījis sarunā ar ziņu portālu BNN.
Kā vērtējis Simuts, kurš darbojas kūrorpilsētas pašvaldībā, kuras iedzīvotāju skaits ir 18 200, kukuļošana Lietuvā īpaši izplatīta ir mazās pašvaldībās.
«Jo tās ir mazākas un laucinieciskākas, jo izplatītākas ir korupcijas izpausmes. Dažās šādās pašvaldībās ir nodarbinātas veselas dzimtas,» norādīja Palangas domes deputāts.
Korupcijas uztveres indekss ir viens no starptautiski pazīstamākajiem pretkorupcijas pētījumiem, kur ik gadu valstis un teritorijas tiek sarindotas pēc tā, cik efektīvi tās spēj novērst korupciju. Valsts vai teritorijas vērtējums indeksā atspoguļo tajā uztvertās korupcijas līmeni skalā no nulles līdz 100. Nulle nozīmē, ka valsts tiek uztverta kā ļoti korumpēta, bet 100 nozīmē, ka tā tiek uztverta kā ļoti pasargāta no koruptīvām darbībām un darījumiem. Korupcijas līmeni sabiedriskajā un valdības sektorā aptauju veidā vērtē dažādi eksperti un uzņēmumu vadītāji.
TILN izpilddirektors uzskata: «Šīs desmitgades galvenais izaicinājums ir lielās korupcijas ierobežošana, taču tas būs iespējams tikai ar lielāku caurskatāmību politikā un publiskajā sektorā, ar datu atklātību un iedzīvotāju iesaistīšanu lēmumu pieņemšanā. Es vēlētos, lai valsts un privātā sektora vadītāji uzņemtos vēl lielāku iniciatīvu, rādot labus piemērus savās organizācijās.»
Lasiet arī: Būvniecības izmaksas Igaunijā gada laikā augušas par 14,7%
Tam piekrīt arī Palangas domnieks, uzsverot, ka labākās «zāles» pret korupciju ir iedzīvotāju iesaiste un mediju darbs.
«Es vēlētos, lai mūsu pilsoniskās kopienas būtu daudz stiprākas un drosmīgākas attiecībā izdziļināšanos uz vietēja līmeņa iepirkuma procedūrās. Maz cilvēku nopietni iedziļinās un pārāk nopietna iedziļināšanās vairumā gadījumu noved pie pretreakcijas,» ziņu portālam BNN sacīja Simuts
Pēc pašvaldības politiķa teiktā visi politiķi visvairāk baidās no publiskas izgaismošanas.
«Diemžēl nereti [Lietuvas] medij nav objektīvi. Nostāšanās kādā no pusēm nepalīdz cīnīties ar korupciju,» vērtēja Palangas domes deputāts.
Pēc viņa novērotā, Lietuvā sevišķi lieli korupcijas riski ir būvniecībā un veselības aprūpē.
«Būvatļauju izsniegšanas procedūras tiek pastāvīgi «piepucētas» un grozītas, kas liecina, ka tas tiek darīts, lai pieskaņotu tās konkrētiem projektiem. Es runāju par situāciju visā Lietuvā, nevis vienā konkrētā pašvaldībā,» uz problemātisku jomu norādīja Palangas pašvaldības domnieks.
«Daudzi Lietuvieši pirms [medicījiskas] operācijas sākuma joprojām sniedz ārstiem aploksnes. Nav vajadzīgs skaidrot to saturu. Tā ir realitāte,» norādīja Simuts.
Joprojām viena no korumpētākajām valstīm ES
Globālajā Korupcijas barometrā 2021, kas publicēts pagājušajā vasarā, bija pausts, ka aptuveni katrs piektais (19%) Lietuvas iedzīvotājs, kurš apmeklējis veselības aprūpes iestādi, atzinis, ka devis kukuli, un katrs ceturtais (25%) atklājis, ka vismaz vienu reizi izmantojis personiskos sakarus. Pēc veselības aprūpes sistēmas kukuļošanas līmeņa Lietuva joprojām ir viena no viskorumpētākajām valstīm ES, liecina Transparency International vērtējums.
Interesanti, ka Rumānija ir vienīgā valsts ES, kur kukuļošanas līmenis veselības aprūpes sistēmā ir augstāks nekā Lietuvā. Piemēram, no Dānijā aptaujātiem iedzīvotājiem kukuļa došanu veselības aprūpes iestādē atzinuši viens procents iedzīvotāju, Igaunijā – divi procenti, bet Latvijā un Polijā – pa desmit procentiem aptaujāto.
Attiecībā uz situācijas uzlabošanos jāteic, ka četru gadu laikā kopējais kukuļošanas līmenis Lietuvas publiskajā sektorā sarucis par septiņiem procentiem (no 24% 2016.gadā līdz 17% 2020.gadā). Šobrīd augstākais kukuļošanas līmenis ES ir Rumānijā (20%), Bulgārijā (19%), Ungārijā un Lietuvā (17%). Zemākais līmenis šajā rādītājā ir Dānijā, Somijā un Zviedrijā (viens procents), kamēr ES vidējais rādītājs ir septiņi procenti, liecina Transparency International dati.
«Tas raisa vilšanos, ka kukuļošanas apjoms veselības aprūpes sektorā neļauj Lietuvai beidzot atbrīvoties no Padomju mantojuma. Ja mēs beidzot tiktu galā ar šo problēmu, tad mēs līdzinātos mūsu ziemeļu kaimiņiem, kuri nedod kukuļus gandrīz nemaz. Es uzskatu to par vienu no galvenajiem pretkorupcijas uzdevumiem šai valdībai un jo sevišķi Veselības ministrijai», sacīja TILN izpilddirektors Sergejs Muravjovs.
Pašlaik skaļākā korupcijas lieta
2021.gada nogalē prokuratūra Lietuvā paziņojusi, kādus sodus prasīs apsūdzētajiem kādā politiskās korupcijas lietā, kas iesaukta par «gadsimta lietu». Prokurori uzskata, ka Raimondam Kurļanskim (Raimondas Kurlianskis), kurš ir bijušais viceprezidents vienā Lietuvas lielākajām uzņēmumu grupām MG Baltic un kurš lietā ir apsūdzēts kukuļdošanā un ietekmes tirgošanā, pienākas sešu gadu un sešu mēnešu cietumsods. Politiķim Eligijam Masjulim (Eligijus Masiulis), kurš ir bijušais Lietuvas valdībā un Viļņas domē pārstāvētās Liberālās kustības līderis, prokuroru ieskatā, būtu jāizcieš septiņu gadu cietumsods. Laiks rādīs, kādu lēmumu pieņems tiesa.