Saeima ceturtdien, 3.februārī, otrajā lasījumā atbalstījusi likuma grozījumus, kas paredz sociālās rehabilitācijas piešķiršanu arī no vardarbības cietušiem patvēruma meklētājiem.
Grozījumus Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā paredzēts veikt, lai pilnveidotu sociālo pakalpojumu sniegšanas procesu.
Paredzēts noteikt tiesības saņemt sociālo rehabilitāciju par valsts budžeta līdzekļiem vardarbībā cietušām personām, kuras uzturas Latvijā ar termiņuzturēšanās atļauju, personām, kuras ir trešās valsts valstspiederīgie vai bezvalstnieki, kuriem nav likumīga pamata uzturēties Latvijā un kuri ir aizturēti (līdz izraidīšanas vai izceļošanas brīdim), kuriem ir piemērots aizturēšanai alternatīvs līdzeklis, un ārzemnieki, attiecībā par kuriem atgriešanas lēmuma darbība ir apturēta vai kuriem ir noteikts laika posms brīvprātīgai izceļošanai.
Lasiet arī: Organizācija: Uz Latvijas austrumu robežas valda visatļautība un cilvēktiesību neievērošana
Kā skaidrots to pamatojumā, šādi grozījumi nepieciešami arī tāpēc, ka atbalsts par valsts budžeta līdzekļiem nav pieejams vardarbībā cietušām pilngadīgām personām, ārzemniekiem bez termiņuzturēšanās atļaujas, kam ir atļauts atrasties Latvijas teritorijā vairākus mēnešus. Savukārt attiecībā uz bērniem ir noteiktas tiesības saņemt sociālo rehabilitāciju kā vardarbībā cietušiem tiem bērniem, kuri ir atzīti par patvēruma meklētājiem ar īpašām uzņemšanas vajadzībām, bet likumā līdz šim nav minēti bērni, kuri atzīti par mazāk aizsargātajām personām izraidīšanas procedūrā.
Ārkārtējās situācija laikā tika konstatēts, ka var izveidoties situācija, kurā noteiktas personu grupas, kurām nav iespēju pašām finansēt pakalpojumus, nevar saņemt valsts atbalstu vardarbībā cietušām pilngadīgām personām, kaut arī ir konstatēta tāda nepieciešamība. Situācija tika risināta ar ārkārtējo situāciju regulējošām normām. Tomēr, lai līdzīgās situācijās personas varētu saņemt sociālās rehabilitācijas pakalpojumu vardarbībā cietušam personām, nepieciešami piedāvātie likuma grozījumi.
Saskaņā ar resursu centra Marta sniegtajām ziņām vidēji gadā centrā vēršas ap desmit vardarbībā cietušo, kuriem nav tiesību saņemt valsts finansētu pakalpojumu, teikts likumprojekta anotācijā.
Likumā plānots noteikt iespēju piešķirt sociālos pakalpojumus personai, kurai objektīvu apstākļu dēļ nav deklarētās dzīvesvietas.
Paredzēts noteikt vienotu un visām iesaistītajām pusēm skaidri saprotamu pieeju atbalsta nodrošināšanā personām ar garīga rakstura traucējumiem gadījumos, ja pašvaldība grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojumu nodrošina citas pašvaldības administratīvajā teritorijā, un persona tajā deklarē dzīvesvietu.
Tāpat plānots saskaņot regulējumu par pabalstu personai ar invaliditāti, kurai nepieciešama kopšana atbilstoši grozījumiem Valsts sociālo pabalstu likumā, kas paredz, ka minēto pabalstu turpinās izmaksāt personām, kuras ievietotas ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā.
Līdz ar to pabalsts personai ar invaliditāti, kurai nepieciešama kopšana, būs daļa no personas ienākumiem, no kuriem tiek ieturēta samaksa par aprūpes institūcijas pakalpojumu, paredz piedāvātie grozījumi.
Plānots arī tehniski precizēt, no kāda valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēra ilgstošas sociālā aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā esošam bērnam aprēķina naudas summu personiskajiem izdevumiem.
Tāpat likumprojektā pēc Labklājības ministrijas (LM) parlamentārās sekretāres Evitas Zālītes-Grosas (JKP) priekšlikuma paredzēts noteikt, ka LM valdījumā esošos valsts nekustamos īpašumus, kuri konkrētu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju pakalpojumu nodrošināšanai, pārvalda VSIA Šampētera nams.
Atbalstīts arī veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) priekšlikums noteikt, ka no 2024.gada ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcija ar pilngadīgo klientu vietu skaitu 49 un vairāk veido struktūrvienību veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai jeb veselības punktu un reģistrē to ārstniecības iestāžu reģistrā.
Veselības punkta izveidošanai paredzēts no valsts budžeta līdzekļiem 2022.gadā un 2023.gadā pašvaldībām izmaksāt vienreizējas mērķdotācijas.