ASV paziņojušas, ka uz Poliju un Rumāniju nosūtīs kopumā 2 700 papildu militārpersonu. Vašingtona lēmumu skaidrojusi ar Krievijas augušo militāro klātbūtni pie Ukrainas robežām un nespēju vienoties ar Maskavu par saspīlējuma mazināšanu šīs nedēļas sarunās, vēsta britu ziņu portāls The Guardian.
Trešdien, 2.februārī, ASV aizsardzības ministrija paziņojusi, ka uz Poliju tiks nosūtītas 1 700 militārpersonu no ASV 82.gaisa desanta divīzijas un 1 000 militārpersonu liela vienība tiks pārvietota uz Rumāniju. Uz Vāciju savukārt plānots nosūtīt aptuveni 300 militārpersonu lielu štāba vienību no ASV 18.gaisa desanta korpusa.
Lasiet arī: Putins saredz Maskavas ģeopolitisko prasību ignorēšanu
«Šie spēki ir paredzēti, lai atturētu no agresijas un uzlabotu mūsu aizsardzības spējas frontes līnijas sabiedrotajās valstīs. Mēs sagaidām, ka tie pārvietosies tuvākajās dienās,» sacījis Pentagona pārstāvis Džons Kērbijs (John Kirby). Amatpersona norādījis, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins «nav izrādījis nekādu interesi vai gatavību mazināt spriedzi», jo pēc ASV rīcībā esošās informācijas «turpina papildināt spēkus, kombinētos ieročus, uzbrukuma spējas, pat tikai pēdējo 24 stundu laikā viņš [Vladimirs Putins – BNN] turpina papildināt [militāro klātbūtni] Krievijas rietumos un Baltkrievijā, kā arī Vidusjūrā un Atlantijas okeāna ziemeļos».
Kērbijs skaidrojis, ka šī ASV karaspēka pārvietošana tiek veikta papildus 8 500 amerikāņu militārpersonām, kurām iepriekš noteikta paaugstināta kaujas gatavība, ja NATO nolemtu aktivizēt kopīgus ātrās reaģēšanas spēkus savu dalībvalstu aizsardzībai.
Maskavas reakcija
Krievijas valdība, kura konsekventi noliegusi, ka gatavojas koncentrē spēkus ap Ukrainu, lai tajā iebruktu, un kurai Putina valdīšanas laikā nav bijis raksturīgi brīdināt par militāru agresiju pret kaimiņvalstīm, nosaukusi Vašingtonas soli par destruktīvu. Kā vēsta Krievijas valsts ziņu aģentūra TASS, Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs sacījis: «ASV turpina «uzpumpēt» spiedienu Eiropā».