Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius) speciāli BNN
Lietuva metusies īstenot valstī vēl nebijuša apmēra humānās palīdzības kampaņu, lai visās iespējamās jomās palīdzētu kara plosītai Ukraina un tās tautai. Valdība ir apstiprinājusi četru miljonu eiro piešķiršanu, lai valstī varētu uzņemt ukraiņus, kuri bēg no Krievijas iebrukuma. Zemessargos ir pieteikušies vairāki tūkstoši iedzīvotāju, tikmēr sociālie mediji vai plīst no individuālām iniciatīvām ar mērķi palīdzēt ukraiņiem.
Piemēram, ēku un telpu īpašnieki pauduši gatavību izmitināt ukraiņu bēgļus bez samaksas prasīšanas. Mediji ziņo, ka ar nevalstiskās organizācijas Stiprūs Kartu (lietuviešu val. – kopā stiprāki) starpniecību lietuvieši ir reģistrējuši nepilnas 5 700 mājas, kur var tikt uzņemti ap 23 000 ukraiņu bēgļu. Lietuvas pašvaldības ir sagatavojušas telpas, kur uzņemt vēl ap 11 000 cilvēkus, kuri bēg no kara.
Valsts atbalsts mediķiem, nodarbinātībai, ēdināšanai
Lietuvas Sociālā nodrošinājuma un darba ministrijai piešķirti 3,37 miljoni eiro, tostarp 151,6 tūkstoši eiro NVO mobilo komandu darbībai. Vēl divi miljoni eiro piešķirti ēdināšanai, 880 tūkstoši eiro higiēnas precēm, zālēm un citām personiskām vajadzībām.
Lietuvas Veselības ministrijai piešķirs 667 tūkstošus eiro, lai finansētu veselības aprūpes pakalpojumus ukraiņu bēgļiem.
«Labas gribas un līdzjūtības vadīti, mēs esam apņēmības pilni turpināt šo ceļu, cerot, ka labais galu galā uzvarēs ļauno. Varu apliecināt, ka Lietuvas veselības aprūpes sistēma ir gatava sniegt visu nepieciešamo medicīnisko palīdzību Ukrainas iedzīvotājiem, kuri kara dēļ ir izspiesti no savas valsts,» norādījis Lietuvas veselības ministrs Arūns Dulks (Arūnas Dulkys).
Ministrija pārtraukusi brīvprātīgo reģistrāciju pēc tam, kad 300 mediķu brīvprātīgi pieteikušies doties uz Ukrainu, sacījis Dulks. Šiem cilvēkiem tiks izmaksātas algas, prēmijas, dienas naudas un nodrošinātas guļvietas, norādījis ministrs, piebilstot, ka tagad pienācis laiks dokumentu noformēšanai un grupu apmācībām.
Ministrs šīs nedēļas sākumā pavēstījis, ka 24 mediķiem jādodas uz divām ārstniecības iestādēm Rietumukrainā, neprecizējot viņu izbraukšanas laiku. Pēc tam viņš sacījis, ka vairāki simti mediķu ir pieteikušies doties uz Ukrainu, taču šobrīd valstī nav vajadzīgi visi interesenti.
Uzturēšanās atļaujām pieteikušies vairāk nekā 2 000 ukraiņu
Saskaņā ar Lietuvas Migrācijas pārvaldes datiem līdz martam termiņuzturēšanās atļaujas humānu apsvērumu dēļ lūguši 2 623 ukraiņi, seši lūguši nacionālās vīzas, bet 14 ieradušies, izmantojot bezvīzu režīmu. Lietuva atvieglojusi ieceļošanas kārtību no kara bēgošiem ukraiņiem, lai radītu viņiem vislabvēlīgākos apstākļus, kādos ātri saņemt dokumentus, kas nepieciešami, lai uzturētos un strādātu Lietuvā, pavēstījusi Lietuvas Iekšlietu ministrija.
Kara bēgļiem turklāt nebūs jāuzrāda ceļošanas, veselības apdrošināšana un citi dokumenti, kas dod tiesības ierasties un uzturēties Lietuvā.
Ukrainas pilsoņiem, kuri izmanto vīzu režīma atcelšanu vai kuriem ir derīga Šengenas vīza, kā arī Ukrainas pilsoņiem, kuriem ir izsniegta nacionālā vīza vai termiņuzturēšanās atļauja humānu apsvērumu dēļ, būs tiesības strādāt Lietuvā un viņi tiks atbrīvoti no pienākuma iegūt darba atļauju.
