Krievijas militāro darbību iespaidā kāpušas energoresursu cenas. Gāzei tās augušas par nepilniem 40% un naftai sasniegušas 105 ASV dolārus (94,18 eiro) par barelu, vēsta britu ziņu portāls The Guardian reports.
Ceturtdien, 24.februārī, Brent jēlnaftas cena sasniegusi 105 ASV dolārus (94,18 eiro) par barelu pirmo reizi kopš 2014.gada augusta, piedzīvojot vairāk nekā 8% kāpumu starptautiskajos energoresursus tirgos.
Lasiet arī: ES pastiprina sankcijas, kas būs ar «maksimālu ietekmi uz Krievijas ekonomiku un politisko eliti»
Krievija ir pasaulē otrā lielākā naftas ražotāja un lielāko daļu savas jēlnaftas pārdod Eiropas naftas pārstrādes rūpnīcām. Tā ir arī lielākā dabasgāzes piegādātāja Eiropai, nodrošinot aptuveni divas piektdaļas no kopējā piegāžu apjoma. Kopš 2022. gada sākuma naftas cenas pasaulē ir augušas par vairāk nekā 20 dolāriem (17,94 eiro) par barelu tieši saistībā ar bažām par Krievijas militārā iebrukuma gatavošanu.
Gāzes cena
Attiecībā uz gāzes cenu Eiropā, Nīderlandes nākotnes piegāžu līgumu cenas, kas ir būtisks Eiropas cenu rādītājs, marta mēnesim augušas par 57%. Krievija un Ukraina ir arī lielas svarīgu rūpniecisko metālu, piemēram, pallādija, niķeļa un alumīnija, ieguves valstis. Analītiķu vērtējumā, tuvākajos mēnešos tirgū varētu būt šo resursu deficīts, ja vien karš nebeigsies ātri. Krievija nodrošina 6% no pasaulē iegūtā alumīnija apjoma un 7% no globālā niķeļa ieguves apjoma, vēsta The Guardian.