Tie, kuri pretendēs uz termiņuzturēšanās atļauju Lietuvā darba veikšanai, tiks atbrīvoti no pienākuma vērsties valsts Nodarbinātības dienestā, lai pierādītu atbilstību Lietuvas darba tirgus vajadzībām un varēs nekavējoties sākt darbu. Tiesības strādāt būs arī tiem Ukrainas pilsoņiem, kuri būs lūguši patvērumu Lietuvā.
Turklāt bēgļiem no Ukrainas būs tiesības uz nepieciešamo medicīnisko palīdzību un citiem nepieciešamajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, norādījusi ministrija. Cilvēki, kuri Lietuvā ieradušies patstāvīgi un kuriem nav kur palikt, aicināti reģistrēties Alītas un Marijampoles pilsētu centros, kas strādā cauru diennakti. Pieaugušajiem uz reģistrēšanos jāierodas kopā ar bērniem, informējusi Lietuvas Migrācijas pārvalde.
Masveidā piesakās strēlnieki
Lietuvas Strēlnieku savienība, kas ir Latvijas Zemessardzei līdzīga nacionāla, militāra organizācija, pavēstījusi, ka ir saņēmusi «tūkstošiem pieteikumu» par vēlmi iestāties organizācijā kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā, pavēstījis organizācijas komandieris Alberts Dapks (Albertas Dapkus). «Mēs novērojam lielu apņēmību un vēlmi nākt, trenēties un stāties savas dzimtenes aizsardzībā. Tātad tie ir tie krīzes brīži, kad mēs varam būt vienoti grūtos laikos, un tā tas bija Baltijas ceļā, [1991.gada] 13.janvārī, pēc Krimas aneksijas 2014.gadā un tagad,» komandieris sacījis Lietuvas medijiem.
«Godīgi sakot, mums šobrīd ir tūkstošos mērāmi pieteikumu skaitļi, un mēs saskaramies ar vienkāršo problēmu, ka mūsu iespējas ir, piemēram, apmācīt līdz 1 000 cilvēkiem un uzņemt viņus viena gada laikā,» tā Lietuvas Strēlnieku savienības komandieris.
Ukrainas Nams Viļņā un saziedoti turpat astoņi miljoni eiro
Tikmēr vietējās pašvaldības steidz izmantot savas iespējas, lai palīdzētu Ukrainai. Viļņas Pilsētas dome nolēmusi piešķirt 0,5 miljonus eiro Ukrainas galvaspilsētai Kijevai, kas šobrīd ir pakļauta Krievijas uzbrukumam, sacījis Viļņas mērs Remigijs Šimašus (Remigijus Šimašius).
Viļņas pašvaldība paātrinātā kārtībā piešķīrusi telpas, lai pilsētā tiktu izveidots «Ukrainas Nams».
Ukrainas armiju atbalstošā NVO Blue/Yellow paziņojusi, ka Lietuvas iedzīvotāji jau ir saziedojuši gandrīz astoņus miljonus eiro, bet papildus 700 000 eiro saziedoti NVO, kas palīdz bēgļiem.
Pat mazi ģimenes uzņēmumi, piemēram, vietējās maiznīcas, meklē veidus, kā palīdzēt Ukrainai – uz kara plosīto valsti vest maizi, kuras tur trūkst. No Ukrainas jau vairāk nekā viens miljons civiliedzīvotāju ir devušies bēgļu gaitās, pavēstījusi ANO.
Tikmēr Lietuvas ārlietu ministrs Gabrielis Landsberģis (Gabrielius Landsbergis) uzskata, ka Ukrainā ir jāizveido humānās palīdzības koridors civiliedzīvotājiem, kuri vēlas pamest Krievijas okupētās teritorijas.
Grībauskaite par Krievijas apturēšanu
Daļa Grībauskaite (Dalia Grybauskaitė), iepriekšējā Lietuvas prezidente, ir slavena ar to, ka pibliski iesauca Krieviju par «teroristisku valsti». Šobrīd, kad tik daudz cilvēku pasaulē ar nepacietību gaida vēsti par karadarbības pārtraukšanu, Grībauskaite norādījusi, ka tikai karš pret Krieviju var apturēt karu, kas plosa Ukrainu.
«Sankcijas neapturēs Putinu, lai kādas tās nebūtu. Tās ir vajadzīgas, taču bez izņēmumiem, ko mēs redzam pašlaik attiecībā uz SWIFT [starpbanku maksājumu sistēmu] un enerģētikas sektoru un bankām, kas to apkalpo,» Lietuvas eksprezidente norādījusi sociālajā tīklā Facebook. «Un tie atkārtotie paziņojumi, ka NATO nevar palīdzēt Ukrainai jau izklausās nožēlojami un rāda Rietumu gļēvumu,» uzskata Daļa Grībauskaite.